Tūristu iemīļotā Koknese ir skaista visos gadalaikos, bet jo īpaši, kad atvasaras saule iespīd pilsdrupās un rotaļājas Daugavas ūdeņos. Senajā Hanzas pilsētā varot sajust, kā Daugavas krastā, pagātne, tagadne un nākotne sadodas rokās. Likteņdārzs un Kokneses viduslaiku pilsdrupas ir vietas, kas arī gada vistumšākajā laikā izstaro gaismu, jo sauks atcerēties un pieminēt tautas varoņus.
Koknese atrodas simts kilometru attālumā no Rīgas. Turp var nokļūt, braucot gan pa gleznaino Daugavpils šoseju, kas vijas gar Daugavas krastu, gan pa jauno ātrgaitas šoseju Tīnūži - Koknese, gan pa otru Daugavas krastu, braucot caur Jaunjelgavu. Uz Koknesi var aizbraukt arī ar vilcienu un sabiedrisko autobusu.
Pastaigu pa Koknesi tās tūrisma informācijas centra speciālisti ierosina sākt pa senatnīgo, dižo koku ieskauto parku, kur pirms vairāk nekā simts gadiem soļus minis cilvēka dvēseles pazinējs Rūdolfs Blaumanis. Par rakstnieka gaitām Koknesē no 1885. līdz 1887. gadam liecina kādreizējā muižas pārvaldnieka māja, kurā mūsdienās saimnieko Vidusdaugavas mežniecība. Pretējā ielas pusē atrodas pelēks nams, kurā ilgus gadus dzīvojusi Made Svile - iespējams, tieši Made bijusi Kristīnes prototips lugā "Ugunī". Apskatei te tiek piedāvāts muižas daiļdārzs, kurā pie augiem atradīsiet gan to latvisko, gan arī latīnisko nosaukumu.
Kādreizējās muižas parka vārti ar akmens kaltiem stabiem un norobežotais vecais ceļš gar muižas dīķiem ievedīs vienā no iecienītākajām atpūtas vietām Koknesē. Tur atrodamas Jaunās pils drupas un atjaunotā strūklaka - tēlnieka Voldemāra Jākobsona radītā "Fauna galva", kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās netālu no koknesiešiem zudušā dārguma - appludinātā Pērses ūdenskrituma. Par to, kā šajā vietā kādreiz izskatījies, lasiet šeit.
Parkā savu vietu atradušas koktēlnieku – brāļu Aigara un Ivara Rūrānu – veidotās skulptūras "Pūcīte" un "Sams", kā arī tēlnieka Ģirta Burvja monumentālais darbs – Baltijā augstākā (11 metri) koka skulptūra "Mūžībai". Vēstures šarmu var izbaudīt tējas namiņā – lapenē, bet par senu cīņu notikumiem vēstī parkā apskatāmie zviedru laiku riņķa krusti un čuguna lielgabali. Pa garāko taku var nokļūt līdz vietai Pērses krastā, kur vientuļa par zudušo ūdenskritumu skumst Zihmaņa akmens skulptūra "Pērses meitene".
Vecu un skaistu koku ieskauta taka aizvedīs uz Kokneses viduslaiku pilsdrupām, kur dzīva senatnes elpa un klusos vakaros atdzīvojas teika par diviem mīlētājiem. Īsumā tā ir šāda: reiz dzīvojis Kokneses pilī kāds muižnieks, kam bijusi viena vienīga meita, protams, ļoti skaista. Ko viņa vēlējusies, to tēvs izpildījis. Tā kā meita bijusi skaista, tad, saprotams, precinieku jau neesot trūcis. Meita viņus visus atraidījusi, jo bijusi iemīlējusies kādā spēcīgā un jaunā tēva kalpā. Tomēr kalps baidījies lūgt meitas roku. Tad jaunava noskaitusies, gājusi pie tēva un paziņojusi, ka viņa precēšot kalpu, un domājusi, ka tēvs viņai paklausīs, bet šoreiz bijis citādi: tēvs noskaities tik briesmīgi, ka spļāvis zili zaļu guni. Kalpu tas tūlīt licis saistīt važās un iemest kādā no pils pagrabiem, bet meitu tas ieslodzījis torņa istabā. Kad šie tomēr viens no otra nav atteikušies, kungs licis kalpu aizvest uz tuvējo Zīles kalnu, uz rata un laist no kalna lejā, lai saraustītu gabalos. Meita to visu noskatījusies pa torņa logu un nolēkusi lejā, kur nositusies. Arī tagad vēl ap dienvidu esot redzama skaista jaunava, kas sēžot uz akmens un sukājot matus. Kad drošākie ejot viņai klāt, tad viņa pazūdot, kad bēgot prom, tad skrejot pakaļ, domādama, ka tas esot viņas kalps.
