Sagadījās, ka marta vidū nepilna nedēļa brīva, un pēdējā minūtē vislētākais galamērķis ir Baltkrievija. Vīza ir nepieciešama, ceļojot pa sauszemi, bet, ielidojot Minskas lidostā, tā nav nepieciešama. Es, protams, izvēlējos doties ar autobusu, ceļā pavadot astoņas stundas un samaksājot nieka 34,60 eiro abos virzienos. Biju nolēmusi vīzu taisīt pašas spēkiem un varonīgi devos uz Baltkrievijas vēstniecību, bet, ieraugot rindu, pagriezos un iegāju tuvākajā tūrisma aģentūrā. Noskaidroju nepieciešamos dokumentus un par 34 eiro vīza pēc trīs darba dienām bija pasē. Heisā hopsā, Baltkrievija, skrienu tavu šarmu sajust!
Ar citiem Anetes stāstiem var iepazīties viņas blogā šeit.
Kas nepieciešams vīzai? Un kādēļ vispār doties uz Baltkrieviju?
Kādi dokumenti nepieciešami vīzai? Pase, apdrošināšana, fotogrāfija, visam vīzas periodam naktsmītnes rezervācija un viesnīcas apstiprinājums ar zīmogu un parakstu. Tā kā es izvēlējos izmantot "Airbnb", tad ir nedaudz sarežģītāk. Dzīvokļa īpašniekam ir jābūt nodokļu maksātājam un jāatsūta apstiprinājums manai rezervācijai ar parakstu, kā arī līgums, ka šī persona drīkst izīrēt dzīvokli. Tūrisma aģentūrā mēģināja atrunāt no dzīvokļa izvēles, bet nepadevos un izdevās! Par piecām naktīm noīrēju dzīvokli, samaksājot 122 eiro. Dzīvoklis perfektā vietā, netālu no kara vēstures muzeja. Ieteiktu naktsmītni izvēlēties Trīsvienības kalnā – tuvāk upei, jo ap šo rajonu ir vairāki apskates objektu, pāris pieturas līdz stacijai, bet vakarā – skaista noskaņa ar izgaismotām ēkām. Perfekti, lai baudītu skaistus vakarus un dažāda līmeņa ēstuves.
Kādēļ doties uz Baltkrieviju? Ļoti iespējams, – noķersi bērnības sajūtu. Baltkrievija ir ļoti viegli sasniedzama, cenas ir vismaz divas reizes lētākas nekā Latvijā, mūsu mentalitātei saprotama un nav valodas barjeras. Es teiktu, ka droša! Man bija sajūta, ka tieku pieskatīta (nedomāju, ka tā patiesi bija, bet sajūta saglabājās) un ik reizi bija kāds, kas palīdz, ja lūdzu. Es, kā biežs "solo" ceļotājs, izvirzītu šo valsti, kā numur viens.
Būs ļoti interesanti atbraukt uz Baltkrieviju pēc gadiem 20, jo prognozēju, ka tiklīdz valdība apjautīs, ka valsts ir saistoša tūrismam, kā arī atcels vīzu režīmu, nauda kopā ar tūristiem ripos uz šo Eiropas stūri! Baudi patieso skaistumu, kamēr tas nav kļuvis par masu produkciju!
Minska un tās dižākie apskates objekti
Ierodoties Minskā, ir pārsteigums par ēku grandiozitāti, būvju apjomu, plašajām ielām un lielajiem parkiem. Pēc Otrā pasaules kara Minska tika gandrīz nopostīta, tagadējās būves ir staļinisma arhitektūras paraugi un celti, lai parādītu savienības varenību.
Pilsētā kopš 1984. gada ir metro, kas sastāv no divām līnijām, kas, protams, ļauj daudz vienkāršāk pārvietoties pa pilsētu. Biļete maksā 0,65 baltkrievu rubļus, kas ir apmēram 0,28 eiro, un to var nopirkt metro stacijās pie ieejas. Autobusu biļeti par tādu pašu cenu var iegādāties pie šoferīša.
