Sudraba sala jeb ekonomisks variants tiem, kas sapņo par Galapagu salām

"Isla de la Plata" jutos kā paradīzē. Varēju izbaudīt gan jūras lauvu, gan delfīnu un, protams, migrējošo kuprvaļu kompāniju gan turpceļā, gan atpakaļceļā uz sākumpunktu. No jūnija vidus līdz oktobrim tie šeit ierodas lielā skaitā! Brauciens vienā virzienā ilgst stundu, to parasti paildzina fakts, ka visi grupas dalībnieki un pat gidi nevēlas šķirties no kuprvaļiem un vēlas turpināt to vērošanu.

Uz salas tiek piedāvāti trīs maršruti floras un faunas apskatei. Veicu daļu no "Los Acantilados" jeb tulkojumā no spāņu valodas – Klinšu takas, kur tiešām paveras skaisti skati. Tiesa, labāk iepazīt salu un tās iemītniekus var, veicot attāluma ziņā garāko taku jeb "Las Fragatas", kas nosaukta par godu putniem ("Fregata Magnificens"), kurus iespējams redzēt 2,5 kilometrus garajā maršrutā.

Populāru šo salu ir padarījuši tieši zilkājainie un simpātiskie putni ("Sula nebouxii"). Visus salas iemītniekus var fotografēt un mierīgi apskatīt – tie teju it nemaz nepievērš uzmanību ziņkārīgajiem, kuri tos pēta vai iet tiem garām (protams, vienmēr ievērojot nelielu distanci).

Pēc aptuveni trīs stundu pastaigas pa salu, pie krasta ieraugām arī skaistus, lielus jūras bruņurupučus.

Sekojošā snorkelēšanas pieredze ar simtiem dažādu krāsu zivtiņu tuvajā korallī ir ideāls punkts uz "i". Jāņem vērā, ka ir dienas, kad okeāna straumes nes sev līdzi mazas medūzas, kuras var iedzelt. Tās sastopamas Ekvadoras Klusā okeāna piekrastē pārsvarā dažas dienas ziemas mēnešos, respektīvi, mūsu vasaras mēnešos. Dzēliens nav nekas traks, bet, protams, sākotnēji pārņems dīvaina sajūta. Tiesa vietējie zina vietas, kur to praktiski nav, kā arī vienmēr piedāvā etiķskābi, ja āda piesarkst vai nedaudz dedzina. Es snorkelēju par spīti visām mazajām strāviņām – ar brīnišķīgo skatu uz zivtiņām pieradu pie dzelstošās sajūtas, kas pāris minūšu laikā pēc iziešanas no ūdens pazuda pilnībā.

Pēc šīs aktivitātes atguvām spēkus ar ekskursijas cenā iekļautu launagu (dzērieni, sviestmaize un augļi) un nodomājām, ka par laimi vēl priekšā ir atpakaļceļš uz "Porto Lopéz". Tas visu grupu pārsteidza ar vēl lielāku kuprvaļu aktivitāti.

Sudraba sala pieder "Machalilla" nacionālajam parkam ("Parque Nacional Machalilla"), kas dibināts 1979. gadā un ir slavens arī ar savu skaisto pludmali – "Playa de los Frailes". Protams, kā visa Ekvadoras rietumu piekraste, tā ir iecienīta sērfotāju vidū. Tomēr tā ir arī skaista vieta, kur atpūsties un pavērot skraidelējam mazo krabju barus (tos varat redzēt arī "Isla de la Plata"), kā arī izbaudīt skatu no netālu no pludmales esošā skatu torņa.

Pludmale atrodas 15 kilometru attālumā no "Puerto López" un līdz tai varat nokļūt ar taksi vai automašīnu (bieži viesnīcās jau norādītas cenas par braucienu līdz pludmalei privātajā automašīnā). Brauciens sanāks lētāks, ja sarunāsiet braukt kopā ar citiem tūristiem, kas apmetušies viesnīcā. Manā gadījumā tā nebija problēma – teju ikviens vēlas pabūt šajā pludmalē.

"Puerto López" apkārtnē atrodas vēl vairākas pludmales, no kurām katra izceļas ar savu īpašu skaistumu, raksturīgo faunu un floru, kā arī apskates objektiem.

Kas attiecas uz viesnīcām, es izvēlējos apmesties pašā pilsētā, tā esot tuvu restorāniem, veikaliņiem, aģentūrām, kas piedāvā visa veida ekskursijas utt. Protams, ir ceļotāji, kas šeit ierodas, lai sērfotu vai izbaudītu pārsvarā tikai atpūtu pludmalē, tādēļ izvēlas kempingus, viesnīcas utt. kādā no skaistajām, pilsētai tuvajām pludmalēm. Tāpat jāpiebilst, ka reizēm paši ekvadorieši iesaka doties uz tādām mazām pilsētām kā "Puerto Lopéz" bez rezervācijas un vienkārši jautāt vairākās viesnīcās/hosteļos cenas utt., jo viņi uzskata, ka tā iespējams kaulēties un beigās arī saņemt zemāku cenu. Manā pieredzē, ņemot vērā to, ka jau gadiem izmantoju "Booking" pakalpojumus, cena īpaši neatšķirsies vai pat var būt augstāka, ja ierodaties viesnīcā bez rezervācijas.

Plašāku informāciju par šo un citiem galamērķiem lasi ceļojumu piezīmju blogā "Īsts ceļotājs".