Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Kad pieteikts garāks atvaļinājums, laiks ļauj doties maķenīt tālākā braucienā – izpētīt Igaunijas ziemeļu pusi. Noteikti vērts izstaigāt Viru purva taku un aizbraukt līdz Narvai, bet ko pa ceļam? Lūk, pāris pieturas vietas, par kuru apmeklējumu varu pateikties "Visit Estonia" uzaicinājumam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Safari džipā pa degslānekļa raktuvēm un pastaiga pazemē

Titulbildē redzams ekskavatora kauss, kurā es – 1,71 metrus gara dāma – esmu nostājusies pilnā augumā. Un tas ir tikai kauss! Pats ekskavators svēris 4000 tonnas, rakšanas rādiuss bijis 65 metri, bet tā apkalpes komandā visu diennakti strādājuši deviņi cilvēki – viens šoferis un astoņi remontētāji. Gids stāsta, ka redzējis to savām acīm, ekskavators bijis kārtīgi norūsējis, bet tik liels kā piecstāvu māja! Laipni lūgti Kohtlas raktuvju parkā!

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Pie raktuvju muzeja mūs sagaida sarkans džips, gids piekodina obligāti piesprādzēties. Dodamies izpētīt Aidu bijušo rūpniecības teritoriju, kurā joprojām tiek iegūts degakmens. Ātri vien griežam pa kreisi iekšā mežā un "off-road" piedzīvojums var sākties.

Ar apvidus automašīnu paceļamies gan raktuvju augstākajā punktā no kura paveras skats uz dzidra ūdens pildītiem karjeriem, gan šķērsojam milzu peļķes, ko pavada šļakatas un ne sliktāka adrenalīna deva kā lecot ar gumiju.


Kad raktuves aktīvi darbojās, mākslīgi radītie nogruvumi bijuši tik spēcīgi, ka nācies zvanīt uz Tartu, kur reģistrē zemestrīces, lai pavēstītu, ka par šiem grūdieniem nav jāuztraucas. Veseli trīs ciemati tika pārcelti kaut kur tālāk no nemitīgās zemes rībēšanas, un vēl 2011. gadā apkārtējie juta šādas zemestrīces.

Dziļākā vieta karjerā ir 22 metri – pie laipas var redzēt, kā iztek avotiņš. Gids stāsta, ka sekundē tur iztek pustonna ūdens, turklāt ziemā tā ir siltākā vieta, kur nekad nav ledus, bet vasarā tā ir visvēsākā. Tieši tādēļ ar mašīnām tiek atvestas pārvietojamās pirtiņas, atliek pēc karsēšanās tikai nokāpt lejā un mesties ūdenī. Arī makšķernieki iecienījuši šos karjerus, jo ķeras gan asari, gan līdakas.


Saules gaismā kanāli zaigo zaļganā krāsā, tur droši var peldēties, braukt ar laivām un SUP dēļiem. Tie, kas no ūdens baidās, var izstaigāt pārgājienu takas, orientēties, braukt ar velosipēdiem. Ekskursijas laikā piestājam arī pie sudrabainas caurules, kurā atrodas konveijers. Pa to joprojām tiek transportēts degakmens – 700 tonnas brūnā zelta stundā. Kripatiņa degakmens esot atrodama kolas dzērienā, kā arī "Samsung" telefonu ekrānos. No šī ieža iegūst arī degvielu, ko kara laikā bija iecienījuši vāciešu zemūdenēs, jo virs ūdens neparādījās degvielas pēdas un tādējādi no ūdens virsmas nevarēja noteikt, kur ir zemūdene.

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI


Pēc nojumē ieturētas maltītes, ko mums atveda armijas termosos (skābeņu zupa, pīrādziņi ar gaļu un ogu maize), dodamies uz raktuvju muzeju. Interaktīvos ekrānos var iepazīties ar raktuvju vēsturi, degakmens pielietojumu, turklāt tas viss arī skaidrā latviešu valodā! Un tad gids aicina doties pazemē – galvā lieku koši dzeltenu ķiveri, velku biezu jaku, kas dažādos izmēros sakarinātas pirms ieejas pazemes raktuvēs.