Ko apskatīt? Valdības ēka ar Ļeņina statuju atrodas Neatkarības avēnijas sākumā. Šī iela ir 15 kilometrus gara un sadala pilsētu divās daļās. Valdības ēka ir lielākā būve Baltkrievijā, un tā tika uzcelta 30. gados. Interneta resursos atradu informāciju, ka Ļeņina statuju nedrīkst fotografēt, bet nevienu aizrādījumu nesaņēmu. Blakus šai ēkai atrodas sarkana ķieģeļa Sv. Simeona un Helēnas baznīca, kas būvēta 1910. gadā un ir viens no Minskas simboliem. Turpinot gājienu pa prospektu, atrodams šokolādes veikals un kafejnīca "Kommunarka" – nobaudi kūku un kafiju!
Nākamais punkts, kur "ķert" nostalģiju, GUM universālveikals. Ak, bērnība mana, kad visa produkcija izkārtota nodaļās pāris stāvos! Šeit arī iespējams samainīt valūtu, lai gan valūtas maiņas punkti ir ik uz soļa – gan autoostā, gan tirgū.
Svētā gara katedrāle ir galvenā baltkrievu pareizticīgā katedrāle, kas celta no 1633. līdz 1642. gadam Brīvības laukumā. Pateicoties atšķirīgajai arhitektūrai, uzreiz pamanīsi, ka šī ir Minskas vecpilsēta. Ir vērts to izstaigāt – šeit ir dažādi muzeji, ēstuves un atšķirīgu reliģiju baznīcas.
Asaru sala atrodas netālu no vecpilsētas un šī vieta izveidota, pieminot tos cilvēkus, kas neatgriezās no Afganistānas kara (1979.–1989). Ap salu ir parks, kur var pavadīt laiku tuvāk dabai, esot pilsētas centrā. Manās sajūtās Minska paliks kā parku pilsēta, šeit to ir tik daudz, un tik plaši!
Vērts apskatīt arī Baltkrievijas Lielās Tēvijas kara vēstures muzeju. Tā ir iespaidīga ekspozīcija – izkārtota interaktīvi, vairākās zālēs ar tankiem, lidmašīnām un kaujas ieročiem. Stāsta par kara šausmām, kurā Baltkrievija zaudēja trīs miljonus tautiešu. Muzeja ekspozīcija apskatāma jau labu laiku, un tā aug ik gadu, jo pievienojas arvien jauni eksponāti. Jaunā ēka tika atklāta 2014. gadā un reprezentē Minsku kā varoņu pilsētu. Noteikti iesaku apmeklēt! Pirmdienās slēgts, bet pārējās dienās ieejas biļete pieaugušajiem apmēram trīs līdz četri eiro.
"Strana mini" muzejā ir 18 svarīgākie Baltkrievijas objekti tikai miniatūras. Biļetes cena 6,65 eiro, turklāt pienākas audio gids, kas par katru objektu aptuveni divu minūšu garumā pastāsta svarīgāko informāciju. Lielisks veids, kā iepazīt valsts vēsturi!
Nacionālās mākslas muzejā atrodas lielākā Baltkrievu mākslinieku gleznu kolekcija. Šagālu neatradīsi, bet pārējie Baltkrievu klasiķi, kā arī krievu gleznotāju darbi būs. Manā ciemošanās laikā bija Salvadora Dalī izstāde. Ieejas maksa 1,77 eiro, bet viesizstāde par papildu samaksu – 8,86 eiro.
Nacionālās bibliotēkas ēku nevar nepamanīt īpašās formas dēļ. Ēka sastāv no 18 laukumiem un trīs trīsstūra laukumiem, veidojot kubisku bumbu, kas naktī tiek izgaismota un to var redzēt pat no pilsētas centra. Bibliotēkā ir grāmatu muzejs, skata laukums un izstāžu zāles ar mainīgajām ekspozīcijām. Ieeja grāmatu muzejā maksā 4,43 eiro. Lai nokļūtu no centra, var izmantot metro (pietura "Uschod").
