Foto: Sintija Dzerkale

Budapešta nudien ir pilsēta – pasaka. Kur tik grozies, apkārt krāšņas pilis, galerijas, mājas, baznīcas, katedrāles, kas viena par otru glītākas – īsta arhitektūras meka. Ungārijas galvaspilsēta jau labu laiku bija manā "vēlos apskatīt" pilsētu sarakstā, tāpēc ilgi nekavējos, kad "airBaltic" mājaslapā pamanīju atlaides lidojumiem novembrī. Sakrāmēju somu un devos atklāt Budapeštas noslēpumus.

Lidojums Rīga-Budapešta-Rīga izmaksāja 100 eiro. Krāšņajā un kultūras pieminekļiem bagātajā pilsētā kopā pavadīju septiņas dienas, ar kurām, manuprāt, bija pietiekami, lai apskatītu pieklājīgu daļu Budapeštas dailes.

Foto: Sintija Dzerkale

Buda un Pešta


Kā zināms, 1873. gadā, apvienojoties Donavas labajā krastā esošajai Budai un kreisā krasta Peštai, izveidojās pilsēta, kuru šodien pazīstam kā Budapeštu. Tomēr, lai arī cik neatdalāmas šobrīd mums šķistu abas Budapeštas daļas, gan vietējie, gan tūristi nereti savā ikdienā aizvien izmanto nosaukumus "Buda" un "Pešta". Iespējams, tieši tāpēc tautās runā, ka Budapešta ir pilsēta ar divām personībām.

Majestātiskā Mātjāša baznīca un Zvejnieku bastions

Foto: Sintija Dzerkale


Budā noteikti jāapskata Svētā Mātjāša baznīca, kas celta pirms vairāk nekā 700 gadiem un turku laikos kalpojusi par mošeju.

Savukārt turpat aiz baznīcas atrodas no gaišpelēka akmens veidotais Zvejnieku bastions. Septiņi tā zīmīgie tornīši atgādina par septiņām maģāru ciltīm, kas dibināja Ungāriju. Šarmantais bastions gan vietējo, gan tūristu vidū ir ļoti iecienīts apskates objekts, jo no tā torņiem paveras viena no skaistākajām pilsētas panorāmām. Īpaši glamūrīgi bastions izskatās vakaros, kad tā gaišpelēkie torņi ir romantiski izgaismoti. Turpretī ap pulksten septiņiem no rīta un četriem pēcpusdienā (vēlā novembrī) bastionā iespējams un ieteicams baudīt varenskaistus saules lēktus un rietus. Bastionā darbojas arī omulīga kafejnīca.

Foto: Sintija Dzerkale

Zvejnieku bastionu iespējams apskatīt bezmaksas, savukārt Mātjāša baznīcas ieejas maksa ir aptuveni pieci eiro.


Budas pils un leģendām apvītais Ķēžu tilts

Foto: Sintija Dzerkale

Budas pils, kas tiek dēvēta arī par karaļnamu, ir viens no UNESO Pasaules arhitektūras mantojuma objektiem. Agrāk, Austroungārijas impērijas laikā, pilī dzīvoja karalis un viņa galms. Šodien greznajās telpās ierīkota Ungāru Nacionālā galerija, Nacionālā bibliotēka un Budapeštas vēstures muzejs. Vairāk par pils darba laikiem un ieejas maksu var uzzināt šeit.

Uz pili ved masīvais Ķēžu tilts, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Ungārijas parlamenta ēku un pašu pilsētu.

Foto: Sintija Dzerkale

Leģenda vēsta, ka uz tilta sēdošo lauvu skulptors izteicies, ka viņa radītās lauvas esot absolūti perfektas, taču, ja kāds varot pierādīt pretējo, vīrietis esot gatavs sevi nonāvēt. Tā vietējie un tūristi no malu malām esot braukuši uz izcilajām lauvām lūkoties, līdz kāds no viņiem pamanījis, ka nevienai no lauvām nav mēles. Klīst nostāsti, ka skulptors bijis tik sašutis, ka izdarījis pašnāvību, no Ķēžu tilta ielecot Donavā.

Simboliskā Ungārijas parlamenta ēka

Foto: Sintija Dzerkale


Esot Budapeštā, noteikti jāapmeklē Ungārijas parlamenta ēka. Tā ir 96 metrus augsta un tiek uzskatīta par lielāko un iespaidīgāko celtni visā Ungārijā. Kā no ārpuses, tā no iekšpuses ēka ir apbrīnojami grezna un vēsturiskās elpas ieskauta.

