AppleMark
Foto: F64

Pagājušajā nedēļā visu pasauli pāršalca ziņa par to, ka Spānijā ar Ebolas vīrusu inficējusies medmāsa, kas pirms tam kontaktējusies ar Āfrikā strādājušiem misionāriem, kuri nomira no šīs slimības. Spānijā šī ziņa daudzos raisīja paniku, jo kuram gan labāk nekā mediķiem zināt, kā rīkoties šādos gadījumos. Arī Vācijā Ebolas vīrusam ir pirmais upuris. Tādēļ Tūrismagids.lv jautāja Veselības ministrijai, vai Latvija būtu gatava šādam scenārijam un kas reāli notiktu, ja pie mums kādam cilvēkam – ceļotājam, mediķim vai brīvprātīgā darba veicējam, kas atgriezies no Āfrikas, parādītos Ebolas vīrusslimībai raksturīgie simptomi?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja Latvijā būtu aizdomas par inficēšanos ar Ebolas vīrusu, tad tās pārbaudīt varētu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (RAKUS), kur atrodas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija, kurā ir atbilstošs aprīkojums, diagnostikas līdzekļi un speciālisti, kas var diagnosticēt gan Ebolas vīrusu ierosinātu infekciju, gan arī daudzus citus hemorāģiskus drudžus, skaidro Veselības ministrijā.

Ebola vīruss pieder pie ceturtās (visaugstākās) riska grupas patogēniem, kas izraisa īpaši bīstamo infekcijas slimību, teikts Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijas mājaslapā. Ņemot vērā vīrusa augsto infekciozitāti, personālam, kas kontaktējas ar pacientu ar aizdomām par Ebola vīrusinfekciju, ir obligāti jāizmanto individuālie aizsarglīdzekļi - jāuzvelk šķidrumu necaurlaidīgs apģērbs, respirators – maska, acu aizsargbrilles vai sejas maska un cimdi. Pirms paraugu nogādāšanas laboratorijā telefoniski esot jāinformē laboratorijas vadītājs par plānoto paraugu piegādi. Asins un urīna paraugi jānogādā laboratorijā, izmantojot īpašus konteinerus. Testēšanas rezultātus varot saņemt vidēji sešas līdz astoņas stundas pēc paraugu nodošanas.

Savukārt, ja apstiprinātos aizdomas, ka pacientam ir Ebolas slimība, slimnieks nonāktu RAKUS stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC). Ja būtu nepieciešams slimnieku transportēt, to darītu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, kam esot nepieciešamie individuālās aizsardzības līdzekļi, ko izmanto bīstamu infekciju gadījumā. "Ja būs aizdomas par pacienta inficēšanos ar Ebolas vīrusu, pacients tiks nogādāts RAKUS stacionārā LIC. LIC dežūrējošais ārsts-speciālists infektologs pieņem lēmumu par darbībām, kas attiecas uz pacientu, ņemot vērā pacienta stāvokļa smagumu. Ja nepieciešams, pacients tiks ievietots intensīvās terapijas nodaļā. Ja iepriekš ir zināms (piemēram, no NMPD), ka uz LIC tiek transportēts pacients ar Ebolas slimību vai aizdomām par to, tad slimnieku, apejot uzņemšanas nodaļu, ievieto īpašā telpā "boksā". Dežūrējošais ārsts izlemj arī par LIC personāla izmantošanu un citām organizatoriskām darbībām stacionārā," praktisku situācijas scenāriju modelē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Sneiders.

Šādā situācijā, protams, nepieciešams izveidot karantīnu. Spānijā pat Ārstniecības iestādē, kurā tiek ārstēti ar Ebolas vīrusu inficētie pacienti, tie norobežoti pat atsevišķā ēkā. Kā skaidro Veselības ministrijā, pacientu nevar pilnīgi norobežot no ārstējošā personāla, bet šāda slimnieka ārstēšanas gadījumā tiktu veiktas visas darbības un nodrošināti maksimāli drošības apstākļi, lai nepieļautu infekcijas pāreju no slimā uz veselajiem. "LIC ir speciāli aprīkotas palātas "boksi", kurās var nodrošināt drošības prasības vislabāk," skaidro Šneiders. 