Baltkrievijas cirka vēsture meklējama jau 19. gadsimtā. Cirks piedzīvojis dažādus laikus – gan uzplaukumu, gan karu, gan bumbu cirka arēnā. Padomju Savienībā cirka mākslai bija uzplaukums, pastāvēja cirka skola un mākslinieki bija vieni no labākajiem pasaulē. Biļešu cenas no 3 līdz 33 eiro. Nopirku biļeti divas minūtes pirms izrādes par 10 eiro un nokļuvu bērnībā. Smējos par klaunu jokiem un slēpos aiz plaukstām, skatoties gaisa vingrotājus. Un tā smaka, kas sagaidīja Rīgas cirkā. Vai atceries? Nav! Sajūtas kā īstā teātrī!
Baltkrievijas Nacionālā opera un baleta teātris tika dibināts 1933. gadā, šobrīd esošā ēka tika atklāta 1939. gadā. Tāpat kā mums operas nams ir lepnums, tā arī baltkrieviem, tādēļ vienu vakaru devos uz izrādi. Iespējams, man nepaveicās, jo tādu tirgu operas namā nebiju piedzīvojusi – skatītājus laiž zālē arī izrādes laikā, un, protams, viena trešdaļa zāles kavēja un tad tik sākās vietu meklēšana un skaidrošanās.
Komarovska tirgus ir galvenais pilsētas tirgus ar vairāk nekā 2000 tirgošanās vietām, kas apdzīvo 13 tūkstošus kvadrātmetru. Šeit var iegādāties pārtikas produktus un sajust baltkrievu dvēseles patieso pusi. Pie tirgus ir skulptūra – vecmāmiņa, kas tirgo saulespuķes sēklas, Komarovskas simbols.
Lai apskatītu Minsku no 28. stāva, iesaku doties uz restorānu "The View", kas atrodas "Pobeditelei 7a" (biznesa centrā), tieši iepretī Asaru salai.
Vilinošā Vitebska, kuras izpildījums ir neatbilstošs 21. gadsimtam
Pirms devos uz Baltkrieviju, zināju, ka vēlos nokļūt šajā pilsētā, kur Marks Šagāls pavadījis savas bērnības dienas. Ceļš Minska – Vitebska ir garš – apmēram 4 – 4,5 stundas. No rīta izbraucu ap astoņiem un vakarā ap sešiem devos atpakaļ uz Minsku. Var šķist neprāts doties tik garā ceļā, lai pavadītu pilsētā piecas stundas, bet man ar to pietika un spēki jau bija izsīkuši. Autobusa biļete vienā virzienā maksāja apmēram 4,70 eiro.
Pasaules slavenā mākslinieka Marka Šagāla bērnības pilsēta un trīs objekti, kas veltīti šai personībai Vitebskā.
Marka Šagāla muzejs – šo ēku esot cēlis mākslinieka tēvs un šeit viņš pavadījis savu bērnību. Muzejs ir slēgts pirmdienās un otrdienās ziemas sezonā – aktuāli no 1. oktobra līdz 1. aprīlim. Protams, kad ierodos, muzejs ir slēgts. Atrodas netālu no autoostas.
Marka Šagāla skulptūra – atrodas ceļā uz Šagāla muzeju, Pokrovskaja ielā. Mākslinieka mīļākie ziedi esot bijušas rudzupuķes, tādēļ viņa cienītāji tās tur noliekot. Pāri ielai atrodas ēstuve "на Покро́вке", kur noteikti iesaku pirms vai pēc muzeja piestāt – tradicionāla baltkrievu virtuve. Pusdienu piedāvājums sanāca par 2,10 eiro. Ir ļaužu iecienīts, nebija brīvu galdiņu.
Marka Šagāla mākslas centrs – arī nestrādā ziemas sezonā pirmdienās un otrdienās. Tieši tad, kad es ierodos, tas ir ciet. Putna iela, uz kuras atrodas mākslas centrs un ved gar upes stāvkrastu, ir baudāma gan ar dabas skatiem, gan vēsturiskajām ēkām.
Tā kā netiku šajos objektos, meklēju papildus apskates objektus. Svarīgi apzināties, ka pilsēta nav piemērota tūristiem, tādēļ turpmākie apskates objekti ir pieejami tikai slāvu valodās un izpildījums neatbilstošs 21. gadsimtam. Mierināju sevi, kad būs atbilstoši 21. gadsimtam, tad tūristi plūdis straumēm un zaudēs savu šarmu.
