Foto: Jānis Saliņš

Gruzija ir krāšņa un valdzinoša zeme, ko dažu dienu laikā var "apostīt", bet ne tā pa īstam iepazīt. Ēdieni, dzērieni, cilvēki, daba, pilsētas un klosteri – tur ir tik daudz, ko redzēt, izbaudīt un uzzināt. Man gan bija iespēja apskatīt tikai nelielu daļu šīs valsts burvības, apmeklējot Gruzijas trešo lielāko pilsētu Kutaisi, krāšņo Batumi un apskatot iespaidīgās dabas bagātības šo pilsētu apkārtnē.

Nokļūšana uz šo Gruzijas daļu no Latvijas nav sarežģīta, jo Rīgu un Kutaisi savieno tiešais lidojums. Jau dažu stundu laikā tev ir iespēja nokļūt krāšņajā zemē. Īrējot auto, ir jāņem vērā, ka mežonīga ir ne vien Gruzijas daba, bet arī auto vadīšanas kultūra.

Dodoties uz šo valsti, ir jābūt gatavam ēst gardus ēdienus un dzert vīnu, īpaši, ja gadās viesoties pie kāda vietējā. Tāpat jārēķinās, ka šajā valstī ir karstāks nekā pie mums, tāpēc vasaras viducis tur varētu būt diezgan tveicīgs. Šādi laikapstākļi ir piemēroti atpūtai pie jūras un peldēm kalnu upēs, turpretim pastaigas pa pilsētām un brīnišķīgās dabas apskate būs jāatliek uz vakaru, kad gaiss paliek nedaudz vēsāks.

Bagātīgi galdi un neizmērāma laipnība

Foto: Jānis Saliņš
Vai atceries, ka vecāki bērnībā mācīja – tukšs šķīvis ir kompliments pavāram? Gruzijā par šādu uzskatu aizmirsti. Citādāk tu nekad nebeigsi ēst. Vietējie mīl uzņemt viesus un galdus vienmēr klāj bagātīgi – kaut ko baudāmu atradīs gan gaļas cienītāji, gan tie, kas izvēlas veģetāru uzturu. Gruzīni rūpējas par to, lai uz galda vienmēr būtu ēdiens. Tā tam jābūt arī maltītes beigās, tāpēc necenties apēst visu līdz pēdējam kumosam. Tukšs galds viesību noslēgumā nozīmē, ka viesi nav gana cienāti, nevis, ka ēdiens bijis garšīgs.

Izņēmums, protams, ir restorāni un kafejnīcas. Tur tiek pasniegts tieši tas, kas pasūtīts. Tradicionālos ēdienus pasniedz galda vidū, ļaujot visiem pie galda sēdošajiem nogaršot dažādus labumus un pašam izvēlēties notiesājamā ēdiena daudzumu.

Vīns ir teju neiztrūkstoša maltītes daļa, arī tad, ja ieturat pusdienas. Ja ciemojies pie vietējiem, nebrīnies, ka šo gruzīnu tradicionālo dzērienu pasniedz traukā, ko Latvijā varētu dēvēt par sulas krūzi. Iztukšota tā tiek papildināta atkal un atkal. Un tā tukšosies, jo maltītes laikā tiek uzsaukti daudzi jo daudzi tosti – pateicība viesiem, paldies mājas saimniekiem, tosts par bērniem, par sievietēm, par vīriešiem, par aizgājējiem, par visu, visu, kas dzīvē dārgs un nozīmīgs.

Viesu uzņemšanā iesaistās visi, arī bērni. Vietās, kur man sanāca viesoties, paši jaunākie rūpējās par ciemiņu izklaidēm – dziedāja un dejoja. Izklaidēs tika iesaistīti arī viesi. Tā vietā, lai sēdētu savā vietā un klusībā lūgtos, lai tevi neuzaicinātu uz deju, jo tu neproti dancot kā vietējie, es ieteiktu ļauties notiekošajam un mūzikas ritmiem. Bieži kautrīgajiem tas var nenākties viegli, bet, to izdarot, izrādīsi ne tikai cieņu pret laipnajiem mājas saimniekiem, bet arī izjutīsi vietējo kultūru uz savas ādas.

Maltīte ar dejām, dziesmām, vīnu un sarunām var ilgt vairākas stundas, un tās beigās var šķist, ka visi pie galda sēdošie ir seni draugi, no kuriem žēl atvadīties. Ja tev ir iespēja paviesoties kāda vietējā mājās, nekādā gadījumā neatsakies no ielūguma, jo tā izbaudīt plašo gruzīna sirdi un kļūt par draugiem dažu stundā laikā nekur citur tu nevarēsi.

Krāšņā pērle Melnās jūras krastā – Batumi

Foto: Jānis Saliņš
Batumi ir lielākā Gruzijas kūrortpilsēta. Tā atrodas Melnās jūras krastā, nepilnu 20 kilometru attālumā no Turcijas robežas. Krāšņa pilsēta, ko mēdz salīdzināt ar Dubaju. Lai arī daļai cilvēku varētu šķiest, ka pilsēta naktī izskatās pārāk krāsaina, pārspīlēta un tā ir pārāk pielāgota tūristu izklaidēm, sacīt, ka Batumi nav iespējams atrast Gruzijai raksturīgu šarmu, nevar. Tikai ir jāprot to meklēt.

