Jāsāk ar to, ka Rīgā braukt ar laivām piedāvā vairākas laivu kompānijas un iespējams izvēlēties gan kanoe, gan kajakus, smailītes un SUP dēļus. Vairāk par maršrutiem un iespējām lasi projekta "Riverways" mājaslapā.
Šoreiz brauksim ar smailītēm, un tikšanās vieta ir Balasta dambī esošajā "Aagenostā". Tur mums izstāsta gan par maršrutu, gan drošību (noteikti jāvelk glābšanas vestes, mantas - jo mazāk, jo labāk - jāsaliek ūdensdrošā maisā, un laivā jāievēro instruktora stāstītie noteikumi).
Novakare ir saulaina, bet pavēsa un vējaina, tāpēc sākumā satraucos, ka varētu būt auksti, un, kad izdzirdu, ka taisnā ceļā "laidīsim" pāri Daugavai, nedaudz jau sāku sev pārmest, ka vakara izklaidei neesmu izvēlējusies teātri vai kino. Nu, bet, kas izlemts, izlemts - sēžos laivā un aiziet.
Ostā ir mierīgi un var nedaudz patrenēties un, ar partneri saskaņojot airēšanu, lai tā neizskatās pēc vējdzirnavām un dzen uz priekšu, nevis bremzē. Kad pie "Saules akmens" sākam šķērsot Likteņupi, ir skaidrs, ka šādus treniņus vajadzēja ņemt nopietni, jo viļņu galos manāmas pat baltas putas, šūpo pamatīgi un bikses drīz vien ir slapjas līdz vīlei. Domājiet, ka ir auksti? Nē! Tieši otrādi, vaigi kļūst sārti un arī azarts ir parādījies, jo negribas taču palikt pēdējiem. Tad nu airēju cik spēka un nemaz vairs negribu uz kino.
Tālāk mūsu pavadoņi - pieredzējuši laivotāji - liek griezties kanālā pie Andrejostas, un tur jau atkal ir pavisam mierīgi, tikai esot jāpiesargās no kuģīšiem, kas "pielavoties" pavisam nemanāmi, tāpēc labāk turēties pie maliņas. Jā, vieglāk pateikt, nekā izdarīt! Bet cenšamies cik spēka, gan vairāk baidoties no kanāla vidū esošajām strūklakām.
Kad gabaliņš kanāla ir pieveikts, laiks piknikam. Nemaz neizkāpjot no laivām, sastumjam to "degunus" kopā un galdiņš gatavs. Tiek izvilkti termosi ar tēju, bulciņas un atrodas pat šokolāde! Kamēr iestiprināmies, mūsu grupas vadītāji piebrauc pie katras laivas un tās aizmugurē uz tādas kā antenas iededzina mazas lampiņas. Jā, nemanot jau sācis krēslot, un gaismiņas, tāpat kā uz ielas esošos transporta līdzekļiem, palīdzēs mūs pamanīt.
Jau pēc stundas uz ūdens sāc justies priviliģēts un "zemes" cilvēku apskausts - garām ejošie ik pa laikam kaut ko uzsauc, pavada ar skatiem, fotografē un māj, bet mēs dodamies tālāk. Aizraujošāku braucienu padara došanās cauri tuneļiem un, kad iedegas tiltu apgaismojums, saproti, kāpēc šī ekskursija ir tik īpaša. Grupas vadītāji stāsta, ka brīnišķīgi šādi izbraucieni esot ne tikai vasarā, bet pat novembrī, kad viņi paši valsts svētku uguņošanu skatījušies tieši no labākajām vietām - Daugavas ūdens.
Izlīkumojam cauri "Stockmann" tunelim un atkal esam Daugavā, kur virs ostas var baudīt brīnišķīgu saulrietu. Lai kā arī tas būtu paticis, vējš nav mazinājies ne par kripatu, tāpēc atceļā sanāk pamatīgi pastrādāt, lai tiktu atpakaļ ostā. Vēl īss airējiens un esam atkal atpakaļ. Trīs stundas paskrējušas nemanot un nogurums ir patīkams, lai arī vieš aizdomas, ka nākamajā rītā pacelt rokas varētu būt grūti. Un, izkāpjot no laivas, pamanu, ka bikses gluži vai pil. Tāpēc ieteikums, ja izvēlies laivot, neaizmirsti paņemt līdzi citu apģērbu!
Vēl apjautājos pieredzējušiem laivotājiem par citiem iespējamajiem maršrutiem - jā, Rīgā tādu netrūkstot, īpaši jauki esot aizbraukt uz Daugavas salām un mazākajiem kanāliem, kur paveroties pavisam cita, mežonīgas dabas pārpilna, Rīga. Bet, ja gribētu sarīkot arī pikniku? Nekādu problēmu, paši esot pat gaļu grilējuši turpat laivā!
Un tas viss tikai 20 minūšu attālumā no Rīgas centra! Noteikti izmēģināšu vēl kādā darbdienas pēcpusdienā, kad ūdens būs kļuvis vēl siltāks.
