Salas centrā atrodas Galuppi laukums, kur sievas aicina ienākt veikaliņos, lai aplūkotu un apbrīnotu Burano lepnumu – viņu darinātās mežģīnes, kam par godu izveidots arī muzejs. Lai gan īpaši tiek godināta mežģīņu darināšana, uzmanības vērta ir arī īpaša stikla apstrādes tehnika, kas radusies tuvējā Murano salā, bet izplatīta arī citās Venēcijas lagūnas salās, tostarp Burano. Tādēļ blakus krāsainiem mežģīņu veikaliem atrodas arī nelielas stikla apstrādes rūpnīcas, kurās var iegādāties rokām radītu produkciju no stikla.
Pie Galuppi laukuma slejas Svētā Martina bīskapa baznīca, kuras iekšpusē atrodas vairāki nozīmīgi mākslas darbi, bet tai blakus – Santa Barbaras kapela. Katru trešdienas rītu netālu no baznīcas notiek tirgus, kur var iegādāties tipiskās Venēcijas lagūnas jūras veltes.
Ja, viesojoties Burano, gribas paēst kā vietējam, jāmeklē vieta, kur tiek pasniegti svaigu zivju ēdieni, no kuriem slavenākais ir "risotto de gò" – zivs buljonā vārīti rīsi. Visu restorānu virtuvēs saglabātas senās Burano ēdiena pagatavošanas tradīcijas, saglabājot iespēju nogaršot autentisku ēdienu. Ja pie sirds neiet zivis, te ir arī vairākas picērijas, saldējuma kioski un konditorejas veikali, kur var iegādāties Burano salas tradicionālos cepumus S burta formā (sauc "essi" vai "bussola"), ko sievas savulaik cepa saviem vīriem līdzņemšanai, dodoties jūrā.
Starp visu varavīksnes krāsu mājām slavenākā (un tūristu iecienītākais fons bildēm) ir "la Casa di Bepi Suà", kas izkrāsota ģeometriskās formās. Mājas Burano lielākoties ir kvadrātveida formas un divos vai trīs stāvos. Māju dažādās krāsas, kas mūsdienās kļuvusi par salas raksturīgāko iezīmi, savulaik noderēja īpašumu norobežošanai, bet ir nostāsti, kas vēsta, ka zvejnieki savas mājas krāsojušas spilgtās krāsās, lai redzētu tās, arī esot tālu jūrā.
Burano ir ļoti neliela sala, tādēļ ir labs vienas dienas galamērķis, turklāt viegli izstaigājama kājām.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "isoladiburano.it" un "visitingvenice.net".
