Saulriets starp varavīksnēm

Latviešu piedzīvojumi Ziemeļīrijā: no Milžu ceļa līdz Troņu spēlei un varavīksnei
Foto: Jēkabs Andrušaitis


Bušmilsā pa nakti palikām burvīgā ģimenes viesu namā, kur padomāts par pilnīgi visu – tajā skaitā par cepumu burciņu blakus tējkannai. Mājā mūs ielaida īpašnieces mazmeita, kas arī ieteica vakariņot labāk doties uz Portrašu, jo Bušmilsā sestdienas vakarā nez vai atradīšot kādu brīvu galdiņu.

Braucot uz Portrašu, pamanījām daudz ceļazīmju, kas norādīja uz skatu punktiem, taču lija tik ļoti, ka pat neizkāpām laukā. Kad beidzot nokļuvām pilsētā, visas stāvvietas bija aizņemtas, un tuvākā bija krietnu gabalu no iecerētā restorāna. Tad arī ievērojām, ka tālumā sāka skaidroties. Noteikti jābūt varavīksnei! Ātri braucām uz skatu punktiem, un tur tā bija – košāka un biezāka nekā jebkad citur redzētās. Atmiņā atausa lasītais par īru folkloras draiskajiem gariņiem, leprekoniem, kuru zelta podi aprakti zem varavīksnes.

Latviešu piedzīvojumi Ziemeļīrijā: no Milžu ceļa līdz Troņu spēlei un varavīksnei
Foto: Jēkabs Andrušaitis

Skatam pavērās arī klintis, šalcoša, zila jūra, bet cauri mākoņiem lauzās saules stari. Līdz saulrietam vairs nebija daudz laika, tādēļ braucām uz Balīkāstlas pilsētu, pie kuras bija augstākais skatu punkts apkārtnē. Te vērojām jūrā rietošu sauli, koši rozā mākoņus un salas tālumā, aiz kurām redzama Skotija. Turpat pie ceļa bija arī saules izgaismota, mirdzoša zāle ar tūkstošiem aitiņu. Aitas Īrijā ir dažādas – gaišu vilnu un tumšām galvām, dažas pavisam tumši brūnas, citas pavisam maziņas, un citas noaugušas ar vilnu.

Tags

Dublina Ziemeļīrija Troņu spēle UNESCO Ziemeļīrija Lielbritānija Eiropa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form