Vācija ir viens no iecienītākajiem latviešu ceļotāju galamērķiem, jo tā ir viegli sasniedzama un salīdzinoši lēta, turklāt šajā valstī ir tiešām daudz brīnišķīgu vietu, ko apskatīt. Krāšņās pilis noteikti ir viens no iemesliem, lai jau tuvākajā laikā pakotu somu un dotos ceļā, turklāt, ņemot vērā Vācijas kādreizējo sadrumstalotību nelielās grāfistēs un karalistēs, piļu tur ir pat ļoti daudz un visas brīnum skaistas - pietiks ne vienam vien ceļojumam!

Lūk, "Tūrismagids.lv" ieteikumi, kuras pilis būtu vērts apskatīt jau tuvākajā laikā.

Sansusī pils

Sansusī pils, parks, kā arī Jaunā pils un citas brīnišķīgas vietas atrodas Potsdamā, ko noteikti vērts iekļaut ceļojuma laikā apskatāmo vietu sarakstā, ja brauciet uz Berlīni. Potsdama atrodas vien 25 kilometru attālumā, un to ar galvaspilsētu vieno arī kopīgs sabiedriskā transporta tīkls.

Milzīgais Sansusī parks īpaši skaists ir vasarā un rudenī, jo tur ir gan neskaitāmi celiņi un romantiski laukumiņi, gan viens no skaistākajiem Eiropas piļu kompleksiem. Vecākā un pazīstamākā no tā celtnēm ir Sansusī pils (Sanssouci), kas būvēta 1747. gadā bijušā augļu dārza vidū. Tā celta kā atpūtas un izklaižu vieta – pils nosaukums tulkojumā nozīmē "bez rūpēm", un tieši tā tur paiet laiks - viegli un nemanot. Šī kompleksa apmeklēšanai jāieplāno vismaz diena, lai varētu apskatīt gan visas trīs pilis, gan jauko Ķīniešu tējas namiņu, Oranžēriju, kas drīzāk atgādina pili, siltumnīcas, Miera baznīcu, Romiešu pirtis un dārzu.

Sansusī raksturīgākā ainava, kas parasti tiek attēlota visos bukletos, ir brīnišķīgais vīna kalns (augšējā attēlā). Tas izveidots līdz ar pili un jau toreiz aprīkots ar speciālām iekārtām, lai vīnogu stādi neizsaltu vai neizkalstu. Savukārt strūklās pils priekšā peld krāsainas zivis, kuru dzimtene ir Āzijā.

Potsdamā ir arī jaukā Cecīlienhofas pils, kur notika slavenā Potsdamas konference un vēl pēc 2. pasaules kara mita bijušā Vācijas ķeizara ģimene. Tāpat vērts apmeklēt arī netālu esošo Bābelsbergas filmu parku, kur jau kopš pagājušā gadsimta sākuma tiek uzņemts Vācijas kino.

Tāpat netālu no Potsdamas atrodas Eiropas lielākais ūdens atrakciju parks. Par to vairāk lasiet šeit.

Hoencollernas pils

Ja vēlaties apskatīt pili, ar brīnišķīgiem tornīšiem, kalna galā – greznu, bet vienlaikus gaumīgu, tad jādodas uz Hoencollernu. Tā ir kādreiz vienas no Eiropas varenākajām aristokrātu dzimtām – Hoencollernu – senā rezidence. Līdz mūsdienām no viduslaikiem saglabājusies Miķeļa jeb Svētā Mihaela kapela. Savukārt pārējās celtnes savu tagadējo izskatu ieguvušas 18. un 19. gadsimtā. Noteikti vērts doties gida vadītā ekskursijā pa pili un uzzināt par augstmaņu intrigām un dzīvesveidu šajā nedaudz vientuļajā pilī.

Tāpat, kāpjot pa stāvajām kāpnēm kalnā, kas prasa visai labu fizisku sagatavotību, negribot jāaizdomājas, kā šo ceļu aristokrāti veikuši ar lielām un neveiklām karietēm vai zirgu mugurās?
Hoencollerna atrodas netālu no Štutgartes, Švābiu Albā. Dažu desmitu kilometru attālumā ir arī Lihtenšteinas un Zigmaringenas pilis, kā arī brīnišķīgi skaistā Tībingenas pilsētiņa.

