Jāņu brīvdienās, noskaidrojot, ka pie lietuviešiem šie vasaras svētki tik plaši kā pie mums vai igauņiem netiek svinēti, nolēmām pirmo reizi pēc Covid-19 iepazīšanas aizlaist uz ārzemēm. Sak', kaut ko gardu svētku galdam nopirks un vēl galvu izvēdinās. Nolēmām braukt uz Šauļiem, tāpēc sāku lūkot virtuālo karti un skatīties, kas pa ceļam vēl neapskatīts atrodams Lietuvā. Garākajā purva takā jau būts, arī Pakrojas muiža redzēta, bet tad "uzdūros" Naisi (lietuviski Naisiai) ciemam. Bildēs tas izskatās gluži vai pēc baltu cilšu svētvietas un atpūtas parka krustojuma, vien 40 kilometrus no Latvijas robežas – nolēmām iebraukt. Liels bija pārsteigums, kad izrādījās, ka šī ir ne vien lieliska un plaša atpūtas vieta ar interesantiem objektiem dažādām gaumēm, bet arī, kā vēlāk uzzināju, politisko šķēpu laušanas vieta lietuviešiem. Bet par visu pēc kārtas.
Izbraucām pirmdienas rītā un sapratām, ka aprēķins ir pareizs – ielas tukšas, visi lietuvieši strādā. Ērti un mierīgi bez jebkādas aizķeršanās šķērsojām robežu un traucāmies pa Lietuvas rudzu un cūku pupu rotātajiem līdzenumiem uz Šauļu pusi.
Jāpiemin, ka iegūglējot šo vietu, latviski informācijas ir ļoti maz – dažas tūrisma firmas to gan jau iekļāvušas savos maršrutos, dēvējot par "lietuviešu kosmisko ciemu". Lai nu tā būtu. Pašā centrā ir vairākas lielas stāvvietas un arī labierīcības, bet skatu jau iztālēm piesaista gan skulptūras un palieli dīķi, gan grezns dārzs, kur baltu rakstos sastādītas gan peonijas un īrisi, gan magones un vībotnes.
Nolemjam, ka sāksim ar skulptūru apskati, bet beigās iesim uz puķu dobēm – tā teikt saldajam ēdienam. Jāpiebilst, ka visi apskates objekti ir bez maksas un darbdienā nebija nekādu problēmu ievērot jebkuram infektologam pa prātam esošu distanci, jo satikām vien dažus apmeklētājus, bet teritorija ir ļoti plaša.
Savukārt iespaidīgā izmēra zalkši, kas slejas vairāku metru augstumā, ir visai biedējošs stīmpanka mākslas objekts, ko pamanīs ikviens, kas ienācis parkā.
Tālāk devāmies cauri mežiņam, kur novērojām, ka nesen sastādīti, šķiet, vairāki simti rododendru, kas nākamgad jau varētu priecēt apmeklētājus ar krāšņiem ziediem.
Naisi ciema parkā ir arī divi plaši dīķi ar smilšu pludmalēm, skaistām ūdensrozēm dažādās krāsās un interesantiem objektiem, no kuriem pats neparastākais ir Trušu un eņģeļu sala. Tā atrodas tālākajā dīķī, kura ūdens, uzspīdot saulei, rotājas brīnišķi tirkīzzilā krāsā, atstarojot baltos mākoņus. Ap salu izbūvēta plata koka laipa, no kuras draiskākie apmeklētāji var ielekt arī ūdenī un izpeldēties. Bet ģimenes ar maziem bērniem var ērti apbraukt saliņu ar ratiem, nesaslapinot kājas un kopā ar mazajiem mēģinot saskatīt pūkainos trusīšus, kas skraida un spēlējas pļaviņā. Turpat ir arī vairākas no mākslīgās zāles veidotas trušu ģimenes skulptūras, kā arī eņģelīši. Taisnības labad gan jāsaka, ka, pirms neizlasījām uz paskaidrojošā informācijas dēļa, kas tie tādi, sākumā noturējām baltās skulptūras par milzu rūķiem.
Gar laipu iestādīti arī padsmit veidi dažādu krāsu ūdensrožu, veidojot plašu šo augu kolekciju.
Bet visapkārt dīķim izvietoti vairāki desmiti milzu šūpoļu, kur pietiks vietas visai ģimenei, turklāt Covid-19 laikam piemērotā attālumā vienas no otrām.
Atpakaļ devāmies gar tikko nopļauto, lielo amfiteātri un apskatījām arī krāšņo, baltu rakstu veidā sastādīto dārzu ar smaržīgām peonijām un magonēm. Daudzi ziedi vēl tikai raisa pumpurus, un šis dārzs būs baudāms vēl kādu laiku. Savukārt interesantos tā rakstus un Saules laukumu vislabāk novērtēt, uzkāpjot amfiteātra virsotnē.
Naisi pavadījām aptuveni divas stundas un nenožēlojām ne minūti – tiešām lieliska apskates vieta.
Un tad, kad, kā jau īsts 21. gadsimta ceļotājs, ieliku dažas bildes no šīs vietas arī sociālajos tīklos, ātri vien saņēmu atsauksmes no saviem lietuviešu paziņām – sak', šis esot viens no kaimiņzemes apspriestākajiem "politiskajiem" objektiem, kā gan es par to iepriekš neko neesmu zinājusi. Taisnība jau ir - zinām nepiedodami maz par Lietuvas un Igaunijas iekšējām lietām, tāpēc, lai arī vienmēr esmu interesējusies par tūrisma objektiem, par Naisi nekad nebiju dzirdējusi. Paķircināju draugus, ka viņi par Likteņdārzu arī neko nezina, un tad sāku taujāt, kas tad te par politiku pie Baltu dieviņiem? Izrādās, šeit viss saistīts ar Naisi kolhoza vadītāja Česlova Vitauta Karbauska (kurš savu disertāciju agronomijā, starp citu, aizstāvējis Latvijā) ģimeni, kas daudz ko privatizējusi pēc kolhozu likvidēšanas. Viņa dēls Ramūns ir miljonārs, Lietuvas Zaļo un zemnieku partijas vadītājs un Seima deputāts, kam pieder plašas zemes visā apkaimē. Naisi ir viņa dzimtā vieta, kur šis politiķis, kā izteicās paši lietuvieši, "valda kā karalis" un daudzus te biedējot viņa ietekme, bet citi ir priecīgi par ciema vērienīgo attīstību. Tāpat lietuviešu presē daudzreiz jau izskanējušas bažas par to, kādi līdzekļi Naisi attīstībā ieguldīti un kā te notiek politiskie procesi. Te tev nu bija baltu dievi...
Tomēr Naisi vērienu nevar noliegt. Jāpiebilst, ka te notiek arī liels vasaras festivāls, kas jau vairākus gadus pulcē daudzus tūkstošus dalībnieku. Kā novērojām, arī šogad pie vietējās halles sienas rotājas liels plakāts, kas vēstī, ka šovasar te notiks 10. Naisi vasaras festivāls.
Tikai nepilnu 20 kilometru attālumā no Naisi atrodas Šauļi. Ko tur apskatīt, lasi šeit.