Apskatei ēka pieejama gan darbadienās, gan brīvdienās, ja parlamentā nenotiek plenārsēdes. Ekskursijas notiek gidu pavadībā un ir aptuveni 30 minūtes garas. Ieejas maksa parlamentā ES pilsoņiem ir 10 eiro. Tā kā es Budapeštā ciemojos novembrī, laimīgā kārtā izvairījos no stāvēšanas garās rindās, taču vasaras sezonā biļetes parlamenta apskatei jārezervē jau ļoti laicīgi.

Vairāk par parlamenta darba laikiem un biļešu iegādi iespējams uzzināt šeit.

Svētā Stefana bazilika – 302 pakāpieni virs Budapeštas

Foto: Sintija Dzerkale

Gluži kā Ungārijas parlamenta ēka, arī Svētā Stefana bazilika ir 96 metrus augsta. Abas ēkas atzītas par augstākajiem punktiem Peštā. Jāpiemin gan, ka Buda jau izsenis bijusi kalnaināka, tāpēc tās puses ēku piedalīšanās šajās "sacensībās" nebūtu godīga.
Foto: Sintija Dzerkale

Svētā Stefana bazilikas apskate, manuprāt, jāiekļauj jebkura ceļotāja pa Budapeštu maršrutā, jo no tā paveras patiesi apburošs skats uz pilsētu. Turklāt, ieejas maksa bazilikā ir smieklīga – trīs eiro.

Gelerta kalna virsotne – romantiskā pilsētas panorāma

Foto: Sintija Dzerkale


Kalnā iespējams uzbraukt ar tūrisma autobusiem, taču, ja ir duka un kājās pareizie apavi, aptuveni divu stundu laikā kalna virsotni var sasniegt arī paša spēkiem. Tas noteikti ir kāpiena vērts, jo skats uz pilsētu ir vārdiem neaprakstāms.

Kalna virsotnē uzstādīts tālskatis, ar kuru var redzēt Budapeštas skaistākās vietas. Turpat ierīkots arī neliela āra kafejnīca, kura aktīvi darbojas arī vēlā novembrī, piedāvājot tā viesiem sasildīties ar karstvīnu.

‘Klaustrofobijas pārbaude’ jeb keivings 40 metrus zem Budapeštas

Foto: Sintija Dzerkale

Vai zināji, ka Budapešta tiek dēvēta arī par "alu galvaspilsētu"? Zem pilsētas (Budā) atrodas vairāk nekā 200 alas, kas stiepjas 60 un vairāk kilometru garumā un vidēji ir 45 metrus dziļas. Interesanti, ka hidrotermālās alas izveidojuši tie paši termālie avoti, kas piegādā termālos ūdeņus iecienītajām pilsētas spa atpūtas vietām.

Reaģējot uz tūristu lielo interesi par Budapeštas termālajiem baseiniem un to dziedinošo spēku, pirms pāris gadiem Budapeštas "pazemes pasaulē" tika izveidota jauna tūristu atrakcija – keivings jeb ložņāšana, rāpšanās un kāpelēšana alas dobumā.

Lai gan tūristiem pastaigāties (gida pavadībā) jau sen iespējams pa vairākām Budapeštas lielās alu sistēmas alām, keivinga tūres šobrīd pieejamas tikai vienā no vēsturiskās elpas bagātajām pazemes vietām – Matiasa alā. Tas tāpēc, lai pēc iespējas saglabātu citas alas tūristu neskartas. Līku loču ala stiepjas gandrīz 30 kilometru garumā, bet mums sanāca izložņāt pavisam mazu daļiņu no tās – kilometru ar mazu astīti.

Keivinga tūre notika pieredzējušas instruktores pavadībā, kura ne tikai izvadāja mūsu piecu cilvēku lielo grupu cauri Matiasa alas ceļiem un neceļiem, bet arī ieskicēja, kā šī ala veidojusies.

Interesanti, ka katrai "telpai" šajā alā instruktori devuši arī nosaukumu. Tas tāpēc, lai instruktoriem būtu vieglāk orientēties pazemes tunelī. Piemēram, vietai alā, kur atrasts bāra letei līdzīgs kaļķakmens veidojums, dots nosaukums "Bārs", savukārt cita alas daļa tur esošo kaļķakmens "grāmatplauktu" dēļ nosaukta par "Bibliotēku".

Pēc divarpus stundām, kas tika pavadītas rāpojot, kāpjot, slīdot, krītot, veļoties, ložņājot, biju absolūti pateicīga savai intuīcijai, kas lika mesties šajā piedzīvojumā. Jutos kā no jauna piedzimusi.

Noteikti iesaku šo piedzīvojumu kā lieliem, tā maziem. Tā ir lieliska iespēja pārbaudīt savu izturību un gūt patiesi neaprakstāmas sajūtas. Kā noprotams, šī izklaide nav gan paredzēta tiem, kas slimo ar klaustrofobiju.