Zigmaringenas pils

Zigmaringenas (Sigmaringen) pils atrodas Bādenē – Virtenbergā, kas Vācijas un Eiropas vēsturē bijusi nozīmīga vieta un vairāku lielu imperatoru dzimtene. Pils "ieslēpusies" Švābu Albā, it kā kalnu veidotā aizsegā, tomēr uz iespaidīgas klints pašā ielejas centrā, turklāt gleznaino iespaidu vēl skaistāku padara aizsarggrāvis ap to. Tiem, kas vēlas apmeklēt šo pili, gan jāņem vērā, ka to var izdarīt tikai noteiktos laikos no pulksten 9 līdz 18, bet ziemā no pulksten 10 līdz 16. Tāpat šī ir populāra vieta lielu saviesīgu pasākumu rīkošanai, tāpēc jārēķinās, ka pils var būt noīrēta kādām svinībām. Pieaugušajiem ieejas biļete maksā 9 eiro, studentiem un senioriem – 7 eiro, bet bērniem 5 eiro.

Nezinātājiem jāpaskaidro, ka Švābu Alba ir 220 kilometrus gara kalnu grēda, kas robežojas ar Šveici un Bavāriju. Tās augstākais kalns ir Lambergs – 1015 metrus augsts. Krāšņajā ainavā dominē dižskabārži un kadiķu audzes, bet klintīs atrodamas interesantas alu sistēmas, kurās ir arī stalaktīti un stalagmīti. Par alām vairāk lasiet šeit.

Heidelberga

Heidelberga ir senākā Vācijas universitātes pilsēta, kur studējuši arī vairāki latviešu dižgari, piemēram, izcilā Zenta Mauriņa. Šī vieta gleznainās Nekāras upes krastā, šķiet, ir ideāli piemērota filozofiskām pārdomām un dzīves svinēšanai. Heidelberga ir viena no skaistākajām Vācijas pilsētām. 17. gadsimta beigās franču iebrukuma laikā gan tā tikusi pilnībā izpostīta, bet vācieši 18. gadsimtā to uzcēluši no jauna elegantā baroka stilā.

Ne velti iepriekš minēts, ka Heidelberga piemērota filozofiskām pārdomām, jo vislabāk tās vedas, dodoties pastaigā pa "Filozofu ceļu", kas atrodas Heidelberga nogāzē 200 metru augstumā, un no tā paveras lielisks skats uz pilsētu. Tas izveidots jau 1817. gadā un kopš tā laika ir ļoti iecienīta pastaigu vieta.

Majestātiskā Heidelbergas pils ir dzīvojamo ēku komplekss, kas kādreiz bijusi izcili labi nocietināta, bet karu un pārmaiņu rezultātā cietusi un tagad kalna galā slejas arī daļējas pilsdrupas, kas gan skatu padara vēl iespaidīgāku un romantiskāku. Pēc 16. gadsimtā veiktās rekonstrukcijas tā kļuvusi par tolaik vienu no skaistākajām valdnieku rezidencēm plašā apkaimē.

Interesanta vieta, ko pilī apmeklēt un apskatīt, ir Aptieku muzejs, kas ierīkots renesanses laika celtnē "Ottheinricsbau". Tajā var apskatīt baroka un rokoko stila drogerijas un ceļojošās aptiekas.

Kā nokļūt Heidelbergā?

Tiešās satiksmes Rīgai ar Heidelbergu nav, bet turp ērti nokļūt, lidojot uz kādu no lielajām Vācijas pilsētām – tuvākās ir Štutgarte un Minhene – un tālāk doties ar nomātu auto vai vilcienu, kas ļaus baudīt arī skaistās ainavas.

Elcas pils

Elcas (Burg Eltz) pils ir viens no slavenākajiem objektiem Vācijas vīna ielejā Mozelē. Jāsaka, ka, braucot pa šīs upes ieleju, acis ne brīdi nevar novērst no apkaimes, jo vai uz katra kalna slejas brīnišķīga pils vai vismaz pilsdrupas. Elcas pils, iespējams, ir skaistākā no tām, turklāt tā gadsimtu gaitā nav nopostīta, jo atrodas nedaudz nostāk no upes, kalnu ielokā, pilij netipiski – ielejā, nevis virsotnē. Tā ir fon Elcu dzimtas rezidence jau kopš 16. gadsimta, un vienu pils spārnu vēl joprojām apdzīvo šī aristokrātu dzimta – tāpēc, apmeklējot pili, kas atvērta vien vasaras sezonā, iespējams, redzēsiet pat īstu princi vai princesi.

Lai nokļūtu pilī, jāmēro pagarš ceļš no blakus esošā kalna, šķērsojot jauku tiltiņu un baudot mežrozīšu romantiku visapkārt. Slinkākie šo ceļu var veikt arī ar elektrisko vilcieniņu.

Ko vēl apskatīt Mozeles ielejā?

