Reliģija. Azerbaidžāna ir musulmaņu valsts, bet, ja nezinātu šo faktu, tad, iespējams, pat neapjaustu. Mošejas aicinājumu uz lūgšanu dzirdējām tikai vienu reizi astoņās ceļojuma dienās. Alkohols pieejams visur, tikai ciematiņā Lahic saņēmām lūgumu viesnīcas dārzā nedzert aliņu, bet to darīt istabiņā. Nesaskārāmies ar nevienu ģērbšanās ierobežojumu vai neērtu situāciju.
Valoda. Azerbaidžāņu valoda ir radniecīga turku valodai, tomēr šī ir bijusī Padomju Savienības valsts, tādēļ var ērti izmantot krievu valodu. Protams, ne visi to zina, bet katrā vietā atradās kāds, kurš to pārvaldīja. Ja ir zināma angļu un krievu valoda, komunikācija nesagādās nekādas aizķeršanās.
Ēdieni. Kaukāza reģions ir slavens ar saviem bagātajiem ēdieniem. Viennozīmīgi Azerbaidžānā jābauda nacionālā virtuve: kebabs, halva, kufta bozbash (zupa ar gaļas bumbiņām, kartupeļiem un zirņiem), piti (tradicionālā zupa Šeki pilsētā), dolmas (vīnogu lapās ietīta gaļa ar rīsiem), dushbara (pelmeņi), baliq (grilēta zivs), dogva (jogurta zupa ar rīsiem un zaļumiem), khamrashi (zupa ar gaļu, makaroniem un pupiņām), qutab (pankūkas), lavangi (pildīta vista vai zivs ar valriekstiem, žāvētiem augļiem un sīpoliem). Dzēriens – tēja vai kompots. Laipni lūgti Azerbaidžānā!
Norēķināšanās. Pārsvarā visur ir nepieciešama skaidra nauda, arī par viesnīcām nācās maksāt manatos (AZN; 1 AZN ir aptuveni 0,53 eiro). Visos benzīntankos izdevās norēķināties ar karti.
Pārvietošanās. Tā kā mēs ielidojām agri no rīta un izlidojām naktī, turklāt plānojām apskatīt arī citas Azerbaidžānas pilsētas, tad nolēmām īrēt auto. Izvēlējāmies vietējo auto īres kompāniju.
Satiksme. Mums ir pieredze ar īrētiem auto dažādās pasaules valstīs. Braucot uz kalnu ciematiņiem, saskārāmies ar bezceļa epizodēm, tādēļ labāk izvēlēties augstāku auto, lai gan žiguļi traucās pa visiem ceļiem un veiksmīgi tika uz priekšu! Ceļu kvalitāte ārpus Baku dažos posmos bija kritiska, šķita, ka riepas paliks bedrēs. Vairākos posmos norisinājās ceļu remonti, kas radīja papildu satraukumu, jo ceļu organizēšana bieži ir neloģiska un nesaprotama. Pārvietojāmies tikai ar "Google offline map" un saskārāmies, ka realitātē Šeki un Baku ceļi ir vienvirziena, bet kartē aicina braukt pretējā virzienā. Pilsētas nav metropoles, tāpēc iespējams visu ātri apgūt. Ir ļoti daudz radaru un policistu, tādēļ jāseko ātruma ierobežojumiem. Nekādā gadījumā nedrīkst apdzīt uz nepārtrauktās līnijas – gan mūs noķēra, gan citus ķēra par šo pārkāpumu. "Ķepā" iedevām 25 AZN, bet noteikti pārmaksājām. Bija arī nepatīkams atgadījums, kad policists vienkārši vēlējās izdabūt naudu no mums par neesošu pārkāpumu. Lika pūst alkometros, kas uzrādīja neticamus ciparus (četras promiles!), bet tā kā nebija lietots alkohols, tad šis policistu triks neizdevās.
Vīza. Dodoties uz šo valsti, ir nepieciešama vīza. Latvijai ar Gruziju un Armēniju ir noslēgts bezvīzu režīms, bet ne ar Azerbaidžānu! Tikai nevajag baidīties, vīza ir formalitāte, kuru 10 minūtēs var izpildīt. Būs nepieciešama pase, adrese Azerbaidžānā, kur plāno palikt pirmo nakti, un 24 dolāri. Pieteikšanās notiek elektroniski, apstiprinājumu saņēmām jau nākamajā dienā. Pasu kontroles punktos e-vīzu nācās uzrādīt, tādēļ izprintējām. Tas bija vienkārši, un neradās neviena aizķeršanās.