Mākslinieku muzejs. Grūti to nosaukt par muzeju, drīzāk par tādu pašdarbību –"paspēlēsim muzejus". Ieejas maksa 2,44 eiro par pilnu muzeja apskati, bet var nopirkt biļeti atsevišķi ekspozīcijas zālei. Kādēļ ieteiktu šeit iegriezties? Jo vienā zālē atrodas Marka Šagāla skolotāja Jehuda Pena gleznu izstāde. Šķiet, bija rakstīts, ka šī ir lielākā gleznu kolekcija.
Vitebskas novada muzejs – atrodas Ratušā, šī vieta rosināja atmiņas, kādēļ bērnībā un jaunībā man nepatika muzeji, lai gan tagad esmu "muzeju cilvēks". Izstāžu zāle par Vitebskas dabu ir patiesi iespaidīga, pat ar mamuta kauliem, kas atrasti šajā reģionā, bet visa ekspozīcija noputējusi – tā nav atsvaidzināta, šķiet, gadus 40! Nākamajās zālēs par Vitebska vēsturi eksponāti skaisti sakārtoti un nav atšifrēti, dažās zālēs pat tas nieks, kas uzrakstīts, nav izlasāms, jo tik tumšs. Skumīgi, jo var noprast, ka ekspozīcija ir vērtīga, tik nav zinoša cilvēka, kas to izkārtotu un pasniegtu apmeklētājam. Biļete maksāja 3,40 eiro un tā jāuzrāda katrā zālē (kopumā deviņas zāles), mēģināju ignorēt šo nosacījumu, jo esam tikai divi apmeklētāji muzejā un pavadīju šeit vairāk nekā stundu. Neveiksmīgi, katrā zālē tante bija klāt!
Vitebska vecpilsēta ar promenādi ir patiesi jauka un noteikti vasarā tā uzzied ar kafejnīcām un cilvēkiem. Jebkurā gadījumā, to sanākts izstaigāt, jo vienā galā atrodas Šagāla mākslas centrs, bet otrā Vitebska novada muzejs. Kad dosies pāri tiltam no vilciena stacijas puses, tad iespaidīgākais skats ir pa kreisi, bet atpakaļ ceļā piestāj labajā krastā, jo šeit atrodas viena no vecākajām Baltkrievijas baznīcām.
Radzivilli dzimta Ņasvižā un Mirā
Ņasvižas pilsēta ir apmēram vienas līdz divu stundu braucienā no Minskas. Iespaidīgākais, protams, ir Ņasvižas pils komplekss. Tā celtniecība uzsākta 1583 .gadā. Tā kā pils ir pārbūvēta, tagadējais veidols ir sajaukums starp viduslaikiem, renesansi, baroku un klasicismu. Ieejas biļete maksāja 1,77 eiro. Apmeklētājiem pieejamas vairākas rekonstruētas zāles trīs stāvos, guļamistabas, ēdamistabas, pat teātra un balles zāle. Patiesi iespaidīgi un interesanti, vēl jo vairāk – es necerēju ko šādu sagaidīt. Tāda maza Rundāles pils, ja drīkst salīdzināt. Ņasvižā ir vairāki objekti, piemēram, baznīca, rātsnams, kas saistīti ar pils kompleksu.
Ja Ņasvižas pils bija Radzivilli dzimtas rezidence, tad Miras komplekss pirmsākumos kalpoja vairāk kā aizsargpils, tādēļ ir mazāk grezna. Šī gotiskā stila pils celtniecība sākta 1520. gadā, bet 1568. gadā nonāca Radzivilli dzimtas īpašumā un pabeigta kā renesanses stila būve. Abas pilis ir UNESCO mantojuma sarakstā. Miras pils ieejas maksa – 5,32 eiro. Pilī atrodas arī viesnīca.
Lai nokļūtu līdz Mirai vai Ņasvižai, jāizmanto autobusi. Autoostā var noķert "maršutkas" takšus, kas par tādu pašu cenu – tikai ātrāk – aizvedīs līdz pilsētai. Es devos ar "maršrutku" maršrutā "Minska-Mir", šoferītis izlaida pie pašas pils, maksāja 2,66 eiro.
