Foto: DELFI

Tiem, kas ūdeni sauc par savu stihiju, Malta ir izcils galamērķis, kur snorkelēt, nirt, burāt un, galu galā, ēst jūras veltes. Malta nav lielāka par Rīgu, bet pārsteigumu te gana daudz. Izraujoties kaut uz pāris dienām, pieredzēsi Mēness krāteru cienīgas klintis, atsauksi atmiņā seriāla "Troņu spēles" ainas un baudīsi vietējo laipnību.

Pateicoties "airBaltic" uzaicinājumam, maija vidū pāris dienas pavadīju saules salā. Šādi to dēvē, jo ēkas būvētas no dzeltena kaļķakmens un pilsētas izskatās saulainas arī mākoņainās dienās. Maltu salīdzina ar sievieti mainīgo laikapstākļu dēļ – desmit minūšu laikā var karsēt saule, gāzt lietus un aurot vējš. Pārbaudīju to uz savas ādas un dzirdēju apliecinājumu arī šī gada Maltas Eirovīzijas dziesmā, kurā bija teksts "I can change like a weather" ("Es varu mainīties kā laikapstākļi"). Pirms nedēļas no Āfrikas krastiem vējš bija atnesis smilšu vētru, bet manas viesošanās laikā no Eiropas pūta kārtīgs ziemelis, tāpēc nebiju pārsteigta, ka kopā ar suvenīriem mājās pārvedu saaukstēšanos.

Tādas īstas ziemas Maltā nemaz nav, vārds "sniegs" maltiešu valodā parādījies vien pirms gadiem desmit. Tomēr labāk izvairīties no februāra un augusta, kas ir aukstākais un karstākais mēnesis gadā. Trīsarpus stundu laikā nonākt valstī, kur nevajag vilnas cimdus un peldēties, ja labi grib, var cauru gadu, nav peļama ideja.

Foto: DELFI
Vasaras mēnešos veldzi var rast ne vien jūras ūdenī, bet arī ledusskapjos, kur ir vietējais kolas sāncensis – limonāde "Kinni". To gatavo no sarkanajiem apelsīniem un Vidusjūras augiem, pēc garšas tas atgādina gāzētu campari. Vietējie lepojas ar vieglo "Cisk" alu, un ja jau par dzērieniem, tad jāpiemin kaktusu augļu liķieris, kas garšo pēc "Hubba Bubba" košļenēm un ir tikpat spilgti rozā krāsā. To jauc ar aukstu baltvīnu vai prosecco, bet jaudīgāku dzērienu var dabūt, piešaujot degvīnu un citrona miziņu.

Gide iesaka turēt acis vaļā, jo labāku precinieku par maltieti neatrast, gribas ticēt – gredzens viņas pirkstā esot jau 17 gadus. Tā kā līdz 2011. gadam šķiršanās šajā valstī bija aizliegta, puiši attiecībās ielaižoties nopietnu nolūku vadīti. Vienīgās aušības var manīt uz ceļiem, jo vietējie brauc visai pārgalvīgi. Turklāt pa kreiso pusi, tādēļ sapnis par skūtera īri izčib ātri vien. Nav ko skumt, Maltā līdz visiem apskates objektiem var ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu un mierīgu sirdi pielocīt pilnu tašu ar suvenīriem – jūras sāli, vīnu, kaperiem un rokām darinātām mežģīnēm.

Zeltaino smilšu pludmales

Foto: DELFI

Ziemeļu pusē netālu viena no otras ir trīs zeltainu smilšu pludmales – "Golden Bay", "Ghajn Tuffieha" un "Gnejna". Pludmales Maltā nav uz katra stūra, tādēļ rēķinies, ka priekšā būs jau citi saules vannu baudītāji. Gaišās pludmales ieskauj varenas klintis, tādēļ pelde tur priecēs arī acis. Šīs pludmales ir arī iecienītas vietas piknikiem, bet tieši "Gnejna" drīkstot arī izmesties pavisam plikās miesās.

