Devetaškas ala (Devetàshka peshterà) ir fantastisks dabas veidojums – gleznaina karsta ala netālu no Veliko Tarnovas, kas ir sena vēsturiska pilsēta Bulgārijas vidienē.
Unikālā ala, kas pazīstama arī ar nosaukumu Oknata jeb Dieva acis, ir tiešām liela un iespaidīga – tās akmens griestos ir septiņi milzīgi caurumi, pa kuriem ieplūst gaisma. Alā ir arī 11 pazemes ezeri un neliela upe, kas tek tai cauri un tālāk ietek lielākajā Osamas upē jau ārpus alas. Tā kā gaismas un mitruma te pietiek, atšķirībā no citām alām, Devetaška ir arī apzaļumota un īpaši pavasarī un vasarā te netrūkst augu, kas zaļo uz alas grīdas, teikts "Bulguides". Tā nu reizēm ir pat grūti noticēt, ka atrodaties pazemē.
Leknie augi un mitrums alā rada patīkamu mikroklimatu, raisot asociācijas ar atrašanos kādā tropu valstī.
Šī ir viena no lielākajām alām Bulgārijā, kas ir 2,5 kilometrus gara un sasniedz pat 60 metru augstumu. Tomēr jāpiebilst, ka tikai neliela daļa alas pieejama tūristiem.
Ja jūs interesē sikspārņi, šī būs īstā vieta, kurp doties – Devetaškas ala ir mājvieta vairāk nekā 35 tūkstošiem sikspārņu, kas pārstāv 15 sugas, teikts tūrisma mājaslapā "Greenbalkans". Tā ir viena no nozīmīgākajām Eiropas sikspārņu mājvietām un tādēļ īpaši aizsargāta, jo tur mīt arī pavisam retas to sugas, kas iekļautas Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sarkanajā sarakstā. Alā sastopamas arī citas aizsargājamas čūsku, varžu, bruņurupuču un putnu sugas. Lai tās pasargātu, apmeklētājiem jāievēro īpaši noteikumi, un aizsargājamo dzīvnieku vairošanās periodā jūnijā un jūlijā ala tūristiem ir slēgta.
Tomēr visiem noteikumiem var būt izņēmumi – izrādās 2011. gadā liela daļa sikspārņu tika pārvietoti, lai uzņemtu Holivudas grāvēja "Neiznīcināmie 2" epizodes. 2012. gada nogalē gan sikspārņi atvesti atpakaļ, bet pret filmas uzņemšanu asi iebilda dabas aizsardzības aktīvisti, un vēlāk arī Bulgārijas Administratīvā tiesa palīdzējusi pieņemt vairākas dabas aizsardzības regulas, kas attiecas tieši uz šo alu.
Arheologi uzskata, ka Devetaška ir bijusi apdzīvota jau 70 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Tā izmantota gan kā apmetne, gan kā ēdiena noliktava, jo tam alā ir gan piemērots klimats, gan nodalījumi, kur kaut ko glabāt. Vēl pagājušā gadsimta 50. gados Bulgārijas armija alu izmantojusi kā noliktavu, kurā glabājuši lielas degvielas cisternas.
Mūsdienās šis dabas brīnums ir viens no Bulgārijas simboliem. Netālu atrodas arī iespaidīgie Krušunski ūdenskritumi.
Ērtāk uz alu aizbraukt no Lovečas (attēlā) – vēsturiskas un skaistas pilsētiņas. Attālums no Lovečas līdz Devetaki ciemam ir aptuveni 13 kilometri, bet no turienes līdz alai – vēl divi kilometri. No ciema ved šaura taka, kas vijas gar Osamas upi un iet līdz pašai alai. Var braukt arī pa 301. ceļu, bet tad būs kādi 500 metri jāveic pa dubļainu mazāku ceļu. Ieejas maksa alā tiek izmantota tās uzturēšanai kārtībā un dabas aizsardzībai.
