Ome reiz stāstīja par manu vecvectēvu – veco Vītolu, kurš esot aizrāvies ar Ameriku 80. gados un klausījies lielvalsts ziņas. Vai viņš maz varēja iedomāties, ka pēc 30 gadiem nokļūt Amerikā būs vienkāršāk nekā aizbraukt līdz Dagdai? Kā arī – ASV elektronisko vīzu uztaisīt ir ātrāk nekā aizpildīt gada ienākuma deklarāciju? Šeit arī sākas stāsts, iegādājoties ASV Nacionālo parku karti gadam. Mūsu gadījumā tie bija 40 eiro, jo pārpirkām no citiem latviešu ceļotājiem. Auto ar visiem pasažieriem ripoja no parka uz parku, kopā apskatot astoņus dabas brīnumus.
Šis brauciens ir īpašs. Lidojam ar tēti, kurš tāpat kā vecvectēvs sapņojis par Amerikas plašumiem, medījis džinsus 80. gados un sekojis līdzi Amerikas popkultūrai.
Ceļojot divas nedēļas, naktsmītnes rezervējām dienu vai pāris stundas iepriekš, jo moteļi ir katrā apdzīvotajā vietā un cenas svārstās no 50 līdz 70 dolāriem. Līmenis, protams, dažāds. Gandrīz katrā motelī cenā ietilpst brokastis un maltītes ir dažādas – no svaigām olām līdz cepumiem. Kafija bija vienmēr!
Losandželosā nekavējamies un dodamies pretī nezināmam skaistumam – Džošua koku parkam ("Joshua Tree National Park").
Vai daba ko sajaukusi? Jukas koki izskatās kā ar saknēm augšup! Tie izmētāti pa tuksneša plašumiem un cits koks paslēpies klints ēnā – šeit temperatūra karstākajā gada dienā var sasniegt pat 44 grādus. Parks savu nosaukumu ieguvis no mormoņiem, kad tie atklāja parka teritoriju kā apsolīto zemi.
Savukārt Lielais kanjons ("Grand Canyon") ir kā medus maize izsalkušajam, satraukums auga ik minūti. Spēkus uzkrājām Viljamsas pilsētiņā, kur ceļotāji ieradušies jau no 1882. gada līdz ar dzelzceļa izbūvi. Viņi tāpat kā mēs bija gatavi doties "South Rim" maršrutā, iepazīt Kolorādo upes izgrauztos plašumus.
Piestājot pie reindžera, jautājumu kamols, bet pār lūpām neviens pavediens.
Reindžers: "Vai vēlaties doties pārgājienā?"
Es: "Jā, jā, varam noiet kādus piecus kilometrus".
Reindžers: "Nerēķiniet kilometros, bet gan stundās. "Bright Angel trail" ir grūtākais maršruts – ja uz leju kāpjot pavadīsiet divas stundas, tad atpakaļ jārēķina vismaz trīs stundas."
Es tik māju ar galvu un reindžers piebilst: "Paņemiet uz cilvēku vismaz pāris litrus ūdens, šodien karsta diena!"
Kanjon, mēs jau skrienam raitā tempā pa Eņģeļa taku! Lejup slīdam ar simtiem bilžu ceļā un sajūsmu, cik skaisti. Iesim līdz otrajam tūristu apmešanās punktam, jo no klints gala manām jumtiņu, kas mūs tā vien aicina. Pēc trīs stundām, sāk parādīties bažas – labāk griežam riņķī, kaut mērķis pavisam tuvu. Domājam, ka pretējā gadījumā būs grūti tikt atpakaļ, bet pusdienās notiesājam rupjmaizi ar skatu uz kanjonu. Griežamies atpakaļ, bet tad sākas trakums – tētis netiek kalnā! Soļi tik lēni, elpa tik smaga, satraukums pa galvu dzirkstī, bet instinkts liek uzmundrināt viņu. Pamanu ūdens punktu pavisam tuvu. Uzņemu tempu, lai atnestu papam ūdeni, saslapinu savu kreklu, lieku to viņam uz galvas. Pie ūdens punkta pulcējas daudz ceļotāju, tāpēc nomierinos – tētis nav vienīgais, kam šodien grūti, pat jaunieši netiek kalnā. Kad nonācām maršruta starta/finiša punktā, tik apjautām, ko esam paveikuši! Esam miljonāri ar pāris simtiem eiro kabatā, jo tikai ceļojums var tik bagātu padarīt pat nabagu!
Maršruta mazāk populārais parks ir "Petrified forest", lai gan tas ir unikāls un neaizmirstams vēja piedzīvojums.
Šeit var atrast divus miljonus gadus vecus kokus, kuri ir pārakmeņojušies. Fantastiska vieta ar zilajiem kalniem, kur var doties pārgājienā ap četru kilometru garā maršrutā. Ak, kā sirds līksmo par šo skaistumu!