Daudz Daugavas ūdeņu aiztecējis kopš laikiem, kad arhibīskaps Alberts 1209. gadā te senlatviešu pils vietā licis uzcelt Kokneses pils cietoksni, kas viduslaikos bija neskaitāmu cīņu vieta. Runā, ka mūri celti, iejaucot kaļķus pienā, tāpēc tie bijuši tik stipri. Pils mūri glabā stāstus par varonīgajiem pils aizstāvjiem, cīnoties pret zviedriem, krieviem un poļiem… 1701. gadā četrus metrus biezos pils mūrus, atkāpjoties no uzbrucējiem, sakši tomēr uzspridzināja. Kopš tiem laikiem pils nav atjaunota un saglabājušās vien gleznainas drupas, kas slējās augstu Daugavas krastā.
Kopš 1966. gada Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves uzpludinātie ūdeņi sniedzas līdz pašiem drupu pamatiem, bet kādreiz šeit slējies apmēram 40 metru augsts kalns. Vēsturiskajā ekspozīcijā pilsdrupu namiņā gūsiet ieskatu par cilvēka skatam zudušo ainavu. Ciemošanās reizē, atminoties senos ziedu laikus, ikviens var izkalt savu laimes vērdiņu.
23. septembrī pulksten 17.00 Kokneses pilsdrupās sagaidīsim Rudens saulgriežus ar folkloras kopu "Urgas". Savukārt Veļu vakarā, 29. oktobrī, pulksten 17.30 Kokneses pilsdrupu mūros notiks piemiņas pasākums, kurā ikviens radīs īpašu noskaņu.
Kokneses gleznaino ainavu vēlīnā rudens dienā vislabāk izbaudīt, dodoties no Kokneses pilsdrupām (maršrutu var sākt arī pie Kokneses luterāņu baznīcas un cituviet) pa 2,8 kilometrus garo ainavisko dabas taku ar skatu laipu un koka tiltiņiem pāri gravām un Daugavas līčiem uz Likteņdārza salu. Dabas takā caur Kokneses parku, gar Daugavu, ejot līdz Likteņdārzam, redzamas unikālas ainavas, kas veidojušās, būvējot Pļaviņu HES. Ja kājas jau piekusušas, uz Likteņdārzu var aizbraukt arī ar mašīnu caur Kokneses centru.
Likteņdārzs, viens no ievērojamākiem tūrisma objektiem Latvijā, top kā dāvana Latvijas valsts 100. dzimšanas dienā. Pirmie darbi tajā sākti 2008. gadā, radot ābelīšu alejas ceļu, pa kuru ejot, nonāksiet Likteņdārza sirdī - amfiteātrī, ko ieskauj pelēko piemiņas akmeņu krāvums "Sirmais saulriets". Atvedot līdzi pelēku laukakmeni, ikviens var atstāt savu piemiņu dārzā. No skatu terases, veroties likteņupes tecējumā, var sajust, kā vienā lūgšanā sasaucas debesis, Daugava un cilvēka sirds. Arī šogad Likteņdārzs Lāčplēša dienas vakarā, tāpat kā citus gadus, pieminot brīvības aizstāvjus, kļūšot par mirdzošu liesmiņu dārzu. Savukārt 18. novembrī amfiteātrī par tradīciju ir kļuvusi kopīga saulrieta sagaidīšana. Vairāk informācijas par Likteņdārzu www.liktendarzs.lv .
Arī rudens mēnešos Daugavas un Pērses satekas vietā, netālu no Kokneses pilsdrupām, darbojas laivu noma "Pērsejas", kas piedāvā arī nūjošanas maršrutu, inventāra nomu un apmācību. Savukārt "Misija Koknese" ir izzinošs un aizraujošs pārgājiens pa Kokneses parku ar meklēšanu un atrašanu, savu spēku pārbaudīšanu un uzvaras garšu. Dalībnieku komandas meklē kontrolpunktus, atbild uz jautājumiem, risina rēbusus un veic īpašos uzdevumus. Maršrutā iekļauts Kokneses pilsdrupu apmeklējums. Noslēgumā varēsiet baudīt maltīti piknika vietā ar tēju vai īpaši spēcinošo uguns zupu.
Vairāk informācijas: www.persejas.lv.
Tāpat Koknesē iespējams apstāties "Zirgu pieturā", kas piedāvā vizināšanos retro pajūgā, izjādes un foto sesijas. Pēc pastaigas pa Kokneses skaistākajām vietām noteikti jāiegriežas amatu centrā "Mazā Kāpa", kas aicina ekskursijās ar līdzdarbošanos ādas suvenīru tapšanas darbnīcā, noklausīties stāstījumu par ādas izstrādājumu tapšanu, kā arī izgatavot pašam savu suvenīru.
