Londonas Milēniuma jeb Tūkstošgades tilts, kas savieno Temzas krastus, ir viena no populārākajām vietām pilsētā, kuru dienu no dienas šķērso liels cilvēku skaits. Taču tikai retais tik rūpīgi skatās zem kājām, lai pamanītu dažādus miniatūrus mākslas darbus, kas uzzīmēti uz tur iepriekš nomestām košļājamajām gumijām.
Loģisks varētu šķist jautājums – kurš tad iedomājies atkritumiem piešķirt jaunu dzīvi šādā veidā? Atbilde – Bens Vilsons (Ben Wilson), kurš plašāk pazīstams kā Košļājamo gumiju vīrs, raksta "Atlas Obscura". Ja citiem māksliniekiem ir nepieciešamas mākslas galerijas, viņš savām radošajām izpausmēm jau 10 gadus izmanto uz zemes nomestās košļājamās gumijas, kas kalpo kā kanvas dažādiem interesantiem zīmējumiem.
Miniatūro mākslas darbu radīšanā Vilsons izmanto akrila krāsu un laku. Zīmējumi ir ļoti dažādi, sākot no dabas skatiem, objektiem un īpašiem vēstījumiem, beidzot ar abstraktiem veidojumiem. Šķērsojot tiltu, iespējams redzēt cilvēkus, kas mērķtiecīgi paši meklē šos zīmējumus, taču, ja paveicas, iespējams arī vaigu vaigā sastapties ar mākslinieku, kurš, brīvi apgūlies uz zemes, ļaujas radošajai izpausmei.
Savukārt "Culture Trip" vēsta, ka Vilsona miniatūrie veidojumi ir ielu zīmējumu alternatīva turpat blakus esošajai mūsdienu modernās mākslas galerijai "Tate Modern", kas izveidota 2000. gadā kādreizējās hidroelektrostacijas vietā. Tiek vēstīts, ka Vilsons vairākkārt nonācis varas iestāžu redzeslokā, taču, pieturoties tikai pie košļājamo gumiju apgleznošanas, likums netiek pārkāpts, jo tās nav daļa no īpašuma.
Mūsdienās tiek meklēti dažādi veidi, kā no atkritumiem veidot mākslu. Šajā rakstā vari izlasīt par konstrukciju, kas veidota no dažādiem plastmasas atkritumiem, atgādinot, cik daudz plastmasas no pašu rokām patiesi nonāk okeānā.