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Šobrīd tur darbojas četras aktīvas šahtas, bet sajust pagātnes elpu var brīdī, kad jāsēžas sagrabējušā vilcieniņā uz cietiem koka soliem. Pēc dažu minūšu brauciena piestājam un sākas ekskursija, kurā gids iepazīstina ar dažādiem instrumentiem un pastāsta par spridzināšanas kārtību. Gan ziemā, gan vasarā tur ir vienādi vēsi, tāpēc vērts karstākās dienās tomēr šortu vietā uzvilkt garās bikses, jo vienā brīdī stilbi sāk salt.

"Kiviõli" piedzīvojumu parks

Uz veca izdedžu kalna iekārtota slēpošanas trase ar pacēlājiem, kas pielāgota arī atpūtai tad, kad sniega nav. Piedzīvojumu parkā jāmaksā tikai par ieeju, visas atrakcijas var iziet kaut piecas reizes pēc kārtas. Interesanti tur būs bērniem, kas vecāki par trīs gadiem. Man pašai vislabāk patika 700 metrus garais "zip-line" nobrauciens, kā arī iespēja iesēsties nelielā ekskavatorā un pamēģināt izrakt bedri. Tas ir aizraujošāk nekā izklausās!

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Tāpat var no kalna laisties lejā ar mazu mašīnīti, kāpelēt virvju parkā vai izbraukt ar bagiju. Un, galu galā, var vienkārši papusdienot ēdnīcā, no kuras logiem paveras skats uz visu kalnu.

Sakas muiža, klints un zilie māli

Klinšainā jūras krasta galā ir balta muižas ēka, kurā ieejot sagaida melnbalts runcis Sančezs, viņš labprāt ļaujas arī glāstiem. Nakšņot var arī citviet, bet Sakas muižā piestāt tikai uz maltīti restorānā vai iegremdēties nelielajā spa baseinā. Ceļā no Tallinas uz Narvu var piestāt "Lammasmäe" brīvdienu centrā, kur ir pasaulē vienīgā kūdras sauna. Koka lāvas vietā jāsēž uz kūdras plāksnes un pēc tam vajadzēs noskaloties dušā, kur ūdens tiek pumpēts no upes, uz kuras atrodas peldošā pirts mājiņa.

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Bet pie Sakas muižas ir arī pastaigu taka, ko vērts izstaigāt. Sāc ar kāpienu tornī, kur līdz 1992. gadam atradās spēcīgs gaismas projektors. To ieslēdza tumšās naktīs un stars stiepās desmit kilometrus tālu. Šobrīd tur izveidota skatu platforma, no kuras paveras muiža un jūra, jūra, jūra vien. Ejot pa labi, nonāksi līdz Saka klintij – no 48 metrus augstās kaļķakmens klints plūst 19 metrus augsts kaskāžu ūdenskritums. Arī kāpiens pa metāla kāpnēm ir skaists, visapkārt ir leknas papardes. Tad gar jūras krastu dodies uz kreiso pusi, tur var atrast avotiņu, kurā redzamas zilā māla dzīslas.

Augstākais ūdenskritums visā Baltijā

Bet pašā ceļa malā ir Valastes pārgājienu taka, tā ir pusotru kilometru gara un ved gan pa mežu, gan jūras krastu. Rēķinies, ka būs jānokāpj 55 metrus zemāk pa ērti iekārtotām kāpnēm un pēc tam arī jāuzsvempjas augšā.

Klintis, ūdenskritumi un raktuvju safari Igaunijas ziemeļos
Foto: DELFI

Ontikas stāvkrasts ir viens no Igaunijas nacionālajiem simboliem, turklāt tur atrodas augstākais ūdenskritums Baltijas valstīs – 30 metrus augstais Valastes ūdenskritums. Tas gan esot mākslīgi veidots, bet tas nekas, skats ir piestāšanas vērts. Šajā rakstā var aplūkot, kā tas izskatās ziemā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form