1 6
No Mazjūras uz Lieljūru: gardumi, stāsti un lustes Līvu krastā
Foto: DELFI

"Kur es varu redzēt dzīvu lībieti?" – "Paskaties spogulī!". Ar šādiem vārdiem Lībiešu institūta vadītājs, dzejnieks un lielisks stāstnieks Valts Ernštreits sāka savu stāstījumu par līviem Latvijā un mītu, ka lībieši ir izmiruši. Kaut kas no lībieša ir mūsos visos – gēnos, valodā, tradīcijās un citur, kur pat neapzināmies to. Iespējams, ir laiks, to iepazīt. Aprīļa beigās, saulainā dienā kopā ar Valtu un "Lauku ceļotāja" pārstāvjiem izbraukājām tā saukto Lībiešu krastu – Kurzemes krasta līniju, kurā vēsturiski ietilpst 12 lībiešu ciemi no Lūžņas līdz Melnsilam, apskatot, izgaršojot un citādi uz savas ādas sajūtot šīs skarbi skaistās un lielākoties civilizācijas mazskartās vietas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lībiešu zemes Kurzemē vēsturiski atradušās gar jūras krastu. Par Mazjūru (Piški mer) līvi dēvējuši Rīgas jūras līci, kas igauņu valodā vēl joprojām tiek saukts par Lībiešu līci, bet par Lieljūru (Sūr mer) – atklāto Baltijas jūru. Abas šīs jūras, viļņus metot, satriecas kopā Kolkā, kas ir arī lielākais lībiešu apdzīvotais ciems mūsdienās. Kolka ir vienīgā pašvaldība, pie kuras plīvo ne vien Latvijas, bet arī lībiešu karogs. Tā proporcijas tāpat kā Latvijas karogam ir 2:1:2, bet krāsas gan ir citas – zils, balts, zaļš. Karogs apstiprināts tikai piecus gadus pēc Latvijas dibināšanas – 1923. gada 18. novembrī un simbolizē lībieša dzīves telpu: zilā ir jūra, baltais – smilšu liedags, bet zaļais simbolizē mežus, kuru Līvu krastā netrūkst. Tomēr meži te brikšņaini un nevaldāmi. Te atrodas vecākais rezervāts un vēlāk nacionālais parks – Slītere, bet mežainās piekrastes izskats noteikti ir arī Dabas mātes (mātes un tēvi mūsu mitoloģijā, starp citu, arī nonākuši no lībiešiem) pirksts. Jūrai, pēc ledus laikmeta atkāpjoties, te veidojušies smilšu kangari (kāpas) un vigas (lejas), kas tagad apaugušas kokiem un krūmiem, tāpēc iziet šos mežus ir grūti, bet pa pirms dažiem gadiem noasfaltēto piekrastes ceļu, kas ir taisns kā ar lineālu novilkts, visu var ērti izbraukāt, un, protams, kājām izstaigāt gar piekrasti.

Kā iesaka zinātāji, šī krasta apskatei vērts ieplānot vismaz divas dienas, lai var tā gruntīgi ar māju saimniekiem izrunāties un arī labumus nogaršot. Lai nav steigas un no pilsētas līdzi paņemta stresa. Pirms tam gan jārēķinās, ka vietu, kur nakšņot šajā pusē nav daudz un arī ēšana jāplāno laikus, jo kilometriem tālu var nebūt ne veikalu, ne kafejnīcu, pat neviena cilvēka. Un tieši tā dažam labam rīdziniekam varētu būt tā lielākā eksotika un vilinājums – padzīvot vietā, kur neviens netraucē un pat telefonam zona švaka. Mūsdienās vēsturiskajos lībiešu ciemos pastāvīgo iedzīvotāju ir gauži maz – ziemā ir vietas, kur dzīvo tikai trīs līdz pieci cilvēki. Vasarā gan aina ir pavisam cita, un daudzi šurp brauc atpūsties, bet vietas pietiek.

Lūk, neliels maršruts un ieskats mazā daļiņā stāstu, ko slēpj Latvijas ziemeļrietumu mala. Jāpiebilst vēl, ka jau jūnija pirmajās dienās – 1. un 2. jūnijā – kopā ar Slīteres ceļotāju dienām šeit notiks arī Mājas kafejnīcu dienas un ikviens varēs doties uz desmitiem sētu, kas vērs durvis ciemiņiem, lai piedāvātu un daudzinātu lībiešiem un šim novadam raksturīgās garšas, smeķīgos ēdienus, dzērienus un našķus. Vairāk lasi šeit.

1 6

Tags

Dundagas novads Kolka Mazirbe Kurzeme Latvija Eiropa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form