Ceļā var manīt zīmes, kas aicina apmeklēt Navajo indiāņu rezervātu, kas aptver 27 tūkstošus kvadrātjūdzes. Rezervātā valda indiāņu likumi, proti, alkoholu nenopirksi, moteļu ķēdes neatradīsi un nacionālā parka karte nedarbojas. Tik ļoti gribas iejusties rietumu – vesterna filmu tēlā. Pieskarties indiāņu kultūrai, sajust "Monument Valley" un iemīlēties. Sasēžamies īrētajā auto, kas izskatās pēc džipa (ar zemajiem auto aizliegts braukt "Monument Valley" maršrutu) un traucamies pa parka putekļiem. Sarkanās smilšu klintis korozijas rezultātā veido fantastiskus izciļņus, kas redzēti filmu ainās.
Kad liekas, ka mūsu mini komandu vairs nevarēs pārsteigt, tad Braisa kanjons ar neskaitāmajiem, oranžajiem smilšu pīlāriem saulrietā apbur. Jaudas un laiks pietrūkst, lai dotos pārgājienā, tik pārsimts metrus nokāpjot, atskārtu, kā gribas skriet, izzināt un sajust dabas varenību. Šis kanjons paliks nākošajai ekspedīcijai, jo pārliecība ir, ka jāatgriežas!
Nonākot ceļojuma pusceļā, "Zion" parks izceļas ar pārdrošām dabas takām. Pirms doties tālāk, brīdinājuma zīmes vēsta, cik cilvēki miruši. Kad pamani trosi, kas ved gar klints maliņu, kur tik solim vieta, saproti, ka brīdinājumi pamatoti. Nenobīstamies un kāpjam, līdz tētis pagriežas un saka, ka esot bail. Nav sekundei jāpaiet, kad meties jau riņķī un prom diedzam! Bail, ka saku bail! Bet tā daba velk iekšā! "Zion" parkā ir izveidots autobusa maršruts, kas pieved pie izvēlētās takas un auto jāatstāj pie parka ieejas. Tālākais punkts ir "Temple of Sinawa", kur starp klintīm maršruts ved pa upi. Šeit noder līdzi paņemtie ūdens apavi vai arī tos iespējams izīrēt parkā.
Viens no karstākajiem punktiem pasaulē – Nāves ieleja, kur temperatūra var sasniegt +50 grādus pēc Celsija. Šķiet, šeit, var izdzīvot vien kāds krūmiņš, kāda čūska, bet ceļa malā mūs sagaida hiēna. Pat vakarā karstums tik liels, ka ūdens pudele ir labākais draugs. Nākošais parks tā vilina, ka Nāves ieleju gribas pamest, lai tā žūst un karst viena pati!
Līkumu līkumiem, kalnā augšā, no Nāves ielejas karstuma uz "Sequoia" parka aukstumu. Šajā parkā var atrast brangu koku ("The General Sherman Tree"), kas ir 275 pēdas garš un apkārt tam ir meklējami sugas brāļi, kas ir tikpat iespaidīgi. Šie gigantiskie koki veido mežu un prāts nespēj aptvert izmērus. Vai nokļuvām filmā "Krēsla"? Uzkāpjam "Moro rock" 2050 metru augstumā un veramies uz pasakaino mežu. Pirmie un vienīgie suvenīri mini komandai no šī parka. Tā ir zīme, cik saviļņoti palikām!
Ak, kungs, pēdējais parks palicis! Ceļš uz Josemitu nacionālo parku ("Yosemite National Park") ir fantastisks. Starp apelsīnu un mandarīnu plantācijām un norādēm par rančo, kas gadsimtiem šeit saimnieko! Ceļa malās augļu tirgotāji, piestāj un tiec pie apelsīnu maisa. Parks pārsteidz ar saviem ūdenskritumiem, izveidots apļa kustībā, tāpēc nepabrauksiet garām tūristu pārpildītajiem ūdenskritumu vērošanas punktiem. Tik viens ūdenskritums, kas pazīstams pēc nosaukuma "Chilnualna" jāmeklē, jo tas ir tūristu neatpazīts, bet tieši tādēļ vilinošs. Sēdi šī ūdenskrituma pakājē, klausies kā ūdens joņo pret akmeni un pasakies kosmosam par šo ceļojumu.
Ņemu vārdus atpakaļ, jo reiz teicu, ka ASV man nepatīk un neplānoju tur doties. Tad vēl nepazinu Ziemeļamerikas dabas skaistumu un iespaidojos no sabiedrības. Jau nākamā biļete uz Ziemeļameriku ir kabatā, lai dotos vērot nākamos dabas skaistumus!
Vairāk stāstus atradīsi Anetes blogā šeit.