Pludmalēs neapniks vairākas dienas no vietas, jo tur piedāvā kajaku, SUP dēļu un ūdensslēpju nomu. Pēc sauļošanās un snorkelēšanas var pakāpties augstāk un sagaidīt košu saulrietu. Vienīgi nepārvērtē savas peldēšanas prasmes, jo jūrā ir spēcīgas straumes.

Mierpilnās Gozo salas pārsteigumi


Foto: DELFI
Gozo sala ir vien 14 kilometrus gara un 7 kilometrus plata, bet skaisti līči un iespaidīgas klintis tur ir ik pēc pārsimts metriem. Sešu kilometru braucienu prāmis pieveic pusstundas laikā, tikmēr uz augšējā klāja var ķert iedegumu un apskatīt trešo apdzīvoto salu Maltā – Komino, kur šobrīd oficiāli dzīvo trīs cilvēki. Interesanti, ka biļete jāiegādājas vien atpakaļceļā (4,65 eiro).

Lielākā Gozo pilsēta apveltīta ar diviem nosaukumiem – "Rabat" un "Victoria". Staigājot gar vecpilsētas mūriem, acīgākie var mēģināt saskatīt Sicīlijas krastus. Maltā ir 365 baznīcas, tādēļ jāieskatās arī kādā no tām, piemēram, krāšņajā Sv. Georgija bazilikā, kas ir pašā vecpilsētas sirdī.

Foto: DELFI
Lielisks suvenīrs, ko atvest no Gozo, ir jūras sāls. Salas ziemeļu daļā ir vieta, kur jau pirms 350 gadiem klintīs izgrebti padziļinājumi sāls iegūšanai. Jūras ūdeni lēja šajās vannās, bet karstumā ūdens iztvaikoja, atklājot sāls kristālu kārtu.

Atceroties Homēra darbus, vērts aplūkot Kalipso alu, kur nimfa septiņus gadus ieslodzījumā turējusi pavedināto Odiseju. Senāk ala bijusi pieejama tūristiem, bet drošības apsvērumu dēļ to šobrīd var apskatīt tikai no augšas. Toties no skatu platformas paveras skats uz sarkano smilšu pludmali. Gozo sala ir iecienīta kā koncertu un festivālu vieta, pasākumu programmai ērti sekot līdzi šajā lapā.

Sabrukušais Azūra logs un Mēness krāteri

Foto: DELFI
Vienu dienu pavadot Gozo salā, jāpiestāj vietā, kur reiz slējās fotografētākais objekts Maltā – Azūra logs. Šobrīd tur par zudušo dabas brīnumu liecina vien izkārtne, ka tuvoties kraujai ir bīstami un neliela fotogrāfija. Azūra logs bija dabīgs kaļķakmens veidojums Gozo salas rietumos, ko varēja redzēt seriālā "Troņu spēle" – Drogo un Dinerīsas Tārgārjenas kāzās. Šis seriāls Maltā uzņemts vairākās vietās, vairāk lasi te. Jaunlaulātie labprāt šeit uzņēma fotogrāfijas, uzskatot, ka viņu mīlestība stāvēs pāri vētrām tikpat ilgi kā šī klints. Vietējie smej, ka tieši tāpēc izjukusi Andželīnas Džolijas un Breda Pita laulība, jo viņi 2015. gadā trīs mēnešus pavadīja Gozo, filmējoties filmā "By the Sea" ("Pie jūras") un pavadot tur arī savu medusmēnesi. Un gan jau neizpalika fotogrāfija pie Azūra loga.
Vētras laikā logs pazuda jūrā 2017. gada pavasarī un tagad pieejams zemūdens dzīves baudītājiem. Uzgriežot muguru jūrai, var apskatīt iekšzemes jūru – nelielu līci, ko ieskauj milzu klintis. Mazo oļu strēli ar atvērtu jūru savieno 60 metrus gara ala. Kad viļņi nav bīstami, var iesēsties laivā un izbaudīt braucienu pa to.

Skumjām par zudušo te nav vietas, jo Gozo tulkojumā nozīmē "prieks". Un var doties uz "Xerri's Grotto" – alu, ko 1923. gadā atklāja, rokot aku. Nokāpjot pa šaurām spirālveida kāpnēm, astoņu metru dziļumā atklājas ala ar stalaktītiem un stalagmītiem, kas atgādina pūķus, ziloņus un ziedus.

