Lietuviešu uzņēmējs Jākobs Laukaitis pirms septiņiem gadiem uzsāka veiksmīgu biznesu interneta vidē, ko vēlāk pārdeva un visai ātri tika pie pamatīgas peļņas. Jau kādu laiku viņš darbojas Silīcija ielejā, strādājot pie aplikācijas, kas paredzēta "Amazon" un citu lielu interneta veikalu kuponiem, bet galvenā Jākoba aizraušanās ir ceļošana, un ceļā viņš ir lielāko gada daļu. Iepazīstieties, šis ir Jākobs Laukaitis, viņam ir vien 22 gadi, un viņš jau ir pabijis gan Ziemeļkorejā un Vjetnamā, gan Ķīnā un Japānā, kā arī vēl aptuveni 30 valstīs.
Kā saka pats Jākobs, viņš nav gatavs izniekot nevienu sava mūža dienu. Tādēļ par uzņēmēju kļuvis jau 15 gadu vecumā – laikā, kad pārējie viņa vecuma jaunieši aizrāvušies ar pavisam citam lietām. Jākobs atzīst, ka viņam patīkot izmēģināt jaunas lietas un būt kustībā. Tā nu viņš bijis pirmais Viļņas liceja audzēknis, kas bijis tik talantīgs un mērķtiecīgs, ka viņam vidusskolā bijis atļauts neapmeklēt stundas, bet tikai ierasties uz eksāmeniem un kontroldarbiem. "Es jau gribēju pamest mācības, bet direktors pierunāja, lai palieku un pabeidzu skolu. Tā nu esmu pirmais audzēknis šīs skolas vēsturē (tā ir labākā skola Viļņā), kas vidusskolā lielākoties nodarbojās ar biznesa lietām un kārtoja tikai eksāmenus," par sevi stāsta Jākobs. Pašlaik viņš uzskata, ka nekad neatgriezīsies skolas solā, jo tas šķietot pārāk vienmuļi. Savukārt viņa māsa Urte esot pasniedzēja slavenajā universitātē Berklijā, ASV. "Redz, kā var būt tik atšķirīgi bērni vieniem vecākiem. Viņai patīk akadēmiskā vide, viņa pabeidza Kembridžu un tiešām labi jūtas šajā vidē, es savukārt tur smoku un garlaikojos," saka Jākobs.
Pirmie Jākoba ceļojumi bijuši saistīti ar darbu – piedalīšanās dažādās konferencēs vai tikšanās ar biznesa partneriem. Šādi viņš nokļuvis Āzijā, kur gluži vai iemīlējies turienes dažādajā kultūrā un zemēs, tādēļ gribējis tur atgriezties kā tūrists. Protams, viņš apceļojis arī Eiropu – piemēram, ar pavecu motociklu aizbraucis līdz Rumānijai un apskatījis vēl citas valstis pa ceļam (par šo ceļojumu lasi "Tūrismagids" jau nākamnedēļ). Tikko Jākobs atgriezies no Spānijas, kur izgājis slaveno Santjago svētceļnieku ceļu.
Pašlaik viņš lielāko gada daļu ceļo un vada savu biznesu attālināti, jo, kā pats atzīst, tikšanās klātienē ar cilvēkiem interneta biznesā nepieciešama reti, tāpēc viss, kas darbam patiešām vajadzīgs, esot interneta pieslēgums.
Ja pavadu vairāk nekā mēnesi vienā vietā, manā galvā sāk skanēt trauksmes zvans, ka es izniekoju laiku.
Jākoba aizraušanās ir Āzija. Nesen viņš apceļojis Indiju, Vjetnamu, Ķīnu un pabijis arī komunistiskajā Ziemeļkorejā, par ko variet lasīt šeit. Viņa video par šo ceļojumu "Youtube" jau skatīts vairāk nekā miljons reižu.
"Esot Āzijā, laika starpība ir tāda, ka tad, kad tur ir diena, Eiropā un ASV ir nakts. Tā nu pa dienu varu braukāties apkārt, apskatīt dažādas vietas, bet vakarā kārtot biznesa lietas, jo tad sākas normāla darba diena Rietumu puslodē," savu darba režīmu skaidro Jākobs. Viņš arī atzīst, ka ar savām biznesa idejām un darbu paspējis nopelnīt tik daudz, ka varētu arī vairs nestrādāt un ceļošanai pietiktu naudas, bet viņam patīkot savs darbs.
