Peru, kur audzē kafiju, bet to gandrīz nedzer. Ko par šo valsti maz stāsta

Maču Pikču, pēdējā laika pilsoņu nemieri, džungļi – iespējams, tās varētu būt pirmās asociācijas, kas nāk prātā par Peru. Kafijas un tabakas audzēšanas zeme – dīvaini, bet paši viņi kafiju teju nedzer (pat restorānā var gadīties, ka ir tikai šķīstošā kafija) un nepīpē – šī nodarbe atstāta šamaņu praksēm. Ceļojuma laikā vienubrīd domāju – būs jāliek banālais virsraksts – "Ko par Peru nestāsta ceļojumu aģentūras", jo daži aspekti šķita pārāk maz aprakstīti. Biju plānojusi braukt uz deviņām dienām, "iestrēgu" uz sešpadsmit.

Šajā rakstā – ceļojuma pirmā daļa. Būs turpinājums.

Šis bija plānots kā pirmais ceļojums ar vīru bez jaunākā bērna. Sākotnēji pat no domas braukt atteicos, jo nevarējām plānot bērna reakciju uz tik ilgu laiku, arī ģimene par to bažījās. Tomēr
kovida laiks un dzīves pieredze mācījusi, ka nevajag labos brīžus laist garām, metu kaunu pie malas un pajautāju ceļojuma organizētājam Rejam Gudrupam, vai varu braukt uz īsāku laiku. Viņš bija gatavs pielāgoties.

Pēdējos gados biju ceļojusi, visu izplānojot pati. Tāpēc pārmaiņas pēc nolēmu pieņemt, ka viss ir pieredzējušā nomada, gida ziņā, – tikai uzmetu aci programmai, tā likās saistoša, un neko vairāk par Peru nepētīju, lai ļautos brīnuma momentam un nebūtu paaugstinātu gaidu. Palasīju tikai Zanes Eniņas grāmatu "Nekaunīgais pingvīns", kur aprakstīts arī viņas ceļojums uz Peru.

Lidojums Rīga–Amsterdama–Lima. Limā, izejot ārā, patīkams karstums, Kusko tik karsta vēlāk nebija. Limā izdevīgāk ņemt lidostas oficiālo taksometru (nevis to, ko piedāvā pie lidostas) vai "Uber".