Dienas laikā lielākā daļa cilvēku atrodas pie jūras – peldas vai gozējas saulītē, izlaidušies atpūtas krēslos. Uz zemes savu dvieli noklājis vien retais, jo pludmale ir akmeņaina un ar basām pēdām pa to staigāt ir grūti. Daudzi atpūtnieki pat peldas ar gumijas apaviem kājās. Ūdens ir sāļš, silts un patīkams, bet iebrist jūrā un no tās izkļūt, ja pēdas ir basas, var būt ļoti sarežģīti. Jāpiebilst, ka viļņi šo procesu nebūt neatvieglo.

Piekrastē ir ļoti daudz bāru un kafejnīcu, kur ieturēt maltīti vai glāzi vīna. Tāpat arī pilsētā netrūkst klubu un nakts izklaides vietu, kur iespējams gan vērot krāšņus priekšnesumus, gan izdejoties ne tikai tradicionālas, bet arī pie mums labo pazīstamas mūzikas ritmos. Esot Batumi, vismaz vienu reizi vajadzētu doties naksnīgā pastaigā, lai apskatītu izgaismotos kokus, strūklakas un dažus vides objektus. Vietējie iesaka apskatīt Batumi mīlestības statuju "Ali un Nino", Alfabēta torni un 3D strūklaku.

Ja vēlies izbaudīt kaut ko, kas nav veidots tūristu iepriecināšanai, dodies uz Batumi vecpilsētu. Tā ir neliela, bet mīlīga. Nedaudz tālāk no centra atrodas arī slēgtais tirgus, kur iespējams iegādāties dažādus gruzīnu labumus – vīnu, garšvielas, čurčellas, tēju un daudz ko citu. Tā apmeklēšana ir īsts piedzīvojums, kā arī iespēja iegādāties labumus, kas ļaus baudīt daļu no Gruzijas arī pēc atgriešanās mājās.

Mežonīgā un valdzinošā daba, ko cilvēki mēģina savaldīt

Foto: Jānis Saliņš
Daba Kutaisi un Batumi apkārtnē ir patiešām neaprakstāma – iespaidīgi kanjoni, ūdenskritumi un krāšņas stalaktītu un stalagmītu alas ir apskates vērtas. Tiesa, ja vēlies izbaudīt neskartu un mežonīgu krāšņumu, iespējams, vajadzētu pasteigties. Ievērojamākos apskates objektus vietējie cenšas "pieradināt" un padarīt tūristiem draudzīgākus. Protams, staigāt pa skatu laukumu, kas iestiepjas kanjonā, ir elpu aizraujoši, tomēr arī izpeldēties kalnu upē netālu no ūdenskrituma ir daudz patīkamāk, nekā turēties uz laipiņas vai celiņa, kas uzbūvēts īpaši tūristu vajadzībām.

Vietējo un arī ārzemju tūristu iecienīts apskates objekts ir Prometeja ala. Tajā ir apskatāmi iespaidīgi stalaktīti un stalagmīti. Apskatei ir atvērtas vairākas alas zāles, kas aprīkotas ar tiltiņiem un izgaismotas dažādās krāsās. Noteikti vērts apskatīt arī skaistos ūdenskritumus, kas atrodas netālu no Batumi un Kutaisi, kā arī valdnieces Tamāras tiltu. Ja diena ir karsta, kalnu upēs netālu no ūdenskritumiem var novērot vietējos, kas veldzējas vēsajā ūdenī. Tā ir lieliska iespēja atvēsināties un atjaunot enerģiju, ja apmeklē Gruziju vasarā un vasaras svelme šķiet mokoša.

Patiešām iespaidīgs ir Okaces kanjons. Uz to no kanjona apmeklētāja centru var nokļūt kājām, bet var arī ļauties piedzīvojumiem un izmantot vietējo piedāvāto pakalpojumu – tur nokļūt ar auto. Brauciens gan var izvērsties visai jautrs, jo ceļi noteikti nav lieliskā stāvoklī. Tas ir jautrs brauciens, kura laikā cieši jāturas, lai neizkristu no savas sēdvietas. Gar kanjona malu ir ierīkota taka gājējiem. No tās paveras elpu aizraujošs skats. Visiespaidīgākās sajūtas pārņem, atrodoties uz skatu laukuma, kas iestiepjas kanjonā.

Jāpiebilst, ka, ārpus pilsētām un to tuvumā esot, ir vērts apskatīt arī kādu klosteri. Piemēram, Gelati klosteris atrodas pavisam netālu no Kutaisi. Tajā iespējams apskatīt brīnišķīgas freskas, un, tā kā klosteris atrodas kalnā, no tā paveras skaists skats uz apkārtni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!