Viesnīcas. Noteikti izbrīnīs, cik lētas var būt piecu un četru zvaigžņu viesnīcas. Triks slēpjas tajā, ka zvaigznes viesnīcās pievieno pēc savas patikas, un tās neatbilst nosacījumiem. Tātad, ja ir lēta viesnīca (zem/ap 50 eiro) un klāt četras vai piecas zvaigznes, tad jārēķinās, ka tā visdrīzāk nav patiesība. Meklējot naktsmītnes, ignorē zvaigznes.
Kino un Azerbaidžāna. Filmas "Briljanta roka" kadri ir uzņemti Baku vecpilsētā – jāmeklē aptiekas zīmi uz "Kichik qala" ielas, kur tapis leģendārais kadrs "Черт побери". Arī filmas "Džeims Bonds: Ar pasauli nepietiek" kadrs ar naftas torņiem uzņemts Azerbaidžānā.
Turpinājumā minētas vietas, kuras izdevās apceļot astoņu dienu laikā. Azerbaidžāna noteikti ir jāiekļauj savos ceļojuma plānos, kamēr tūristi to nav pārņēmuši un kamēr latviešiem nokļūšana ir tik vienkārša.
Sumgajita
Sumgajita ("Sumqayit") ir trešā lielākā Azerbaidžānas pilsētas aiz Baku un Gendžes. Atrodas apmēram 40 kilometrus no Baku pie Kaspijas jūras. Diemžēl Kaspijas jūra ir piesārņota, tādēļ uz turieni peldēties īsti neviens nedodas, bet baudīt maltīti gan! Tik daudz restorānu – ēstuvju nav manīts nevienā valstī, kurā līdz šim būts. Kāds restorāns būs atrodams ik uz soļa, arī gar Kaspijas jūru – viens pie otra. Pilsētas centrā varam ieteikt "Xemse Ailevi Restoran".
Sumgajita bija paredzēta kā kūrorta pilsēta, bet līdz ar PSRS uzkundzēšanos, šī pilsēta kļuva par ķīmisko rūpnīcu centru un nokļuva piesārņotāko vietu sarakstā. Līdz ar neatkarības atgūšanu vairākas rūpnīcas Sumgajitā slēdza un vides situācija uzlabojās.
Šeit ir skaista promenāde. Protams, nevar pārspēt Baku, bet, ja esi nokļuvis šajā pilsētā, tad šī būs vienīgā tūristu vērības cienīga aktivitāte.
Guba
Guba ("Quba") ir lielākā pilsēta pirms došanās uz augstāko ciematu Azerbaidžānā – "Khinaliq". Guba atrodas 600 metrus virs jūras līmeņa un tieši šeit gadsimtiem sadzīvojušas vairākas tautas – gan azerbaidžāni, gan armēņi, gan tatāri, gan ebreji, gan tauta no Dagistānas. Gubā joprojām pastāv ebreju rajons jeb sarkanā pilsēta, kurā nokļūstot, uzreiz apjaut par citas kultūras esamību. Zīmīgi no sinagogas pāri upei var redzēt mošeju – stāvi uz ielas un pa kreisi sinagoga, bet pa labi mošeja.
Gubas genocīda memoriālais komplekss atrodas pie "Qudiyal-chay" upes un ēka atgādina divus zobenus, kas izlaužas no zemes. Viennozīmīgi iesakām apmeklēt, jo šeit varēs uzzināt par Gubas teritorijas iedzīvotājiem – dažādu tautu piederīgajiem un to dzīvesveidu. Memoriāla komplekss ir bez maksas.
Ceļā no Guba uz "Khinaliq" ciematiņu redzēsi Afurdja ūdenskritumu, kas ir 75 metrus augsts un ir iekļauts Azerbaidžānas dabas pieminekļu sarakstā. Lai no ceļa pamanītu šo ūdenskritumu, jābūt diezgan vērīgam. Mēs pabraucām tam garām, tādēļ nevarēsim izstāstīt, kā līdz tam aiziet.
Kā jau minēju, "Khinaliq" ir augstākais ciemats Azerbaidžānā. Tas atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa Kaukāzu kalnos. Vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka ciems ir pieejams visu gadu. Mums gan radās šaubas, jo pat jūnija sākumā daži ceļa posmi bija pārpludināti. Ar auto jāaizbrauc līdz vietējai tējnīcai un tad var doties ciemu apskatīt ar kājām, jo ar auto būs sarežģīti izbraukāt šaurās ielas, turklāt staigāšana diezgan interesanta – pa peļķēm un mājputnu fekālijām. Pie tējnīcas atrodas mazītiņš muzejs, kur izkārtoti ciematā atrastie priekšmeti, kas liecina par apmetni 2500 gadus p.m.ē. Muzejs aizņem divās nelielās istabiņas. Tās darbinieks laipni pastāstīja par/ap ciema dzīvi un vēsturi. Nebija norādes par maksu, bet pāris manatus atstājām.
