Foto: DELFI
Līdz šim ceļojuma galamērķus vienmēr izvēlējos pēc principa "jo siltāk, jo labāk", taču pāris dienas padzīvojot Francijas Alpos, mani uzskati pavisam noteikti mainījās. Arī uz dažām dienām aizmūkot uz mazliet vēsāku vietu nekā Latvijā, var iegūt maksimālu enerģijas lādiņu turpmākam laikam.

Pagājušajā gada izskaņā, pateicoties "Latvia Tours" un "Club Med Les Arcs Panorama", "Tūrisma Gids" bija iespēja pavadīt dažas dienas Francijas Alpos, sajūtot kalnu vilinājumu tik ļoti, ka pamatoti radās sajūta – tur ir jāaizbrauc vēlreiz.

Šajā reizē ceļš līdz galamērķim bija šāds: Rīga – Varšava – Ženēva, bet pēc tam aptuveni trīs stundu brauciens pār robežu no Šveices uz Franciju, dodoties uz kalnu ciematiņu "Bourg Saint Maurice". Jo vairāk tuvojos apmetnes vietai, jo sniegotākas kļuva kalnu virsotnes.
Šo vietu, pēc internetā atrodamajām aplēsēm, par mājām sauc aptuveni septiņi tūkstoši iedzīvotāju, bet, reāli pastaigājot pa pilsētiņas ielām, radās sajūta, ka stipri mazāk. Iespējams tas tā bija tāpēc, ka šis Alpu ciematiņš tendēts galvenokārt uz tūristiem, bet vietējie samukuši pa kaktiem, slēpjoties no apkaimes viesiem, kuru ziemas sezonas plaukumā te nudien netrūkst.

Tiem, kas ar sniega priekiem ir uz "tu", noteikti vēlēsies šajā pusē pavadīt vēl vairāk laika, bet gaisa apošņāšanai ar pāris dienām pilnīgi pietiks. Šajā laikā ir iespējams apskatīt šīs puses zīmīgākās vietas un izbaudīt piedāvātās iespējas.

Foto: DELFI

Ciematiņu var lieliski iepazīt, dodoties apgaitā uz iknedēļas tirgu. Neatkarīgi no sezonas, tas ik sestdienu priecē gan vietējos, gan arī viesus. Tiesa gan, vasarā, kā mums stāstīja gids, tirdziņa apmēri ir grandiozāki, bet arī ziemā netrūkst patīkamas līksmības sajūtas, ko papildina vīrs, kurš virtuozi spēlē akordeonu.

Foto: DELFI
Tur sastopami laipni vietējie pārdēvēji, atrodami amatnieku labumi, kā arī izbaudāma īstena garšu buķete. Galdi klāti ar pūdētiem sieriem, vītinātiem gaļas blāķiem un arī dažādiem citiem kārumiem, kas liks sariesties siekalām. Pārdevēji iekārtojušies starp tūristu ieliņām, dažādām kafejnīcām un mazām bodītēm, kuros dzīvība kūsāt kūsā. Te noteikti ir vērts iegriezties, lai nopirktu kādu taustāmu vai baudāmu suvenīru.
Viena no "Bourg Saint Maurice" vizītkartēm nešaubīgi ir "Beaufort" siers. Ciematiņā ir gan siera ražotne, gan arī vairāki veikaliņi, kur iespējams nopirkt šo gardo našķi. Katrs siers garšo citādi – viss galvenokārt atkarīgs no tā, kur gotiņas ir ganījušās.
Foto: DELFI

Katru rītu 50 fermeri no savām saimniecībām uz kooperatīvu ved piena kannas, kurās pildīts svaigi slaukts piens. No 400 litriem piena sanāk 40 kilogrami siera, kas aptuveni gadu nostāvas vēlākai notiesāšanai. Mielojoties ar gardo siera šķēli, stāsts par to, kā radies konkrētais siera ritulis, šķiet vareni interesants.

Lai gan vairāk kalpo praktiskos nolūkos, proti, lai nokļūtu no ciematiņa uz kalnu virsotnēm un otrādi, vērts izbaudīt braucienu arī ar funikulieri. Ja ar auto no kalnu augšas uz ciematiņa sirdi līkumot pa ceļu nākas vairāk nekā pusstundu, tad ar funikulieri – aptuveni 10 minūtes. Šis braucamais izmēros ir visai varens – tajā var satilpt 138 cilvēki un no tā paveras skaists skats uz ciemu. Un kāda laime – man izdodas baudīt pirmos sezonas braucienus, jo funikulieris darboties atsācis tieši mūsu ceļošanas dienā jeb laikā, kad sākas arī aktīvās slēpošanas sezona. Lai arī vairums braucēju ir ziemas prieku baudītāji, kas apmetušies "Bourg Saint Maurice" sirdī un dodas uz slēpošanas trasēm, arī vietējie mēdzot izbaudīt šo braucienu.

Lielākoties tūristi uz šo pusi brauc, lai nodotos ziemas priekiem. Apkaimē ir daudz vietu, kur apmesties, bet mums palaimējās, jo bija iespēja nakšņot nupat atklātajā "Club Med Les Arcs Panorama" kūrortā, kur mīksto spilvenu un segu no slēpošanas trases principā šķir tikai durvis. Lai arī slēpošana man nav sevišķi sveša, iepriekš ceļojot apzināti biju izvairījusies no šādiem galamērķiem. Vienmēr bija šķitis, ka, lai dotos uz šādām vietām, jābūt ļoti teicamām prasmēm, tomēr šī iespēja man apliecināja to, ka savām interesēm un spējām ikviens šeit atradīs piemērotāko.

Foto: DELFI

Tomēr ja aktīvās ziemas iespējas nav īsti tavā gaumē, vismaz kalni liks iemīlēties. Te sniegotās kalnu virsotnes ieskauj no visām pusēm.

Atrodoties tik augstu kalnos, ka apkārtni iespējams labi pārredzēt, visu laiku ar acs kaktiņu ir vēlēšanās sameklēt arī Monblānu, kas ar 4810 metru augsto virsotni ierindojas pirmajā vietā Alpu kalnos. Labos laikapstākļos to saskatīt ir visai vienkārši, bet, ja pie debesīm parādās kāds mākonis, tad Monblāns būs pirmais, kas tiks iepīts dūmakā.

Foto: DELFI

Bez ierunām jādodas arī uz franču mēlē labskanīgo "Aiguille Rouge" jeb augstāko virsotni apkaimē, kur iespējams spert kāju. Kalns atrodas slēpošanas kūrorta teritorijā un uz to interesentus ved trosēs iesiets pacēlājs. Kalna smaile ar skatu platformu mākoņos atduras 3227 metru augstumā, paverot grandiozu 360 grādu skatu uz Alpiem. Pēdējo apgalvojumu gan apstiprina tikai gids un aktīvākie ceļotāji internetā, jo kādas sakritības rezultātā tieši šajā viesošanās dienā pacēlājs nedarbojās, bet virs virsotnes lidinājās dūcošs helikopters, kas centās salabot ķibeli.

Kompensējot neredzētos skatus, mūs aizveda uz kādu kalnu ieskautu ieleju turpat netālu, kur acīm pavērās skaisti sniegotas kupenas un neierasts klusums. Turpinot šo ceļu un dodoties uz priekšu, ar sniega kurpēm gida pavadībā iespējams aiziet arī līdz kādam ezeram, ko ieskauj kalni. Īstena ziemas pasaka!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!