Pamira lielceļš ir vienīgais ceļš, kas vijas pāri Pamira kalniem, ko lielā augstuma dēļ mēdz dēvēt arī par “pasaules jumtu”. Izteikti kalnainais reljefs apgrūtina infrastruktūras izveidi, tāpēc nav jābrīnās, ka vietējie samierinās ar viena vienīga ceļa eksistenci, kaut arī to dažkārt uz vairākām dienām paralizē plūdi, sniega lavīnas vai zemes nogruvumi.

Daļa no Pamira lielceļa reiz veidoja leģendām apvīto Zīda ceļu, kalpojot par tirdzniecības kanālu starp Austrumiem un Rietumiem. Arī mūsdienās Pamira lielceļš tiek izmantots kā tirdzniecības ceļš, tikai zīda, tējas, garšvielu un dārgakmeņu vietā tagad slepeni tiek transportētas neskaitāmas tonnas afgāņu heroīna, kas caur Tadžikistānu tiek izplatīts pasaulē. Ne velti tadžiku paziņas man piekodināja: “Tikai nekādā gadījumā nepiekrīti nogādāt kāda svešinieka sniegtu paciņu viņa tantei, paziņai vai onkulim! Paciņā var būt narkotikas!” Labi, ka šādu brīdinājumu saņēmu. Zinot, ka pasta sistēma Pamira ciemos neeksistē un paciņu nodošana tiem, kuri dodas ceļā ar auto, ir vienīgais sūtījumu nogādāšanas veids, aiz labas sirds ātri vien piekristu nogādāt kādu sūtījumu uz ciemu, kas man būtu pa ceļam.