Kolka

No Mazjūras uz Lieljūru: gardumi, stāsti un lustes Līvu krastā
Foto: DELFI


Tālāk, turpinot ceļu pa lībiešu vēsturiskajām zemēm, var piestāt arī Pūrciema Baltajā kāpā, izstaigāt dabas taku un izzināt tās stāstu par šejienes lībiešiem. Par šo vietu lasi te.

Bet pēc tam jau drīz ieripojam Kolkā. Te arī mūsdienās valda īsta zvejniekciema atmosfēra, un iepretim jaunuzceltajam Lībiešu saieta namam nesen no jūras iznākuši vīri kārtoja zvejas tīklus. Savukārt nama pagalmā var apskatīt miniatūru reņģu stāvvada modeli, kas realitātē esot krietni iespaidīgāks – ap 300 metrus garš, un uzzināt, kā tad ar tādu rīku zivis dabū laivā. Bet stāvvada modelim blakus apskatāmas vairākas detaļas no nesen tepat netālu izskalotā teju 200 gadus vecā kuģa. Izrādās šeit darbojas senajā Kolkas vārdā "Domesnes" nosauktā biedrība, kas apkopo liecības, kas izskalotas no jūras. Bet pie saieta nama durvīm ir laiva ar zēģelīti, kur ikviens var iekāpt un nofotografēties.

Līvu saieta namā mūs sagaidīja mutīgā un atraktīvā Julgī Stalte un mūziķis Ēriks Zeps, kas sulīgā balsī izdziedāja to, kā tad, lībiešiem satiekot latgaļus, izveidojušies latvieši. Un tiešām latviešu valoda ir pārpilna lībiešu vārdu – "sēne", "māja", "allaž" – tie ir tikai daži no piemēriem. Tāpat pašu latviskāko svētku Jāņu izcelsme meklējama pie lībiešiem, igauņiem un somiem – pat skanīgais "līgo, līgo" ir no lībiešu valodas, tāpat kā tradīcija meklēt papardes ziedu, pastāstīja Valts Ērnštreits.

No Mazjūras uz Lieljūru: gardumi, stāsti un lustes Līvu krastā
Foto: DELFI

Kolkas saieta namā var satikt arī tā pastāvīgos iemītniekus – Didriķi un viņa kundzi Nēzi goda tērpos. Interesants stāsts saistās ar turpat izstādīto līgavas kroni. Izrādās, senos laikos tāds bijis tikai viens uz visu ciemu, un kura meita precējusies, tā to likusi galvā. Savukārt rota, ar ko dāmas lepojušās, ir bijusi aube. Greznu un izrakstītu aubju kolekcija apskatāma arī saieta namā.

Pavisam netālu ir arī slavenais dabas objekts – Kolkas rags. Turp no saieta nama var aiziet gan kājām gar krastu vai cauri mežam, gan aizbraukt pa ceļu ar auto vai velosipēdu. Šī ir iespaidīga vieta – te dabas varenība rāmi un neapturami pierāda savu pārākumu pār cilvēku – vai, neuzmanīgajiem, jo jūru sadursme te mēdz būt liktenīga pat mūsdienās. Par to skarbi vienkāršā un skudriņas uzdzenošā veidā brīdina Ģirta Burvja veidotais piemineklis jūras laipas malā, tieši pirms iziešanas pludmalē, vēstot: "Jūras paņemtiem: cilvēkiem, kuģiem, Līvu zemei", un tukšais cilvēka siluets, kurā svilpo vējš.

No Mazjūras uz Lieljūru: gardumi, stāsti un lustes Līvu krastā
Foto: DELFI

Bet, noejot jūrmalā, pavasarī vēl jūtams jūras vēsums un, kā stāsta zinātāji, te daba mostas un pošas vasarai divas nedēļas vēlāk nekā iekšzemē. Pāri Kolkas ragam ved putnu migrācijas ceļš, un arī mēs redzam divus gulbjus un citus putnus. Kā stāsta Kolkas kultūras novadpētniece Baiba Šuvcāne, pēc vētrām te krastā var atrast jūras dāvanu – dzintaru. Bet, ja laiks ir skaidrs un labi ieskatās, iespējams ieraudzīt arī Kolkas bāku, kas atrodas vairākus kilometrus no krasta, uz uzbērtas akmeņu saliņas. Šo saliņu vietējie 19. gadsimta otrā pusē no krasta saveduši trīs gadu laikā – ziemā ar zirgiem un kamanām pa ledu, vasarā – laivās. Bāka te ir svarīga arī tehnoloģiju gadsimtā, jo kuģotājiem tomēr jātic tikai savām acīm, lai neuzskrietu uz sēkļa – ierīces var sabojāties vai kļūdīties, un tad jau laiva uz sēkļa un skāde liela.

Tags

Dundagas novads Kolka Mazirbe Kurzeme Latvija Eiropa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form