Par mājām viņš pašlaik saucot vairākas vietas uz zemeslodes – protams, Viļņu, kur dzīvo viņa vecāki, arī Silīcija ieleju, kā arī Tokiju, jo tur viņš jūtoties ļoti labi. Jākobs sarunvalodas līmenī apguvis ķīniešu valodu, mācoties valodu intensīvajos kursos un skaipā pļāpājot ar draugiem Ķīnā.
Pēc dažām nedēļām viņš plāno atkal doties uz Āziju, lai ceļotu un baudītu tās kultūru. Šoreiz brauciens paredzēts garāks – aptuveni pusgadu, un viņš plāno ar ēzeli šķērsot daļu Himalaju, kā arī padzīvot Taizemē un Bali.
Jautāts, ko ceļojumos parasti meklē, Jākobs stāsta, ka cenšas pēc iespējas vairāk uzzināt par vietējo kultūru un cilvēkiem, apskatīt dabu, jo viņam nepatīkot lielpilsētas, bet esot arī daži izņēmumi. Ceļotājs arī labprāt atgriežoties vienās un tajās pašās vietās vairākkārt, lai labāk izprastu vietējos un atklātu zemi pa īstam. Puisis stāsta, ka, viņaprāt, ceļošana veicina iecietību un izpratni pret citādo, tā vairojot labas emocijas, turklāt mazina aizspriedumus par nepazīstamo, līdz ar to arī konfliktus. Kā piemēru viņš min "ladyboys" jeb transvestītus, kas Taizemē ir pilnīgi normāla sabiedrības sastāvdaļa, strādā veikalos un sastopami it visur, bet pret kuriem Eiropā ir daudz aizspriedumu. Tāpat esot arī ar musulmaņiem un viņu tradicionālajiem lakatiem sievietēm, kas ar laiku kļūstot tik pašsaprotami, ka pat vairs nepievēršot tiem uzmanību, savukārt pie mums, Austrumeiropā, vēl joprojām uz šādiem, citādiem, cilvēkiem atskatās. Viņš atzīst, ka pēdējos ceļojumos tieši musulmaņi bijuši viņa labākie sarunu biedri un draugi, tāpēc viņš esot iepazinis šo ticību un ļaudis daudz labāk.
Tāpat viņam patīkot piedzīvot neparastas lietas un ceļot citādi, nekā ierasts. Piemēram, Jākobs šovasar iegādājies pavecu motociklu un ar to pārbraucis pāri visai Vjetnamai. Tāpat viņš piepildījis sapni un divas dienas dzīvojis Mumbajas graustu rajonā. Arī piedzīvojums, dodoties uz vienu no noslēpumainākajām vietām uz zemes – totalitāro Ziemeļkoreju, bijis vairākus gadus ilgots sapnis. Jaunais vīrietis šogad tiešām devies uz šo valsti – vienīgā iespēja to izdarīt bijusi organizētā grupā un ar gidu, kas stingri pieskatījis ceļotājus. Viņa uzņemto video un fotogrāfijas no Ziemeļkorejas publicēja vairāki lielākie pasaules mediji. Jautāts, kāpēc, viņaprāt, kadri, kas tajā redzami ir aizliegti un kādēļ viņš video saka, ka visticamāk, ja mēģinātu atgriezties šajā valstī, tiktu arestēts, Jākobs skaidro, ka, lai arī visi ceļotāju uzņemtie kadri un fotogrāfijas tiek pārbaudītas un nevēlamais izdzēsts, viņam izdevies izvest dažus kadrus, kur redzami celtniecības darbi uz ielām, kas neesot atļauts, bet pats galvenais "noziegums" esot tas, ka viņš publiski atļāvies kritizēt redzēto un paust savu viedokli par valsts iekārtu.
Jākobam patīk ceļot vienam. "Patiesībā jau es nekad neesmu viens un nejūtos vientuļi, jo šādi esmu spiests un varu vairāk komunicēt ar vietējiem, tādēļ vairāk ko uzzinu un atklāju," stāsta ceļotājs. "Man vispār ātri kļūst garlaicīgi. Ja pavadu vairāk nekā mēnesi vienā vietā, man parasti šķiet, ka būtu varējis vairāk redzēt un piedzīvot – manā galvā sāk skanēt trauksmes zvans, ka es izniekoju laiku. Tā pat var nebūt taisnība, bet tā nu es jūtos. Mans lielākais ieguvums, dzīvojot šādu dzīvi, ir tas, ka es mācos ātrāk un vairāk, nekā jebkad būtu spējis iedomāties. Es iepazīstu kultūras, esmu dažādās vietās un nepārtraukti satieku interesantus cilvēkus – tā ir pasaulē labākā izglītība!" pārliecināts Jākobs.
