Jazda

Marihuāna katrā 'bardačokā' un tūristes kā pelēkās peles – igauņu ceļotāja kliedē mītus par Irānu
Foto: Shutterstock

Vai atceraties? Deviņdesmitajos gados populāra bija spēle par Aladinu – varonis skrēja caur šauru ieliņu labirintu, rāpās pār zemām ērmīgas formas kleķa mājelēm, lēkāja pa jumtiem, bet viņam apkārt bija senatnīgas lampas, mucas un tamlīdzīgi pasaku elementi. Nu, lūk, šī aizmirstā spēle atdzīvojusies vienā no senākajām pasaules pilsētām – Jazdā. Ieliņas te nudien ir šauras, brīžam pat šaurākas par izstieptas rokas garumu, tāpat te ir bezgalīgi gari pazemes ūdens kanāli. Naktī, klīstot pa šīm ieliņām, nonākot strupceļā vai izejot uz daudzmaz lieliem laukumiem, itin vienkārši ir apmaldīties vai mistiskā veidā nonākt uz kādas mājas jumta ar fantastisku skatu uz galveno mošeju. Un šķiet, ka vienīgā dzīvā dvēsele te esi to un kāds būrītī ieslodzīts papagailis, kas kaut ko klaigā persiešu mēlē.

Tovakar Jazdā bija svētki – lielākajā pilsētas laukumā bija noliktas vairākas mucas ar gāzes degļiem, kur tika vārīts ūdens un vairākas stundas laistīts no vienas mucas otrā. Tauta līksmoja, visus ziņkārīgos tūristus cienāja ar vietējiem saldumiem. Kā vēlāk noskaidrojām, viņi atzīmēja to, ka pagājušas 40 dienas kopš vietējā imāma nāves dienas. Nelaiķis pie Allāha devās pirms 500 gadiem.

Kamēr Jazdas musulmaņi pieminēja imāmu, piepilsētā pie mūžīgās uguns pulcējās zoroastrieši. Jazda ir viens no zoroastrisma šūpuļiem Irānā. Tādēļ nav nekāda nejaušība, ka tieši te tika uzbūvēts Uguns templis un Klusēšanas torņi, kur savulaik šīs reliģiskās kopienas locekļu mirstīgās atliekas tika atstātas maitasputnu noknābāšanai.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.