Lūk, idejas, ko apskatīt! Kartē redzamas aptuvenas visu apstāšanās punktu koordinātas un maršruta plāns. Uz dažām vietām būs jāpaiet kājām, jo ar auto piebraukt tur nevar.
No Rīgas izbraucām ap pulksten deviņiem un pa Liepājas šoseju braucām līdz Lielaucei (pie Bikstiem jānogriežas pa kreisi), kur apskatījām no ārpuses nedaudz noplukušo, bet nenoliedzami iespaidīgo pili pašā ezera krastā. Pēc tam pa garo laipu ezerā aizgājām nopeldēties.
Ezerā ir Latvijas valsts mežu atpūtas bāze, kur var iznomāt arī laivas, kā arī pavadīt nakti namiņā, kas atrodas uz ūdens un kurp var aizbraukt tikai ar laivu.
Tālāk braucām uz Kazdangu, kur uzmeklējām parkā esošo grotu un senos riņķa krustus. Par to, ko vēl Kazdangā apskatīt, lasiet šeit. Jāsaka, ka par šo nelielo ciemu palika lielisks iespaids – viss sakopts, viegli saprotamas norādes un pārsteidzoši daudz apskates objektu.
Vai zinājāt, ka Latvijā var atrast gan pandu, gan piramīdas drupas? Var. Un viena no otras neatrodas tālu. Aizputes centrā jau kādu laiku stāv pandu mamma ar mazulīti. Interesantas un skaistas siltā vasaras dienā ir arī Aizputes muižas dārza terases, kā arī muižas pagrabi. Vairāk lasiet te.
Savukārt minētā piramīda ir kādreizējās Dunalkas baronu kapenes, ko muižkungs, sekojot vispārējai Eiropas eiforijai par Ēģiptes kultūru un mākslu, 19. gadsimta sākumā ierīkojis dažus kilometrus no savas muižas. Tām bijusi nošķeltas piramīdas forma, bet iekšā liela telpa ar kupolu un gar sienām trīs stāvos pa 14 nišām, no kurām zemākajās glabāti aizgājēju šķirsti, bet augstāk novietoti apbedīšanas piederumi. Laika gaitā tas viss ir nopostīts un izlaupīts. Tagad drupas var aplūkot tikai, snaikstoties ap žogu, jo senā būve nav labā stāvoklī, tomēr šis noteikti ir ļoti interesants objekts. (Braucot no Aizputes, jānogriežas pie mājām "Māli", labajā pusē atradīsiet norādes uz šo vēstures pieminekli).
Pusdienas ieturējām Kuldīgā, kas priecē ar neskaitāmi daudziem nelieliem veikaliņiem, jaukām kafejnīcām un skaistiem apskates objektiem pilsētvidē, piemēram, hercoga Jēkaba skulptūru Liepājas ielas vienā galā un leģendārā aktiera Ēvalda Valtera pieminekli Rātslaukumā.
Noslēgumā vēl obligātā pelde Ventas rumbā! Kas gan vasarā var būt labāk?
Atceļā izvēlējāmies doties nevis pa ierasto ceļu cauri Sabilei un Kandavai, bet gan pa Kabiles-Tukuma ceļu. Izrādījās, ka šī ir laba izvēle. Kabiles centrā arī ir veca muiža, bet, pabraucot vēl kādu gabaliņu, nonācām pie Zemītes pils. Izcili skaista, rozā ēka ar tornīti un rožu dārzu pilnos ziedos priekšplānā.
Tiek uzskatīts, ka tā būvēta ap 1850. gadu un tad tur tapis arī apkārtējais parks. Domājams, ka neorenesanses tornis piebūvēts vēlāk jau esošai ēkai. Pils padomju gados piedzīvojusi grūtus laikus, bet 2000. gadā atjaunota, un kopš tā laika tajā ir pamatskola. Turpat ir arī plašs dzirnavu ezers ar ziedošām ūdensrozēm.
Dodoties tālāk ceļā, pēc pāris kilometriem atradām vēl vienu interesantu vietu – tiltu uz nekurieni. Izrādās, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās te plānots dzelzceļš no Tukuma uz Kuldīgu, bet Otrais pasaules karš šos plānus izjaucis. Tomēr jau uzbūvētais tilts palicis un nu ir savdabīgs piemineklis ainavā. Vairāk informācijas šeit.
Atpakaļ Rīgā bijām ap pulksten 19. Kopumā nobraukti nedaudz vairāk par 420 kilometriem. Jārēķinās ar ceļu remontu uz Liepājas un Ventspils šosejas.
