"Facebook" grupā "Igauņi Bali", kurā ir pāris tūkstošu cilvēku, parasti notiek dzīvas diskusijas. Te var saņemt noderīgus padomus vai ieteikumus, kā arī uzzināt visu aktuālāko informāciju par atpūtu un dzīvi tālajā salā. Lielākā daļa grupas dalībnieku neizmanto tūrisma aģentūru pakalpojumus. Atklāsim dažu igauņu stāstus, kas nolēmuši uz laiku pārcelties uz šo pasakaino salu.
Reiz mārketinga nodaļas vadītājs Matiass Vuti (36 gadi) un juriste Ave Līsa (33) nolēma savā dzīvē ienest vairāk krāsu un aizlidoja uz Bali. Taču ne īslaicīgā atvaļinājumā, bet uz ilgāku periodu – salā viņi ne tikai atpūšas, bet arī turpina strādāt. Turklāt, pēc pašu teiktā, darba dzīve ne ar ko neatšķiras no tās, kāda bija Igaunijā. "Pēdējos piecus sešus gadus mēs runājām, cik labi būtu padzīvot kaut kur citur ilgāku laiku," stāsta Matiass, kurš uz Bali pārcēlās novembra sākumā kopā ar sievu un sešgadīgo dēlu. Viņi salā plānoja nodzīvot apmēram pusgadu. "Tā bija mūsu pēdējā iespēja, jo Mikaēlam drīz jāsāk skolas gaitas."
Izvēloties galamērķi tik neparastam ceļojumam, ģimene izvirzīja dažus kritērijus: tai bija jābūt viņiem absolūti nezināmai valstij ar atšķirīgu no Eiropas kultūras telpu, bet ar saprātīgu laika starpību, kas ļautu strādāt attālināti.
"Savu dienu Bali izplānojām tā, lai no pamošanās līdz vienpadsmitiem rītā mums būtu ģimenes laiks: mēs mācāmies, spēlējamies un baudām Bali dzīvi. Vienpadsmitos mums sākas darbadiena. Uz to laiku pie Mikaēla atnāk aukle un nodarbojas ar viņu līdz vakaram." Kad darbadiena beidzas, aukle aiziet un ģimene atkal laiku pavada kopā.