Kabala
Pirms nokļūšanas Kabalā ("Qabala"), labajā pusē var redzēt norādi uz "Yeddi Gozel" ūdenskritumu, ko iecienījuši vietējie. Ūdenskrituma pakājē ir izveidota taka, pa kuru kāpjot, var pietuvināties ūdenskrituma posmiem. Nonākot galā, iespējams baudīt tēju ar ūdenskritumu fonā. Ieejas maksas nav.
Vērts piebilst, ka vietējie tirgotāji sastopami ik uz soļa, jo tuvāk populārākai vietai vai pilsētai, jo vairāk tirgotāju. Piemēram, dodoties uz "Yeddi Gozel" ūdenskritumu, tiek aktīvi pārdoti ziedu vainadziņi par 1 AZN. Interesantākais, ka visi tirgotāji noteiktajā rajonā tirgo vienu un to pašu, ja maizi – tad visi maizi, ja čerešņu, tad visi čerešņu.
Ja ir vēlme apmeklēt kādu vēsturisku objektu, jādodas uz arheoloģisko parku. Lai to atrastu, jāmeklē norāde uz "Cuxur Qabala", pēc kuras var nokļūt vecajā Kabalā. Iebraucot teritorijā, skatam paveras arheoloģiskais centrs/muzejs, kuru noteikti vērts apmeklēt. Savukārt pēc tam, dodoties augšā kalnā, pa labi būs pilsētas drupas, bet pa kreisi – arheoloģiskie izrakumi. Vērts piebilst, ka mūsu apmeklējuma reizē atkal bijām vienīgie apmeklētāji. Ieejas maksa šajā kompleksā 2 AZN no cilvēka.
Šeki
Līdz Šeki bijām vientuļi ārzemju ceļotāji – tūristus nemanījām, baudījām Azerbaidžānu mierā un autentiskā vidē. Šeki pilsētā to varējām aizmirst – tūristu autobusi, gidi ar plandošiem karodziņiem un apkalpotāju attieksmes maiņa. Šeki ir viena no senākajām Kaukāzu kalnu pilsētām, tā bija nozīmīgs karavānu pieturas punkts zīda ceļā, kas savienoja austrumus ar rietumiem.
Interesanta vieta ir arī "Caravasarai" – zīda ceļa laikos, proti, 18-19. gadsimtā šeit apmetās tirgotāji. Arī mūsdienās otrajā stāvā ir iespējams pārnakšņot, jo ierīkota viesnīca. Arī pati zīda rūpnīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. Vietējā veikalā "Khansarai" var iegādāties zīda izstrādājumus. Jāmeklē pēc nosaukuma "İpək Kombinat", tur būs veikals. Augstas ekspetācijas gan iesaku neveidot, mēs neko nenopirkām.
Viena no ievērības vērtām vietām šajā apkārtnē ir pils, ko plašāk pazīst ar nosaukumu "Palace of the Sheki Khans". Tikai vērts piebilst – pilī ir aizliegts fotografēt. Pati pils atrodas cietokšņa teritorijā, kurā var atrast arī amatnieku centru un Tradicionālās un lietišķās mākslas muzeju. Līdz amatnieku centram pavisam noteikti ir vērts aiziet, jo tur atrodas tūristu informācijas centrs, kur var tikt gan pie informācijas, gan pie kartes!
Tradicionālais ēdiens šeit ir piti – dievīga un bagātīga zupa. Kā mums teica, ar vienu pitu pietiek gan pusdienās, gan vakariņās. Ja gribas ieturēt maltīti Šeki, iesakām "Restoran Çələbi Xan".
Baku
Baku mani pārsteidza. Es apgalvotu – eiropeiskākais punkts austrumos. Vairāk atgādina Parīzi, nekā Kaukāzu. Bet par to var spriest katrs pats – galu galā trīs stundu un 30 minūšu lidojuma attālumā no Rīgas. Šeit viss tik kompakti, ka nevar nogurt, bet tik daudz ko apskatīt, ka nav jāgarlaikojas. Lieliski!
Baku vecpilsētu ieskauj mūri un ap mūriem izveidoti feini parki! Tāpat kā pie mums Vecrīga ir atdota tūristiem, tā arī Baku.
