'Iemetiens laika mašīnā' – muzeji, kurus vērts apskatīt Tallinā

Vien 20 minūšu braucienā no Tallinas centra šķietami laukos ir apskatāms Igaunijas Brīvdabas muzejs, kas sākotnēji līdzinās Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Tomēr Igaunijas versija piedāvā ieskatu ne vien tajā, kā cilvēki saimniekoja senos laikos, bet arī nonākt pie ne tik sena vēstures atskata – sadzīves ainām Padomju Savienībā.

Muzejs parāda plašu laika periodu – sākot no pūra lādēm, braucieniem zirga pajūgā un koka guļbūvēm, līdz pat dzīvokļiem, kuros saglabājušies 70., 80. un 90. gadi. Kā stāsta gide, muzejs uzticas cilvēkiem – lielākoties visu drīkst paņemt rokās, pataustīt, atvērt un izmēģināt. Padomju laiku telpas nevienu neatstāj vienaldzīgu – pieaugušajiem un šos laikus piedzīvojušajiem tās rada nostalģiskas atmiņas, bet bērniem – ceļojumu laika mašīnā vai asociācijas ar ciemošanos pie kādas tantes vai omītes, kurai ir tāda pati krūze vai paklājs kā muzejā.

Katras desmitgades dzīvoklim ir savs stāsts, savs "īpašnieks", kurš izveidojis dzīvokli pēc savām atmiņām. Šie stāsti klausāmi krievu un angļu valodās. Ekskursija mājā noslēdzas ar dzīvokli, kas veidots 2019. gadā, kurā ir platekrāna televizors un kur joprojām smaržo pēc remonta.

Arī ''Vabamu'' muzejs piedāvā patausīt eksponātus, paskatīties acīs varoņiem un ieklausīties stāstos. Muzejā var uzvilkt virtuālās realitātes brilles un izvēlēties dizainu padomju laiku dzīvoklim vai klausīties kāda no uzrunāto igauņu versijām par to, kas ir brīvība. Piemēram, mācītājs Filips stāsta, ka ir divu veidu brīvības – viens cilvēks ir vējrādis, bet otrs – kompass. Īstā brīvība ir būt kompasam.

Kā bērni saprot, kas ir brīvība? Bērniem e-Rihards stāsta, ka brīvība ir iespēja uzzīmēt ūsas politiķim avīzē, un par to netiksi sodīts.

Jāpiemin, ka lielākā daļa, ja ne visi, apskatītie Tallinas muzeji ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču šis muzejs piedāvā iespēju telpās ērti nokļūt ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet arī aptaustīt kuģu modeļus neredzīgajiem, vai arī uztvert informāciju par kuģošanu igauņu vietējā zīmju valodā.

Hidroplānu osta jeb Igaunijas Jūras muzejs igauņiem ir kā vietējais Eifeļa tornis – tas obligāti jāredz. Tā vismaz stāsta vietējie iedzīvotāji, un par to pārliecinājās arī portāls "Delfi".

Ceļojumā pa burukuģiem un plašo jūras pasauli pavadīja atraktīva gide, kura zina, kurā brīdī cilvēkiem izbeidzas pacietība klausīties garas runas un kurā iederas kāds interesants fakts. Muzeja kulminācija, kas patiks visiem, kam nav klaustrofobijas, ir iespēja iekāpt pavisam īstā kara laika zemūdenē.

Vēstures muzejā ir laikmeta liecības no dažādiem laikiem. Gids iezīmē arī atšķirības, kādas pastāvējušas tik līdzīgajās Latvijas un Igaunijas vēstures ainās.

Tikmēr turpat netālu esošajā filmu muzejā apskatāms viss par kino no pašiem pirmsākumiem. Muzeja apmeklētāji ir aicināti iemēģināt savas aktiera dotības, piedaloties kādā no piedāvātajiem īsajiem videoklipiem, kurus pēc tam iespējams nosūtīt sev e-pastā.

Virtuālās realitātes paraugstunda ir tas, kā visvienkāršāk raksturot pašu muzeju – dažādās telpās ierīkoti spēļu simulatori, kuru videografikas ir speciāli veidotas "Proto". Virtuāls lidojums gaisa balonā vai ar lidmašīnu ir divi no eksponātiem, kas ne vien piedāvā sajusties tālāk no šīs realitātes, bet arī stāsta par izgudrojumu vēsturi.

"Četras stundas kā minimums," ir laiks, kāds nepieciešams "Proto" izpētei, portālam "Delfi" stāsta gids, pieminot, ka parasti šim muzejam jāatvēl diena, īpaši, ģimenēm ar bērniem.

Tiem, kas bijuši Helsinku laikmetīgās mākslas muzejā "Kiasma", Tallinas "Kumu" šķitīs arhitektoniski līdzīgs, tomēr, kā stāsta muzeja gide, arhitekti abiem muzejiem bijuši citi.

Cita starpā varam lepoties, ka līdz šī gada septembrim "Kumu" ir apskatāma Jaņa Rozentāla izstāde "The Dance of Life". Muzeja pastāvīgās izstādes ļauj iegrimt gan klasiskās vērtībās, raugoties pārsimt gadu vecos darbos, gan veidot "instagrammīgas" bildes pie kāda no eksponātiem.