Kā nokļūt Elcas pilī?

Visērtāk no Rīgas lidot uz Frankfurtes Hānas lidostu, kas ir tikai 25 kilometru attālumā no Mozeles, bet tālāk braukt ar nomātu auto. Tāpat ērti lidot uz Ķelnes Bonas lidostu un tālāk doties ar vilcienu, kas kursē visai bieži. Mozeles ieleja tiek uzskatīta arī par vienu no skaistākajiem dzelzceļa maršrutiem pasaule.

Goslāras pils

Herca kalni Vācijas ziemeļu daļā ir teiksmaina vieta, kur, kā vēsta leģendas, mīt bagāti rūķi un citas mītiskas radības. Lai nu kā būtu, sudraba raktuves šajos kalnos tiešām ir bijušas – Rammelsburgas raktuvēs tagad iekārtots muzejs, un ikviens var doties pazemē (nobraukt ar kalnraču vagoniņiem) un tās apskatīt.

Goslāras kalnrūpniecības muzejs atrodas 10. gadsimtā izveidotās sudraba raktuvēs, kas iekļautas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Goslāra ir interesanta pilsētiņa, kur var apskatīt 1800 pildrežģu mājiņas – tik daudz vienkopus neatradīsiet nekur citur Vācijā, turklāt šī ir viena no retajām vietām, kur tās ir autentiskas un nav karos cietušas.

Pilsētas lepnums ir pils. Tā celta pirms 1000 gadiem (1015. gadā) un šogad svinēs ļoti apaļu jubileju. Šī bijusi Svētās Romas impērijas valdnieku rezidence, vēlāk arī ietekmīga Hanzas pilsēta. Noteikti vērts ieiet pilī un apskatīt Imperatoru zāles krāšņos gleznojumus un jauko kapelu. Savukārt no pils, kas atrodas kalnā, paveras skaists skats.

Netālu no Goslāras ir arī jauka pilsēta - Hildesheima, kur aug pasaules vecākā roze. Par to variet lasīt šeit.

Kā nokļūt Goslārā?

Visērtāk būs lidot uz Hanoveri un tālāk doties ar nomātu auto, autobusu vai vilcienu.

Noišvānšteinas pils

Kad tiek pieminētas krāšņās Vācijas pilis, parasti prātā kā pirmā un skaistākā nāk tieši šī - Noišvānšteinas pils. Teiksmaino pili, kas 1869. gadā uzcelta uz augstas klints Altzē jeb Vecā ezera krastā, pamatoti uzskata par vienu no septiņiem jaunās pasaules brīnumiem.
Pils nosaukums tulkojams kā "Jaunā gulbja klints". To dienvidrietumu Bavārijā, netālu no pilsētas Minhenes Austrijas pierobežā uzcēla Ludvigs II, kas bija pazīstams kā sapņotājs, kurš iztērēja fantastiskas naudas summas savu "pasaku piļu" celtniecībai.

Bavārijas karalis Ludvigs II, ko pazīst arī kā Trako karali Ludvigu, vēlējies uzcelt pili, kas asociētos ar viņa drauga komponista Riharda Vāgnera operām un viduslaiku arhitektūru. (Jāpiebilst, ka savas dzīves laikā viņš uzcēla trīs pilis superdārgas.) Pils tika celta 30 gadus un prasīja milzīgus naudas līdzekļus. Tomēr, lai arī tauta un valdības mantziņi tolaik tā neuzskatīja, tas viss bijis tā vērts un diez vai pasaulē atrodama otra tik skaista pils – sniegbalta, uz stāvas klints un gleznainu kalnu ielokā.

Šajā pārsteidzošajā arhitektūras brīnumā karalis smalki apvienojis fantāziju ar realitāti – par spīti pils pasakainajiem apveidiem tā tika aprīkota ar tā laika jaunākajām tehnoloģijām. Karaļa apartamenti bija aprīkoti ar centralizētu apkuri – pa caurulēm telpās pienāca karstais gaiss, tualetēs bija automatizēta ūdens nolaišanas sistēma, kalpu izsaukšanai izmantoja elektriskas ierīces, pilī darbojušies vairāki tālruņi.

Šī ir viena no visvairāk apmeklētajām pilīm Vācijā un viens no populārākajiem tūristu galamērķiem visā Eiropā. Mūsdienās pili apmeklē aptuveni 1,4 miljoni tūristu gadā.

Kā nokļūt Noišvānšteinā?

Visērtāk no Rīgas lidot uz Minheni un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Arī vairākas Latvijas tūrfirmas savos maršrutos uz Vāciju iekļāvušas šo skaisto pili.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!