Izkāpjot pieturā "Kurort Rathen", paveras lielisks skats uz Elbas līkumu un pirmajām klintīm.
Atliek vien aizsoļot dažus simtus metru līdz prāmim, kur liels uzraksts vēsta, ka parastā sabiedriskā transporta biļete neder, samaksāt 2 eiro par biļeti abos virzienos un šķērsot upi līganā gaitā.
Tad kāpiens var sākties. Tam vērts ieplānot apmēram divarpus stundas.
Jau mazajā ostā norādes uz Basteju ir redzamas, bet tikpat labi var ļauties ļaužu straumei, jo, ja kāds domā, ka klintis baudīs patīkamā vienatnē, var par to aizmirst – te pat lietainā un vēsā laikā ir gan opji ar spieķīšiem, gan skaļu skolēnu klases, gan dāmas ar suņiem, gan pārīši un tūristi ar spoguļkamerām. Vienvārdsakot, raiba publika. Iespējams, ka tiem, kam gribas vientulību, vērts doties pretējā virzienā, jo klintis te ir visur.
Es tomēr devos uz slavenākajām no tām. Izejot cauri nelielam, pildrežģu namiņiem bagātam ciemam, sākas kāpiens augšup – cauri īstam rūķīšu pasaku mežam ar reibinoši zaļiem kokiem, nelielām un krietni lielām alām, klintīm, putniņiem un čalām. Un kāpēju elsām, jo kāpnes stāvas un ceļš visai garš. Jau pēc neilga gājiena gribas ik pa brīdim piestāt ne tikai noguruma, bet arī skaisto skatu dēļ. Jāpiebilst, ka, protams, aiz katra nākamā pagrieziena paveras vēl labāks skats. Līdz beidzot esi augšā un pie kājām ir Elba, ieleja un visapkārt starp ozoliem un milzu priedēm slejas aizvēsturisko klinšu varenās miesas.
Pēc aptuveni pusstundu ilgas, raitas pastaigas nonācu augšā, kur iekārtotas vairākas skatu platformas, kāpnītes un tiltiņi, pie kuriem atrodamas norādes, ka līdz ar pašu ķeizaru un citiem augstdzimušiem ļaudīm aktīvi sakši te kāpelē jau gandrīz 200 gadus (kopš 1864. gada, kas uzskatāms par sakšu alpīnisma dzimšanas gadu). Jāsaka, ka skati ir fantastiski – vairāki simti pelēkmelno pīlāru slejas virs koku galiem un ir labi pārskatāmi.
Jāpiebilst, ka, lai tiktu uz slaveno Basteja tiltiņu, būs jāšķiras no diviem eiro. Šo parka daļu iežogo ciešs asu stabiņu žogs, kas no vienas puses tiltiņu neļauj saskatīt. Tomēr, ja negribas maksāt, var izkāpelēties pa vēl vismaz trim citiem bezmaksas un tikpat skaistiem tiltiņiem, no kuriem arī Basteja tiltu labi redz. Uz viena no pakalniem, kurp ved bezmaksas tilts, atrodas vecu viduslaiku pils atliekas.
Pašā augšā ir arī viesnīca un restorāns ar lielisku skatu, labierīcības un mazākas kafejnīciņas, kur nobaudīt kādu desmaizi vai saldējumu.
Lejup var kāpt pa to pašu ceļu vai braukt ar autobusu uz reģiona galvaspilsētu Prinu. Es izvēlējos paturpināt pastaigu un kāpu kājām.
Ostā ir vairākas jaukas kafejnīcas, kur pēc pastaigas pasēdēt un iemalkot kafiju, raugoties, kā pa Elbu slīd kuģīši. Ir arī daži restorāniņi.
Tiem, kas vēlas šajā vietā pavadīt visu dienu, noteikti ieteiktu aiziet arī uz miniatūru parku, kur visai plašā teritorija apskatāmi vilcienu modelīši un dažādi namiņi. Parks atrodas pavisam netālu no stacijas – sekojiet norādēm.
Vasaras laikā te notiek arī dažādi lieli pasākumi: koncerti, fantāziju festivāli un citi. Vairāk informācijas šeit.
Lūk, neliels foto ieskats rūķīšu meža un un klinšu pasaulē!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
