Pamēģināt visu. Ceļotājs Kaspars un viņa adrenalīna bagātie piedzīvojumi

Kaspars Počs pēdējos septiņus gadus aizrāvies ar ceļošanu – apskatītas daudzas valstis, bet, lai arī kur viņš būtu, allaž padomāts, kā šo braucienu padarīt piedzīvojumiem bagātāku. Laišanās lejup pa kalnu ar velosipēdu, raftings, lēkšana ar izpletni? Jā, protams. Tieši caur šādu prizmu viņš iepazīst konkrēto galamērķi, kam stimulu dod arī pusaudža gados izveidots saraksts ar aktivitātēm, kuras dzīves laikā vēlētos izmēģināt.

Kaspara interese par ceļošanu lielā mērā sākās ar brīdi, kad, absolvējis vidusskolu, viņš devās uz Skotiju studēt. "Manī iedegās ceļošanas liesma. Sapratu, ka varu redzēt vairāk nekā Latviju – es varu apskatīt pasauli," teic Kaspars.

Kaspars stāsta, ka Latvija ir viņa mājās un ilgi bez šīs valsts apciemošanas iztikt ir grūti, tomēr pēdējo septiņu gadu laikā regulāri te sanācis paviesoties aptuveni divas nedēļas – vienu vasarā, otru ziemā. Pārējā laikā viņš mitinās galvenokārt Skotijā, bet apceļo arī citas zemes, kurās studējis, strādājis vai kā citādi uzturējies pat mēnešiem. Mazliet padomājot, Kaspars atklāj, ka ceļojumu ilgums mēdz variēt, bet ik pa trim mēnešiem kaut kur obligāti jāizraujas un jāapskata kāds jauns galamērķis.

Pēdējais Kaspara piedzīvojums bija ceļojums uz Dienvidameriku, kas sākās ar Čīles iepazīšanu. Bija paredzēts braukt arī uz Peru, Bolīviju, Kostariku un Ekvadoru, tomēr Covid-19 dēļ plānotais sešu mēnešu brauciens aprāvās pusē un Kasparam bija jāatgriežas Eiropā.

"Varētu teikt, ka esmu atkarīgs no ceļošanas. Es pavadīju piecus gadus mācoties, šad un tad arī strādāju, bet ļoti bieži man ir tā, ka, tiklīdz parādās rutīna, man ir sajūta, ka kaut kā trūkst. Tad es sāku meklēt izeju. Un bieži vien izeja ir ceļojums. Ja agrāk tas bija hobijs, tad tagad jau tā ir vajadzība. Tomēr tajā pašā laikā – jo vecāks kļūstu, jo vairāk izbaudu arī Latviju. Tagad šeit esmu divus mēnešus," tā Kaspars.