Pakrojas muižā viesojāmies kopā ar Latvijas Lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs", gatavojoties akcijai "Atvērtās dienas laukos", kas Latvijā jau kļuvušas par tradīciju, bet Lietuvā šāda akcija būs pirmo reizi un jau guvusi lielu atsaucību – tajā iesaistīsies gandrīz 70 lauku saimniecības un tūrisma objekti, tostarp arī no Latvijas robežas netālā Pakrojas muiža. Par akciju vairāk lasiet šeit.
Iebraucām Lietuvā no Bauskas puses un pēc aptuveni 40 minūtēm bijām pie muižas. Tagad redzamais muižas komplekss ir iespaidīgi plašs un celts romantiskajās 19. gadsimtā beigās, kad tur mituši lepni vācbaltu baroni fon Ropi.
Muižkungu māja ar baltajām kolonnām atrodas kompleksa centrā un, jau ieejot pa parādes durvīm, pārsteidz jaukās detaļas – senlaicīgi bērnu ratiņi ar grezni ģērbtām lellēm, veclaiku tērpi (tos te var arī pielaikot), šūpuļzirdziņš, medību trofejas un daudz kas cits. Pastaigā pa muižu mūs pavadīja gides, tērpušās veclaicīgos tērpos, stāstot neparastas un jautras leģendas par vecajiem pils iemītniekiem.
Baroni bijuši smalki ļaudis un viņu mājās netrūcis ne lepnas un greznas balles zāles, ne eleganta kabineta un viesu istabas, kurās, starp citu, arī mūsdienās var apmesties viesi un gulēt īsti veclaicīgās telpās, bet, ja līdzi paņemts mazulis, tas var atpūsties brīnišķīgā šūpulī.
Tieši tas ir jaukākais šajā pilī, jo nekur neredzēsiet norobežojumus vai niknas uzraudzes – šeit ierīkots Dzīvais muzejs, ko mūsu gide, barona guvernante, raksturoja šādi: "Ja atradīsiet kādu gultu, droši variet tajā iegulties, visam šeit drīkst pieskarties!"
Jāpiebilst gan, ka lielākā daļa lietu nav saglabājušās no baronu laikiem, bet ir atdarinājums vai rekonstrukcija, jo padomju laikos muižā bijis lauksaimniecības tehnikums, bet palīgēkās jaunie lauksaimnieki izgājuši praktisku apmācību. Tagad tajās atrodas brūzis, zirgu staļļi ar ļoti draudzīgiem zirgiem un citas interesantas lietas.
Ik sestdienu un vasaras sezonā arī svētdienās šurp var braukt bez īpašas pieteikšanās un viesus sagaidīs pats barons ar saviem ģimenes locekļiem un kalpiem. Arī viesi var pārģērbties un izstaigāt visu, iejūtoties dažādos tēlos. Galvenajā ēkā, vecajās kalpotāju telpās pagrabstāvā atrodas arī smaržu manufaktūra, kur var gan iegādāties jau gatavas smaržas, gan sestdienās kopā ar franču meistaru izgatavot savu aromātu.
Tāpat tiek piedāvātas dažādas atrakcijas arī bērniem – dažādu prasmju darbnīcas, piemēram, maizes cepšanas, bērnu teātris un svētki.
Tie, kam patīk asākas izjūtas, var doties uz Sodu muzeju vienā no muižas ēkām, kur redzami eksponāti, kas attēlo tumšos dzimtbūšanas laikus. Bet pils laukumā var satikt leģendāro lietuviešu laupītāju (līdzīgi kā mums Kaupēns) Tadu Blindu, ko šovā arī soda un noper.
Kas nu tā par muižu bez savas alus darītavas. Jau barona laikos tāda bijusi un arī tagad Pakrojā darītava darbojas pilnā sparā, piedāvājot viesiem jautru stāstījumu par alus tapšanu ar dziesmām un degustācijām turpat alus pagrabā. Tur var arī iegādāties miestiņu. Alus pagraba saimnieks pats sagaidīja viesus, spēlējot akordeonu. Bet, kad uzzināja, ka esam no Latvijas, atcerējās arī dažas dziesmas latviski – piemēram, "Kur tu teci, gailīti manu!" ar lietuviski smeldzīgu pieskaņu vai "Pie dzintara jūras".
Jāpiebilst, ka visu vasaras sezonu muižā notiks dažādi pasākumi. 22. aprīlī notiks Suņu diena, kad paredzēts suņu šovs, bet muižā ir arī zirgi un notiek jātnieku parādes. Savukārt 29. aprīlī paredzēts sezonas atklāšanas pasākums ar vērienīgām barona dzimšanas dienas svinībām un dažādām izdarībām.
Par muižu un citiem pasākumiem vairāk var uzzināt šeit.