Augstākais punkts Maltā un Filfla sala

Foto: DELFI

Pie Dingli ciemata atrodas augstākais punkts Maltā – Dingli klintis, kas slejas 253 metrus v.j.l. Skats no mazās Marijas Magdalēnas kapelas ir elpu aizraujošs, īpaši šo vietu esot iecienījuši mīlnieki saulrietu stundā. Klintis atrodas Maltas rietumu pusē, tādēļ arī košās bumbas ieripošana zilajā Vidusjūrā vienkārši jāredz savām acīm. Pēcpusdienā tur satikām tikai divus kungus ar suņuku, kas labprāt ļāvās iemūžināšanai.

No klints virsotnes paveras skats uz piecus kilometrus garo, neapdzīvoto Filfla salu. Otrā pasaules kara laikā britu lidmašīnas izmantoja šo salu kā mērķi, treniņos uz tās metot bumbas, tādēļ sala esot ievērojami sarukusi izmērā. Tur joprojām esot nesprāguši lādiņi, tādēļ uz savu galvu tur doties nedrīkst, turklāt pietuvoties nedrīkst arī ar laivu. Īpašas atļaujas saņem tikai zinātnieki, kuri Filfla salā pēta floru un faunu. Vietējie gan jokojot, ka gan jau valdības pārstāvji tur audzējot marihuānu, tādēļ tāda noslēpumainība.

Netālu atrodas "San Anton" pils dārzi, kur 17. gadsimtā dzīvojuši bruņinieki. Lai viņus izklaidētu, no citām zemēm vesti dažādi dzīvnieki, ko viņiem medīt. Visticamāk, ka tieši šādā veidā Maltā nonācis vienīgais savvaļā sastopamais dzīvnieks – trusis.

Košās pieturvietas – Marsašloka un Papaja ciems

Foto: DELFI

Spilgtu kadru mednieki nedrīkst laist garām zvejnieku ciemata apmeklējumu, kur ūdens nosēts ar raibām laivām, kafejnīcās šķind galda piederumi un pāris runči gaida lielo lomu. Krastmalā uzstādīts pat piemineklis zvejniekam, kurš plecā nes grozu ar zivīm, bet priekšā sēž kaķis. Svētdienās tur ir plašs zivju tirgus un suvenīri ir ievērojami lētāki nekā citviet salā.

Apskati var sākt ar lēnu pastaigu pa promenādi un laivu aplūkošanu. Tās sauc "luzzu" un katrai krāsai ir sava nozīme – zilā, protams, ir ūdens, dzeltenā saule, sarkanā augsne. To priekšgalā redzama Osīrisa acs, kas pasargā no visām likstām. Tieši te esot labākie zivju restorāni valstī un zinātāji iesaka izvēlēties zobenzivi vai "lampuki" jeb doradu.

Otra vieta, kur jūras zilums nobāl košo krāsu priekšā, ir Papaja ciems. Tas būvēts filmēšanas vajadzībām 1980. gadā un ir atvērts tūristiem katru dienu. Tur var iesaistīties savas filmas veidošanā, ko pēc tam kopā ar draugiem noskatīties mazā kinoteātrī, graužot popkornu. Var sūkt aukstu dzērienu un vērot, kā viļņi sitas gar klintīm, vai informācijas centrā sarakstīt pastkartes draugiem. Un atgriežoties mājās, jānoskatās filma, kurā stiprinieku Papaju atveidojis aktieris Robins Viljams. Vairāk par ciemata vēsturi var lasīt šajā rakstā.

No Maltas braucu prom ar domu, ka tik daudz kas vēl palika neapskatīts – akvārijs, Ghadira dabas rezervāts un zilā lagūna Kamino salā. Tik daudz vietējā vīna nenogaršots, slavenajām ballīšu pilsētām arī pabraukts garām. Par pārgājienu takām un klintīs kāpšanu nemaz nerunāsim, ar četrām dienām Maltā ir par maz. Nāksies braukt vēlreiz!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!