Maksa par dalību keivinga tūrē ir 30 eiro. Vairāk informācijas par "ložņāšanas" iespējām alā iespējams uzzināt šeit.

Atpūta Budapeštas termālajos baseinos

Foto: Sintija Dzerkale


Ak, ja gribi labi atpūsties, brauc uz Budapeštas termālajiem spa kompleksiem. Ungārijas galvaspilsētā to ir daudz un dažādi, tomēr vieni no iecienītākajiem ir Sečeņu (Szechenyi) un Gelerta (Gellert) centri. Paspēju izbaudīt abus un, jāsaka, pirmais man patika tomēr par kripatu vairāk.

Pirtis, saunas, tvaika istabas, dažādu temperatūru iekštelpu un āra baseini. Traks var palikt! Un no novembra nevasarīgā laika arī nav jābaidās – plunčājoties aptuveni 40 grādus karstajā vannītē, jutīsies kā Taizemes kūrortā. Īpaši patīkami karstos āra baseinus esot baudīt ziemā – lielāks kontrasts.

Sečeņu termālo ūdeņu spa komplekss ir lielākais Eiropā, atpūtnieki no tuvākām un tālākām zemēm tajā sastopami visa gada garumā. Turklāt ieejas maksa centrā ir 20 eiro, par kuriem vari plunčāties visu dienu.

Varoņu laukums un Budapeštas zooloģiskais dārzs

Foto: Sintija Dzerkale

Divu minūšu pastaigas attālumā no Sečeņu termālā spa kompleksa atrodas Budapeštas zooloģiskais dārzs. Tā apskate var būt lieliska atpūta pirms vai pēc relaksēšanās dziednieciskajos baseinos. Interesanti, ka šajā zooloģiskajā dārzā var aci pret aci sastapties ar zvēriņiem un rāpuļiem, kas citos zoo parkos tiek turēti stikla būros. Tā, piemēram, kādu kungu, kurš soļoja pa parku netālu no manis, sabiedēja krūmā noslēpusies iguāna 20 centimetrus virs viņa galvas. Savukārt citā zoo parka telpā kāda dāma pozēja kopā ar lemuru. Jāpiemin, ka zooloģiskajā dārzā izveidotas arī vietas, kur mazākie parka apmeklētāji var pabarot zvēriņus, piemēram, kazas, aitas vai lamas. Ja laicīgi ieplāno, zoo parkā iespējams apskatīt arī to, kā tiek apmācītas haizivis "Haizivju skolā".

Foto: Sintija Dzerkale

Netālu no zooloģiskā dārza atrodas vēl viens no Budapeštas zīmīgajiem apskates objektiem –Varoņu laukums. Tas ir apbrīnojams Ungārijas tūkstošgadei veltīts objekts, kura centrā atrodas septiņi ungāru karavadoņi.

Tūre pilsētā, tūre Donavā un tūre gulašzupu pasaulē

Foto: Sintija Dzerkale


Ja laiks un iespējas atļauj, noteikti iesaku izbaudīt kruīzu pa Donavu. Kruīza kuģi pasažierus gaida viens aiz otra sastājušies visā promenādes garumā – spēj tik izvēlēties. Vidēji cena par stundu garu izbraucienu ir 15 eiro. Tiek piedāvāti arī naksnīgie izbraucieni un izbraucieni ar iekļautām maltītēm.

Tāpat vērtīgi man šķiet izmantot iespēju un doties "bezmaksas" (uz dzeramnaudām balstītā) pastaigas tūrē pa pilsētu kopā ar vietējo gidu. Šādā veidā iespējams ne tikai paskatīties uz pilsētu ar vietējā acīm, bet arī uzzināt daudz jauna, iegūt jaunus draugus, kontaktus, ieteikumus tālākām apskates vietām, labākajām ēstuvēm pilsētā utt. Tūres dažādos laikos tiek piedāvātas katru dienu. Te atradīsi saiti uz "Guru Walk" piedāvātajām tūrēm.

Un, protams, pilsētā ir jānobauda gulašzupa! Bez tās ceļojums uz Ungāriju, šķiet, būtu neiespējams. Budapeštā zupa tiek piedāvāta restorānos un ēstuvēs gandrīz uz katra soļa, no tās pagaršošanas, manuprāt, nav iespējams izvairīties. Un nemaz nevajag – tā te ir fantastiska, turklāt no mazas bļodiņas iespējams tā pieēsties, ka spēka pietiek visai dienai. Zupu nogaršoju vairākās ēstuvēs, taču visvairāk atmiņā palika restorānā "Lánchíd Söröző" pasniegtā gulašzupa. Jāmin gan, ka no pasūtītās porcijas mierīgi varētu paēst veseli divi – vienam ar to katliņu par šerpu. Restorāna lokāciju var noskaidrot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!