Jautāts, vai Latvijā ir iespējams Spānijas scenārijs – ārstu inficēšanās nezināšanas dēļ, ministrijas pārstāvis skaidro, ka cilvēka faktors un līdz ar to iespējamas kļūdas pieļāvums esot jāpatur prātā, tomēr Latvijā ārsti esot pietiekami informēti, tai skaitā saņēmuši informāciju speciālistu infektologu asociācijas sanāksmē ne tikai par Ebolas slimības niansēm, bet arī par sagatavošanās pasākumiem laboratorai diagnostikai. "Praktiski visos Latvijas lielajos stacionāros ir zināmas iemaņas un pieredze, darbam ar kontaktinfekcijām, kam pieder arī Ebolas vīruss," uzskata Veselības ministrijā.

Ebolas vīrusslimība ir reti sastopama smaga, bieži letāla slimība, ko izraisa Ebolas vīruss. Vīruss izplatās tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, siekalām, urīnu). Ar to var saslimt arī, nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku (piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu) asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem. Atšķirībā no gripas Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu. Slimības inkubācijas periods ilgst 2–21 dienu, un pēc šā perioda slimība var sākties pēkšņi ar drudzi, muskuļu sāpēm, nespēku, galvassāpēm un rīkles iekaisumu. Slimība nav ārstējama un pret to nav arī vakcīnas.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) regulāri monitorējot situāciju saistībā ar Ebolas vīrusa izplatību. Pasaules Veselības organizācija Ebolas vīrusa izplatīšanās risku Eiropas reģionā, tai skaitā arī Latvijā, vērtē kā zemu. Šobrīd kā riska grupas, kurām pastāv augstākais risks vīrusu atvest uz jebkuru pasaules valsti, ir brīvprātīgie darbinieki un medicīnas personāls, kas dodas uz Ebolas vīrusa uzliesmojuma skartajām valstīm, lai aprūpētu Ebolas vīrusa slimniekus, kā arī cilvēki, kuriem radinieki dzīvo Ebolas vīrusa skartajās valstīs un viņi dodas ceļojumā, apciemot radiniekus.

Tomēr šobrīd nav zināms gadījums, ka no Latvijas būtu aizbraukuši kādi medicīnas darbinieki, lai aprūpētu Ebolas vīrusa slimniekus, kā arī no un uz Latviju nav tiešu avio reisu uz Ebolas skartajām valstīm. 

Šobrīd joprojām ir spēkā SPKC ieteikums atlikt ceļojumus uz Ebolas vīrusslimības skartajām Āfrikas valstīm. Šis ieteikums ir saistīts ar to, ka veselības problēmu gadījumā ceļotajiem, iespējams, nebūs pieejama medicīniskā palīdzība epidemioloģiski drošos apstākļos, līdz ar ko pastāv inficēšanās risks ar Ebolas vīrusu. Spānijā reģistrētais Ebolas vīrusa gadījums nekādas izmaiņas rekomendācijās neesot ieviesis.

Par apdrošināšanu Ebolas gadījumā – standarta ceļojumu apdrošināšanas polisēs Ebolas vīruss nav izņēmums, tātad saslimušie var pieprasīt no sava apdrošinātāja segt Ebolas vīrusa ārstēšanas izdevumus līdz polises maksimālajai summai, tikai ir jāņem vērā, ka apdrošinātājs var noorganizēt repatriāciju uz Latviju, savukārt Latvijā ceļojumu apdrošināšanas polises segums (un līdz ar to arī ārstēšanās izdevumu segšana) beidz darboties, skaidro Dr. Agris Auce, Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs. 

Daži apdrošinātāji, gan savās ceļojumu polisēs ir ierakstījuši epidēmijas kā izņēmumu, tādēļ no šādu polišu iegādes vajadzētu izvairīties. Tomēr Latvijā esošās apdrošināšanas polises pašlaik Ebolas vīrusa ārstēšanas izdevumus droši vien ka nespētu segt, jo parastajām veselības apdrošināšanas polisēm ir ļoti nelieli limiti (300-3000 eiro), salīdzinot ar iespējamiem ārstēšanās izdevumiem, bet dzīvības polisēs definētajām kritiskajām saslimšanām savukārt Ebolas vīruss nav iekļauts to kritisko slimību sarakstā, kuru gadījumā tiek izmaksāta ārstēšanās atlīdzība. Savukārt dzīvības apdrošināšana, ja tā ir ar labiem nosacījumiem, maksā tuviniekiem (labuma guvējiem) atlīdzību gandrīz jebkurā nāves gadījumā, tai skaitā arī Ebolas vīrusa gadījumā.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ebolas vīruss Latvijas Infektoloģijas centrs
0
Āfrika
43896602
Spānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form