Viena no ievērojamām apskates vietām ir "Shirvanshahs' palace", kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā celta 15. gadsimtā kā atsevišķa pils valdniekam, kas laika gaitā "apaugusi" ar papildu ēkām (kapenēm, dārziem, mošeju utt.), veidojot kompleksu. Viduslaiku arhitektūras paraugs. Ieejas maksa 15 AZN, turklāt atrodas vecpilsētā.
Arī tornis "Gyz Galasy" ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Skaidrības par to, kādām funkcijām 12. gadsimtā tas celts, nav. Taču to ir vērts apskatīt. Ieejas maksa 8 AZN.
Strūklaklu skvērs ("Fəvvarələr Meydanı") vakaros kļūst par cilvēku pūzni, bet šeit jādodas un jābauda pilsēta dzīve. Blakus atrodas Nizami iela ar neskaitāmiem veikaliem, kas jau izsenis bijusi tirgošanās iela.
Savdabīgi interesants ir arī Paklāju muzejs ("Azerbaijan carpet museum"). Tur paklāji atrodas pie sienām, uz grīdām, uz zirgu somām. Tie ir visur! Šī ir neatņemama Azerbaidžānas tautas mākslas sastāvdaļa. Iesaku noteikti katram aiziet uz šo muzeju,jo pati ēka jau ir fantastiska. Ieejas maksa 7 AZN.
Blakus muzejam atrodas mazā Venēcija, kur var izbraukt ar gondolas tipa laivu. Diemžēl bildēs izskatās daudz iespaidīgāk, nekā tas ir realitātē. Pretī paklāju muzejam atrodas arī funikulieris, ar kuru var uzbraukt uz Baku simbolu, proti, liesmu torņiem.
Apmeklējuma vērts, protams, ir arī "Heydar Aliyev Center" jeb izstāžu centrs, kurā iespējams atrast vairākas ekspozīcijas. Mūsu apmeklējuma laikā bija klasisko auto, leļļu, kā arī Azerbaidžānas vēstures un bagātību izstāde. Šajā centrā atradu vairākas atbildes uz saviem jautājumiem par Azerbaidžānu. Protams, arī pati ēka ir fenomenāla ne tikai no ārpuses, bet arī iekštelpas. Ieejas maksa 15 AZN.
Jāapsver doma arī par izbraucienu ar kuģīti, kas ilgst 30 minūtes pa Kaspijas jūru un maksā 3 AZN. Kuģītis atiet no promenādes iepretī iepirkšanās centram "Park Bulvar Mall" un kursē arī tad, kad saule norietējusi (tūrisma informācijas centrā apgalvoja, ka līdz pat pulksten 22).
Objekti ap Baku
Arī ap Baku atrodami vairāki interesanti objekti, ko noteikti vērts uzmeklēt un apskatīt.
"Gobustan National park" – ap 6000 akmens zīmējumi, kas attēlo cilvēkus, sadzīvi, darbības 5000-20000 gadus senā vēsturē. Parks iekļauts UNESCO Pasaules mantojumā un atrodas 65 kilometru attālumā no Baku. Lejas daļā atrodas muzejs, bet, uzbraucot kalnā, atrodams akmens zīmējumu parks. Protams, apmeklētājiem apskatei nav pieejami visi 6000 zīmējumi. Jārēķinās, ka būs nepieciešama apmēram stunda, lai visu apskatītu. Ieejas maksa 10 AZN.
"Mud volcanoes" – dubļu vulkāni, atrodas vairākās vietās. Mēs devāmies uz tiem, kas atrodas blakus iepriekšminētajam nacionālajam parkam. Ieejas maksa netiek piemērota.
"Yanar dag" – degošais kalns. Patiesībā ir neliels zemes pleķis, no kura izplūst gāze, kas nodrošina nebeidzamu uguni. Dabas fenomens, bet ekspektācijas bija augstākas. Atrodas 15 kilometrus no Baku un ieejas maksa 2 AZN.
"Amburan beach club" – maksas pludmale, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Baku. Ieejas maksa 30 AZN no cilvēka. Pēc nedēļas Azerbaidžānā tā šķiet milzum liela nauda – ne reizi, pusdienojot vai vakariņojot divatā, nesamaksājām tik lielu naudas summu. Šeit var nopeldēties Kaspijas jūrā, bet pārsvarā visi izmanto āra baseinu. Labiekārtota vieta, kur veldzēties karstajās dienās.
Ar citiem Anetes stāstiem var iepazīties viņas blogā šeit.
