Lidojums uz deviņdesmito gadu sākumu – mulsinošā Moldova. Annas Žīgures ceļojuma piezīmes
Foto: Clay Gilliland / cc

Kad aizvērusies lidmašīnas durvju lūka un lidaparāts jau ripo pa skrejceļu, aiz muguras palika nedaudz iepazīta zeme un tās ļaudis. Piecās dienās Moldovā, tajā skaitā viena diena, ko pavadījām Piedņestras Moldāvijas republikā, radās iespaids, ka tā ir valsts, kura joprojām nespēj izšķirties – kādā virzienā doties. Ceļiniekam tā arī nekļūst skaidrs, vai tie ir rietumi vai austrumi, kas vilina vairāk. Un vai kādam no varas pārstāvjiem vispār interesē valsts un nacionālās intereses?

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā kāds angļu žurnālists pēc Latvijas apciemojuma bija uzrakstījis tā: latvietis ir cilvēks, kurš, nonācis krustceļā, ilgi prāto, uz kuru pusi doties, un tad ātri nolemj doties uzreiz uz abām pusēm. Tolaik man tas likās smieklīgi un nedaudz aizvainojoši, bet, ceturtdaļgadsimtu vēlāk nonākot Moldovā, kas, pēc statistikas rādītājiem, ir Eiropas nabadzīgākā valsts, sapratu Rietumu žurnālista toreizējās sajūtas. Moldāvija joprojām stāv krustcelēs un prāto, kādā virzienā doties. Tas ilgst jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Par laimi, Moldovā šobrīd neviens neķeras pie ieročiem, bet ļoti jūtamas ir daudzas garīgās frontes līnijas, savstarpējās cīņas, kas skalda partijas, kam, šķiet, nav citu interešu kā pašu un savējo bagātība. Kādi atklāti cīnās par personīgo labumu, cits skaidro, ka aizstāv demokrātiju, cits grib pievienoties Rumānijai, vēl cits atbalsta ciešāku sadarbību ar Krieviju. Lielākā daļa negrib neko, jo netic, ka kaut kas varētu mainīties.

Samulsums – šis vārds laikam visprecīzāk izsaka sajūtas, ko pārvedam no Moldovas, kurp devāmies pēc vairākkārtēja Saeimas deputātes juristes Ineses Birznieces aicinājuma. Inese Latvijā no ASV atgriezās jau 1990. gadā, lai palīdzētu Tautas frontes preses centrā. Tagad viņa piedalās ES projektā, balstot Moldovas likumu pietuvināšanu ES standartiem.

Pirms braukšanas sazinājos ar dzejnieku Leonu Briedi, lūgdama padomu, ko apskatīt un ar ko satikties. Viņa sieva Marija ir no Moldovas, un, pateicoties šim pārim, Moldova, vai kā padomju laikos teica – Moldāvija, tās tauta, literatūra un kultūra kļuva latviešiem tuvāka.

Source

LA.lv

Tags

Eiropa Kijeva Moldova Nadežda Savčenko Padomju Savienība Piedņestra Rumānija Moldova
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form