Netālu no Meksikas blakus Kankūnai pilsētai esošās Muheres salas (Isla de Mujeres) krasta, jūras dziļumā slēpjas neaprakstāmi skaista un neparasta pasaule. Tas ir Kankūnas Zemūdens muzejs, kas pārsteidz ar apzināti novietotām skulptūrām.
Šī sala un tai apkārt esošie ūdeņi ir iecienīta tūristu atpūtas vietas – katru gadu šeit ierodas aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Taču cilvēku lielās masas un nemitīgā snorkelēšana radīja kaitējumu jūras iemītniekiem – peldot pārāk tuvu koraļļiem, ūdenslīdēji var tos aizskāra ar pleznām vai skābekļa tvertni. Tāpat tūristi esot pat kāpuši virsū koraļļiem, tādējādi tos satricinot un pamazām iznīcinot.
Tieši tādēļ angļu mākslinieks Džeisons Dekērs Teilors (Jason DeCaires Taylor) uzskatīja, ka ir kaut kas jādara, lai aizsargātu skaistos koraļļu rifus. Viesuļvētras, tropiskās vētras un cilvēce manāmi ietekmēja šo pasakaino vietu un nevarēja pieļaut tās bojāeju. Viņš nāca klajā ar ideju zem ūdens iegremdēt dabiska lieluma statujas, tā radot mākslīgu rifu vietu, kur varētu augt koraļļi, kur ir skaista jūras dzīve, un kur zivis dzīvo un vairojas. Katra no 460 skulptūrām tika izveidota no betona un ir PH neitrāla, lai veicinātu jūras augu augšanu, piesaistītu zivis, kā arī aizvērstu tūristus prom no tuvumā esošajiem koraļļu rifiem.
Mākslinieks savu projektu uzsāka 2009. gadā, sākotnēji blakus un uz skulptūrām stādot dažādus augus, taču jau īsā laika posmā statujas pašas dabiski pielāgojās jūras dzīvei un tika pārklātas ar koraļļiem. Skulptūras nemitīgi līdz ar jūras dzīvi izmainās un apaug ar augiem un koraļļiem, katru reizi tūristus pārsteidzot ar atšķirīgu izskatu.
Skulptūras veidotas, lai līdzinātos vietējiem salas iedzīvotājiem un attēlotu viņu dzīvesveidu, kā arī kopējo situāciju uz salas. Piemēram, statuja, kur attēlots cilvēks ar ieraktu galvu smiltīs, attēlo tajā brīdī uz salas esošo ekonomisko krīzi. Tāpat mākslinieks skulptūras taisa pēc tāda principa, lai atvieglotu un uzlabotu ūdens iemītnieku dzīvi – lai zivis var brīvi peldēt starp un ap statujām, kā arī spēcīgu straumju vai tropu vētru gadījumos tām būtu drošs patvērums, un tās izdzīvotu. Ne velti vairākām skulptūrām ir izveidotas iekšējas telpas, kurās zivis, omāri un vēžveidīgie ūdens iemītnieki var veidot savas mājvietas un paglābties.
Darbs esot ļoti grūts, sākot jau ar vietējo cilvēku izzināšanu un kultūras iepazīšanu, skulptūru izveidošanu tā, lai tās veicinātu koraļļu izaugsmi, visbeidzot tās nolaižot lejā, zem ūdens. Taču muzeja autors ir gandarīts, un viņam visvairāk patīkot tas, ka darbi nekad nav īsti pabeigti. Viņa mākslinieciskais process beidzas ar to, ka skulptūras tiek novietotas ūdens dzelmē, taču tikai tad sākas to sadarbība ar dabu – katra apaug ar cita veida augiem, tās mainās, un nekad nav zināms, kādas tās izskatīsies pēc gada, pieciem un desmit.
Šis muzejs ir kaut kas unikāls – bagātīgā ūdens pasaule sajaucas ar apburoši skaistām skulptūrām, un katrai no tām ir savs stāsts. Mākslinieks ir apņēmības pilns Kankūkas Zemūdens muzeju papildināt un neapstāties pie iesāktā.
Cilvēki var doties nirt un aplūkot muzeja dārgumus trešdienās, piektdienās un svētdienās. Izbraukšana no krasta notiek 14.15. Iesācējiem niršanā muzeja apskate izmaksā 95 dolārus un sertificētiem nirējiem – 62 dolārus.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem www.dailymail.co.uk un greenglobaltravel.com.
