Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Vienā no tām dienām, kad viss bija, kā saka, "drusku pāri brošai", izdomāju, ka vajadzētu beidzot aizbraukt kaut kur "vienītī". Ieskatījos aviokompāniju portālos, un tā nu sanāca, ka dažas dienas pirms manas vārda dienas varēja nopirkt pavisam lētas biļetes no Viļņas uz Grenobli Francijā (diemžēl 2019. gadā "WizzAir" vairs nepiedāvā šo lidojumu maršrutu). "Neslikta vieta, kur aizbraukt," nodomāju, sākot kalt plānus, kā vārda dienu nosvinēt Monblāna virsotnē. Šis bija ceļojums vārda vistiešākajā nozīmē – tā galvenā ideja bija kustība jeb brauciens pāri Alpiem ar vilcienu līdz pat Itālijai, ar pieturām dažās mazās pilsētiņās, došanos kalnos un iespēju vienkārši atpūsties, padomāt un baudīt dabas krāšņumu. Nenožēloju nevienu minūti un tagad zinu, ka, lai arī nākamajā braucienā, visticamāk, došos kopā ar kādu, arī vienatnē ceļot ir superīgi.

Jāsāk ar to, ka, manuprāt, ceļojuma plānošana ir viena no piedzīvojuma sastāvdaļām, kas ļauj jau izsapņot un izdomāt to, ko vēlies. Ņemot palīgā "māti gūgli", sameklēju gan viesnīcu Grenoblē, gan lētas autobusa biļetes uz Viļņu, gan vilciena biļetes, kur nu tas iespējams, braucienam uz Monblāna pakājē esošo Šamonī ciemu un tālāk no tā cauri Šveicei uz Bergamo Itālijā, no kuras lidoju atpakaļ uz Rīgu. Lieki teikt, ka viss bija vēl pāris reizes jāpārplāno, jo lidojuma laiks tika pārcelts, bet beigu beigās biju lidmašīnā un devos ceļā.

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Pēc dažām stundām jau starp rožainiem mākoņiem pa lidmašīnas iluminatoru varēja samanīt kalnu virsotnes saulrietā (tieši tik banāli skaisti, kā izklausās, tas arī bija).

Grenoble

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Ielidoju mazajā Alpu lidostā, kas atrodas, ja tā var teikt, nekurienes vidū (vai, ja vēlaties, pašā Eiropas sirdī), un tās stāvvietā viens pie otra rindojās autobusi – gatavi slēpošanas entuziastus nogādāt kūrortos. Man, atšķirībā no lielākās daļas atlidojušo, slēpju vai dēļa nebija, tāpēc ar bariņu jauniešu un dažām sportiska izskata vācu pensionārēm sēdos autobusā, kas veda uz pilsētu. Biļetes jau iepriekš var nopirkt internetā. Metās jau krēsla un, iebraucot Grenoblē, bija pavisam tumšs. Tiešām. Gandrīz nevienā mājā nedega gaisma. Te nu bija lielpilsēta! Tikai pēc brīža sapratu, ka, kā jau dienvidzemē, šeit it visur logiem priekšā slēģi, un ziņkārīgām acīm nav ko lūrēt citu privātajā dzīvē.

Vakara dzīve Grenoblē ir visai jauka, bet ziemā "jumtu nerauj", savukārt skats uz kalniem, kas paveras, uzaustot gaismai, gan ir elpu aizraujošs. Februāra beigās jau visos puķpodos ziedēja atraitnītes un krokusi, bet ķirškokiem plauka rozā ziedi. Daudz laika neprasīja arī kafijas un siltu kruasānu atrašana – ideāls pirmās dienas sākums Francijā.

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Pēc tam devos izstaigāt tirgu, kas ērti iekārtojies senā angārā vecpilsētā. Svētdienas rītā tur nemaz nebija vientuļi – ļaudis, kā Alberta Kroenenberga "Sprunguļmuižas gadatirgū" teikts, plūda turp pa mazajām ieliņām "kā ūdens pavasarā". Ievēroju, ka gluži vai katram otrajam rokās paprāvs klūgu grozs, kur aši vien gūla labumi – sieri, zaļumi, dažādas gaļiņas brīvdienu maltītei.

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Pie ieejas puisis vārdā Franks (nu kā gan citādi varētu saukt franču jaunekli!) vāca ziedojumus dzīvnieku patversmei, iežēlinot garāmgājējus ar mazu, melnu, šarmantu āzīti, bet pretī tiem, kas noziedoja, sniedzot Alpu pļavu velnsviņzinkādu zālīšu pastilas kaklam. Turpat blakus tirgus sieva piedāvāja austeres un atbilstošu vīnu, bet augļu, dārzeņu, gaļas un visādu gliemežu stendu visapkārt, protams, bija cik tik uziet. Ļoti mājīgi, un, ja gadies Grenoblē, noteikti aizej uz tirgu.

Pavisam netālu atradās arī mans patiesais pastaigas mērķis – Grenobles mākslas muzejs, kur zālēs netrūkst impresionistu, kubistu un arī klasiķu darbi. Pašā Izāras upes krastā esošais modernais muzejs noteikti ir dažu stundu laika vērts. Te vienkopus atradīsiet gan Monē, gan Magritu, Pikaso un vēl virkni darbu ar ļoti pazīstamu vārdu autora plāksnītē, kā arī "mazākas" pērlītes.

Tajā pašā dienā īsi pēc pusdienas devos tālāk uz Ženēvu, jo šāds savienojums transportam izrādījās visizdevīgākais.

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Skaistajā Šveices pilsētā sanāca pavadīt vien trīs stundas, pastaigājot gar zilganzaļo ezeru, un šī ir viena no kļūdām, ko varu plānojumā iezīmēt – svētdienas pēcpusdienā Ženēvā daudzi objekti ir slēgti, un pilsētai būtu vērts veltīt vairāk laika. Nu, nākamreiz! Slaveno šveiciešu siera fondī gan te nevarēja nepamēģināt.

Paša plānots brauciens uz Eiropas 'jumtu' – ar vilcienu pāri sniegotiem Alpiem
Foto: DELFI

Droši varu teikt, ka deguns ir labākais izcilas ēstuves meklēšanas līdzeklis – specifiskais siera aromāts sajūtams jau pa gabalu, un vijīgais gardums ar kraukšķīgu baltmaizīti un spridzīgu ābolu sidru diez vai spēj atstāt kādu vienaldzīgu. Arī maciņu tas, protams, neatstās vienaldzīgu.

Tad vēl pastaiga gar brīnišķīgo ezeru, apskatot, iespējams, dārgākās viesnīcas Eiropā, un jau atkal "mūžīgs ceļš zem kājām" jeb autobusa riepām.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl