Svētceļojums ir ceļš, ko cilvēki mēro ar kājām dažādu vēlmju vadīti. Vienam tā ir ticība, kas turp ved, citam - vēlme sakārtot sevi un pabūt prom no ikdienas steigas, bet kādu tur ved ambīcijas un fizisko spēku pārbaude. Neviena vēlme nav nepareiza, katram tā vienkārši ir sava. Ik gadu augustā neskaitāmi svētceļnieki dodas uz Aglonu, lai tur būtu 15. augustā, kad ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
Un tāds patiesībā arī ir svētceļojums, tā ir pieņemšana. Ceļā katrs mācās pieņemt to, kā ir – lietu, sauli un karstumu, noberztos papēžus, pieņemt ceļa biedrus, dzīvošanas apstākļus.
Svētceļojumā dodas gan jauni, gan veci, gan no Latvijas, gan ārzemēm. Dodas no Liepājas un Rēzeknes. Tāpēc arī nav vienota iziešanas datuma, nav vienāda noietu kilometru skaita. Var iet viens vai mazā grupiņā, var iet ar priesteri, kopā ar draudzi. Arī piedzīvotais līdz ar to atšķirsies. Ejot ar priesteri, ceļojuma laikā tiek dziedātas dziesmas, kas apgūtas jau laiciņu iepriekš, un pēdējās dienās jau kā labi zināmi skaitām pantiņi tiek skandināti, arī tiek skaitīts rožukronis un ieturētas klusās pusstundas.
Katrs šī ceļojuma rīts sākas ar brokastīm un svēto misi. Patiesībā ceļojuma laikā var apjaust, cik skaistas un dažādas ir baznīcu tradīcijas Latvijā. Tāpat var novērot atšķirības – kā norit mise baznīcā Kurzemē, bet kā Latgalē. Lai paplašinātu savu redzesloku, jau tagad vari uzzināt vairāk par dažām Latvijas baznīcām, lasot šeit.
Latvijas krāšņā daba, kas pavada ceļā
Tāpat, esot ceļā, vairāk var iepazīt Latvijas ainavas. Tās mainās reizēm tik krasi, bet reizēm šķiet, ka saplūst vienā kopīgā bildē. Tuvojoties Rēzeknei, valdzina tās pakalni, zilie ezeri, smaržīgās lauku pļavas. Tomēr ne tikai ainavas ir vērts izbaudīt – Latvijā ir tik daudz neparastu un skaistu apskates objektu, ko ir vērts redzēt. Vairāk par to, ko ir vērts apskatīt pa ceļam uz Aglonas baziliku, lasi šeit.
Sadzīviski pārbaudījumi un pieredze
Pieredze tiek bagātināta arī sadzīviskās lietās. Kad pusdienas, iespējams, jāpagatavo no salīdzinoši pieticīgām izejvielām, kad tuvākais veikals ir vien aiz desmitiem kilometru. Ejot kopā ar draudzi, var būt ieplānotas ēdienreizes vai naktsmājas pie atsaucīgiem māju saimniekiem. Ciemojoties, var izzināt vairāk par to, kā citur Latvijā dzīvo mūsu tautieši.
Gandarījums par paveikto un sasniegto
Ceļojuma izskaņā, ieejot pa Aglonas bazilikas vārtiem, kad apkārt ir redzams neskaitāmi daudz cilvēku, kas tādi paši kā tu – noguruši, bet laimē mirdzošām acīm raugās, viss grūtums pazūd. Baznīcā ieejot, apņem miers un laime. Šī skaistā bazilika sniedz ne vien baudījumu garam, bet arī acīm, jo tās skaistums raisa apbrīnu. Vairāk par pašu baziliku un to, ko apskatīt, esot tur, lasi šeit.
Ieteikumi, dodoties ceļā
Galvenais, kam jāpievērš uzmanība pirms ceļa, ir veselības stāvoklis. Reizēm plus 30 grādos ir jāpavada visa diena, kas var būt 30 kilometri – vairāk vai mazāk. Tāpēc nevajag aizmirst par to, lai ūdens pudele vienmēr būtu pa rokai. Noteikti ir jāsagatavojas visiem laika apstākļiem – mājās nedrīkst atstāt cepuri, ja nepieciešams, tad jāpaņem arī pretiedeguma krēms, arī lietusmētelis. Pavisam noteikti nevar aizmirst par ērtiem apaviem, kas iestaigāti jau pirms garā ceļa.
Drošības labad jānodrošinās arī ar veselu plāksteru paciņu. Reizēm var gadīties, ka arī elastīgā saite noder.
Ja dodas kopā ar draudzi, noteikti ir norādīts, vai teltis nepieciešamas vai nē, tāpat arī par guļammaisiem un citām lietām. Parasti mantas tiek nogādātas pieturvietā jau laicīgi, ar automašīnu. Savukārt, ejot vien mazā grupiņā, mantas pavisam iespējams, ka būs jānes uz pleciem, tāpēc svarīgākais – neko lieku.
Lai arī, cik grūts vai viegls būs šķitis svētceļojums, tas noteikti ir tā vērts. Pēc tā atgriezies tāds mierīgāks un labāks. Nemaz nerunājot par jaunajiem draugiem un pieredzi.
