Grieķijas salā Milosā piestāj gan burātāji, gan kuģi. Šajā piekrastē ir skaistas pludmales, kas piesaista apmeklētāju uzmanību, bet iespējams atrast arī klusas un vientulīgas vietas. Savukārt tiem, kam patīk labi stāsti, šī vieta neliks vilties, jo var lepoties gan ar senvēstures teikām, gan visai neseniem, bet interesantiem apskates objektiem.

Lūk, viens no tādiem industriālā mantojuma objektiem – pamestās sēra raktuves pašā jūras krastā Paliremā.

Līdz pat 20. gadsimta 60. gadiem sēra raktuves Milosas salā darbojās un bija nozīmīgs salas ekonomikas spēlētājs, nodrošinot darbu daudziem strādniekiem. Jāpiebilst, ka salas zemes dzīļu bagātības cilvēki izmanto jau sen, un tieši Paliremā bijušas senākās šāda veida raktuves visā Grieķijā, teikts "Travel-zone-greece.com". Vulkāniskās salas dzīlēs vēl joprojām slēpjas sērs, un to arī tagad var redzēt uz pludmalē atrodamajiem oļiem, kas iekrāsojušies dzelteni – tā kā ūdens ir dzidri zils, skats ir fantastisks.


20. gadsimta piecdesmitajos gados raktuves centušies modernizēt, bet sēra zemās cenas dēļ un tādēļ, ka daudz izdevīgāk kļuva sēru iegūt no sērūdeņraža savienojumiem rūpnieciski, tās tomēr bankrotēja un palēnām beidza savu darbību, raksta "photovolcanica.com". Pavisam raktuves likvidētas 1978. gadā, tad arī strādnieki pametuši šo vietu un devušies meklēt darbu citur. Vietējai ekonomikai tas, protams, bija liels trieciens. Tomēr sala atkal ir atguvusies, un kādreiz Viktoram Melasam (Victor Melas) piederējušās raktuves kļuvušas par interesantu apskates objektu.

Mūsdienās redzamās raktuvju ciema ēkas būvētas pārsvarā 30. gados, kad raktuves modernizētas. Te atradušās gan laboratorijas, gan sēra dedzinātavas, skalošanas iekārtas, darbnīcas un noliktavas, bet transportam izmantots dzelzceļš, kas produkciju pa stāvu nogāzi nogādājis ostā.

Pašlaik vecie nami un raktuvju ēkas ir visai sliktā stāvoklī, daudzām trūkst jumti, nav logu un tās ir izdemolētas. Lielās iekārtas dažviet vēl redzamas, bet viss, ko varēja noskrūvēt un pārdot, ir aiznests. Arī mūsdienās nekas neliedz iekļūt un apskatīt pamesto kalnraču ciemu pašā jūras krastā, bet pašas raktuves atradušās kādus simts metrus nostāk. Tāpat saglabājušies arī raktuvju tuneļi, tilts, kas izmantots kravu nogādāšanai ostā, kā arī ceļamkrāni dokos.

Lūk, neliels ieskats pamestajās raktuvēs, kur nesen pabijis ceļotājs un viens no bloga "Ceļojumu piezīmes" veidotājiem Mārcis Kalniņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!