"Kolas pussala ir mūsu Eiropas augstākais punkts, kuru apvij Barensa un Baltā jūra. Kolas pussala pēc izmēriem ir kā Latvija un Lietuva kopā, bet asfaltētu ceļu tur ir tikai aptuveni 800 kilometru. Tur vienkārši nav ceļu, izņemot Pēterburgas – Murmanskas šoseju un nelielus atzarus no tās. Lai apceļotu Kolas pussalu, ir vajadzīgs sagatavots 4x4 auto vai kāda cita tehnika, kam visi četri riteņi ir velkošie.
Ceļš līdz pirmajam punktam – Kirovskai – aizņēma trīs dienas (1800 km). Kirovskā sākās bezceļu posms caur Hibīnu kalniem. Tie ir samērā iespaidīgi, jo ir izteiktas augstuma starpības. Atrodoties Hibīnu ielejās 300 – 400 metrus virs jūras līmeņa, paveras fantastisks skats uz 1100 – 1200 metrus (vjl.) augstajām klintīm. Vasara arī ziemeļos šogad bija karsta, tāpēc vidējais ūdens līmenis purvos un upēs bija diezgan zems. Tas mums ļāva bez īpašām grūtībām pievarēt 250 kilometrus garo posmu trīs dienās. Neskatoties uz to, bija dažas tehniskas ķibeles – uz akmeņiem nolauzti kardāni un izrauti amortizatori. Pēc nelieliem remontiem turpat, purvā, devāmies tālāk.
Brīnišķīga daba un apziņa, ka esam vieni un 50 kilometru apkārtnē neviena nav, ir fantastiska. Dienas ritms nesteidzīgs, ar visa apskatīšanu un izbaudīšanu – kamēr vieni vinčojas, citi pastaigājas un izpēta iespējamos izbraukšanas maršrutus.
Sēņu un dabas velšu tik daudz, ka negribas tās nemaz lasīt. Nu varbūt tās, kas aug tieši zem tavām kājām...
Ekspedīcijas sākumā daiļā dzimuma pārstāves nedaudz baidījās vienas pašas doties uz mežu brīžos, kad sauca dabiskās vajadzības, jo, kā zināms, te dzīvo lāči, bet kaut kā uz ekspedīcijas beigu daļu visi bija nomierinājušies un par brūno meža iemītnieku bija aizmirsuši.
Ekspedīcija turpinājās no Hibīnu kalniem uz Kolas pussalas lielpilsētu – Murmansku. Tur bija plānots palikt vienu nakti un tad doties tālāk – pussalu "Ribachij", kas ir krievu armijas slēgtā teritorija. Jau pusotru mēnesi pirms ekspedīcijas bijām iesnieguši dokumentus Krievijas FSB lai saskaņotu mūsu maršrutu – te tavu brīnumu – mums atļāvu iedeva!
''Ribachij'' pussalā bija plānots pavadīt trīs dienas un izbaudīt 250 kilometrus bezceļa. Bet pirms iebraukšanas mēs novārījām karalisko krabi, ko nopirkām Murmanskā. Karaliskais krabis maksā 2800 rubļus kilogramā (aptuveni 35 eiro). To pagatavo šādi: uzvāra katlā jūras ūdeni un tad krabja kāju iemērc uz dažām minūtēm. Šo krabju kājas ir fantastiskākais, ko esmu ēdis – tā dēļ vien ir vērts tur aizbraukt. Katrs bijām nopirkuši pa diviem kilogramiem, pārēdāmies līdz nelabumam.
Vakarā pirts un pelde ziemeļu upītē kuras temperatūra ir +4 grādi. Fantastisks vakars pie ugunskura visai komandai.
Tundra. To ir grūti aprakstīt, bet es tomēr mēģināšu. Viss Kolas pussalas ziemeļu gals ir tundra, tas ir klinšains apvidus, kuru klāj sūna un zema veģetācija. Arī bērzi reti pārsniedz cilvēka augumu. Pēc skata krūms, bet nekā – koks kas audzis te jau 50 līdz 100 gadus. Daba ir fenomenāla, jo tā tūkstošiem gadu garumā ir pielāgojusies, lai augtu šajos skarbajos ziemeļu apstākļos.
