Foto: DELFI
Neklausieties tajos, kas par purviem izsakās nievājoši un labākajā gadījumā tos saista ar dzērvenēm. Igauņu analogs Grimpenai – Tolkuses purvs, kas atrodas vien pusstundas brauciena attālumā no Latvijas robežas, – liks kaukt sajūsmā ne tikai Bāskervilu sunim. Jo īpaši, ja paveiksies sarunāt gidu – mitrāju cienītāju un pazinēju profesori Mariku Kosi. Bet gardu piknika maltīti pie gleznainā purva nobaudīt piedāvās vietējā sieviešu biedrība, kas izveidojusies pēc kolhoza sabrukšanas.

Un, galu galā, tūristiem pats svarīgākais – purvi ir neticami skaisti. Jo īpaši – pastaigājoties pa drošu koka laipu un vērojot dabas krāsu paleti, kas līdzinās persiešu paklājam: no zilganzaļa līdz lillīgi sarkanam, no piezemēti brūnā līdz žilbinoši dzeltenajam tonim. Bet, ja iemācies pareizi pārvietoties pa ciņiem un saproti, ka līdz purva dibenam ir vairāk nekā četrarpus metri, tad zini, ka esi ceļā uz to, lai justos kā purva pavēlnieks. Gandrīz kā Kikimora!


"Nekādas lielās gudrības te nav," teic Marika Kose, kas jau 18 gadus vietējā skolā māca ekoloģiju, kā arī lasa lekcijas Tartu un Pērnavas universitātēs. "Kā luksofors, tikai otrādi. Kāpšana uz sarkanajām sūnām un ar garu zāli noaugušiem ciņiem ir droša. Savukārt zaļā krāsa ir mānīga – zem tās bieži vien slēpjas bezdibenis." Lai pierādītu, ka tie nav tikai tukši vārdi, Marika noauj apavus un bez minstināšanās bezbailīgi nostaigā goda apli.

Uz purvu!

Tolkuses purvs Luitemā ("kāpu zeme") dabas aizsargājamajā teritorijā radies aptuveni pirms četrarpus tūkstošiem gadu: jūra atkāpās un noplicināja kāpas, nogriežot saldūdens piekļuvi. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados purvu mēģināja nosusināt, lai iegūtu kūdru. Drenāžas attekas sauszemi atgūt nepalīdzēja, taču tās sabojāja ekosistēmu un mežs vēl vairāk iznīka. Mūsdienu ekologi mēģina to visu vērst par labu.

1998. gadā izveidotā dabas izpētes taka Rannametsa–Tolkuse (2,2 km) ir viena no trīs populārākajām Igaunijā. Takas sākums meklējums netālu no auto stāvvietas šosejas Tallina–Pērnava–Ikla 162. kilometrā, kur atrodas informācijas stends. Pērn pa šīs takas dēļu laipām izgājuši 47 tūkstoši apmeklētāju. Taka pieejama bez maksas, iespējams sarunāt arī ekskursiju ar gidu.

Pārgājiens sākas Igaunijas augstākās kāpas Topimāgi (34 m) virsotnē, kas apaugusi ar simtgadīgām priedēm. Paldies Pēterim Lielajam, kurš 18. gadsimta sākumā "izcirta logu" uz Eiropu un lika saudzēt mežus, kas viņam bija nepieciešami kuģu būvei. Vēlāk vietējie pārņēma šo "iniciatīvu", piespriežot naudas un miesas sodus (pēršanu ar nūjām) jebkuram, kurš cirtīs mežu un postīs kāpas. Kara gados šajās vietās notika kaujas – priedes nedaudz tika pabojātas, tomēr ne nopostītas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!