Nelielais Lavenhemas ciems (tajā ir vien 1700 iedzīvotāji) Safolkas grāfistē plašāku atpazīstamību iemantoja 15. gadsimtā – tas kļuva izslavēts, pateicoties vilnas un tās izstrādājumu tirdzniecībai. Andeles ritējušas tik labi, ka ciems strauji audzis un vairojis savu turību. Runā, ka Lavenhemā viesojies pat toreizējais britu monarhs Henrijs VII, kurš gan tur kā sev tīkamāko nodarbi izvēlējies dažu turīgāko dzimtu sodīšanu par "pārmērīgu" bagātību.
Ciems strauji audzis, līdz ar to audzis arī to cilvēku pulks, kas te vēlējās apmesties uz dzīvi. Būvniecības bums uzlika savu "kvalitātes" spiedogu – bieži vien cieminieki mājas būvei izmantoja neizžuvušus kokmateriālus, kas ar laiku deformējās, un tas atspoguļojās namu izskatā.
Par nelaimi fortūna ir nepastāvīga, Lavenhemas ziedu laiki beidzās tikpat strauji, kā sākušies. Netālu esošajā Kolčesterā apmetās holandiešu ieceļotāji, kas sāka tirgot daudz vieglāku, modīgāku un lētāku apģērbu nekā lavenhemieši.
Lavenhemā ieplūstošā naudas plūsma pamazām samazinājās, līdz pavisam apsīka. Izrādījās, ka lavenhemiešiem nav naudas, lai salabotu savas sašķiebušās mājas, nemaz nerunājot par jaunu namu būvniecību.
Tā nu cieminieki dzīvoja savos šķībajos mitekļos, līdz pēkšņi izrādījās, ka citiem šie greizie nami šķiet apburoši. Naudas plūsma uz Lavenhemu atjaunojās, bet šoreiz to nesa tuvi un tāli ceļotāji, kuri brauca lūkoties savdabīgo arhitektūras kļūdu. Lai izceltu namu dabiski radušos šķībumu, cieminieki nolēma savus namus rotāt ar taisnām, vertikālām līnijām, un tā Lavenhema kļuva par vēl pievilcīgāku apskates objektu.