Zem mango kokiem un Peru tuksnesī

Ceļojuma pirmās daļas apraksts lasāms šeit.

Vietējais lidojums no Kusko uz Arekipu. Te jāpiebilst svarīga lieta par vietējiem lidojumiem. Iepriekšējā lidojumā no Limas uz Kusko sanāca piemaksāt par bagāžu, jo tā, lai arī bija apmaksāta, bet norādīta kā "checkin" bagāža. Speciālā "checkin" aparātā tikai vienu no "checkin" bagāžām ņēma pretī, bet pie trapa paprasa piemaksāt 40 dolārus, skaidrošanās nepalīdz. Savukārt no Kusko uz Arekipu diviem braucējiem nācās piemaksāt, jo strikti tika pārbaudīts somas lielums. Pie mums lidostas uzgaidāmajā telpā pienāca aviokompānijas pārstāve un visu sīki izprašņāja, lika mērīt arī somas. Tikmēr viens no mūsu braucējiem aizslīdēja prom no viņas un, kad lielā braucēju rinda sastājās un pārbaudītāja vairs nebija tik modra, ātri pagāja ar savu lielo somu viņai garām.

Lai arī lidojums ir īss, nepilnu stundu, vieta izrādījās pašās beigās, krateklīga, un man diezgan spēcīgi aizkrīt ausis. Un arvien vairāk saprotu, ka pēc pāris dienām gaidāmais lidojums nebūtu labs šādā situācijā. Izrādās, meita labi tiek galā bez mums un arī atvaļinājumu iespējams pagarināt. Arī grupas organizators Rejs Gudrups priecīgi gatavs pielāgoties un "ņemt uz zirga" mani tālāk. Atliek vēl izpētīt lidmašīnas biļešu maiņas iespējas. Galu galā lidmašīnas maiņa man izmaksā... mīnus (!) 11 eiro. Salīdzinājumam: Eiropā ar "airBaltic" lidojumu maiņa reiz izmaksāja trīsciparu skaitli...

Ziedoti... bērni

Arekipa bieži tiek daudzināta kā skaistākā Peru pilsēta. Tad nu es iebildīšu – Kusko ir smukāka. Bet arī te ir jauki – citādi – klīst pa ieliņām. Interesanti, ka ielās ar daudziem veikaliem parasti teju visa iela veltīta viena veida pārdotuvēm – tikai šūšanas darbnīcas, skaistumkopšanas iela, optikas ielā saskaitīju divdesmit mazus optikas veikaliņus, tādas kā mini ieskrietuves, pēc divdesmit apnika skaitīt...

Arekipā noteikti apskates vērts ir 18. gs. klosteris – krāšņās spilgti zilās un oranži brūnās krāsās. Klostera dibināšanas laikā tika rakstīts, ka topošajai mūķenei jābūt spānietei. Noviciāts ilga vienu gadu, un to varēja pagarināt par sešiem mēnešiem. Tad bija jādod solījums dzīvot nabadzībā, šķīstībā un paklausībā, kļūstot par mūķeni.