Parku 1909. gadā atklāja toreizējais ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Sava neparastā krāšņuma un neskartās dabas dēļ parks iekļauts arī Pasaules mantojuma sarakstā. Šī ir arī viena no lielākajām teritorijām ASV, kur nav ceļu, vien neskarta daba.
Hou (Hoh) lietus mežs ir pati interesantākā vieta parkā – tā ir neskarta teritorija, kas saglabāta ar mērķi radīt vietu, kur nav dzirdama neviena nedabiska skaņa. Tur valda pilnīgs klusums, ja neskaita kādu klusinātu aļņa auru vai lietus lāses, bet arī šīs skaņas absorbē sūnu kārta visapkārt.
Šajā teritorijā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.
Ieleju gar Hou upi pirms daudziem tūkstošiem gadu veidojuši kūstošie ledāji. Galvenokārt mežu veido Sitkas egles un citi skujkoki, ko klāj bieza sūnu un ķērpju kārta. Tieši šīs nokarenās sūnas rada meža teiksmaino izskatu. Starp mūžzaļajiem kokiem aug arī pa kādam lapu kokam, piemēram, kļavas un alkšņi, kas rudenī iekrāsojas košās krāsās, tāpēc šī ir vieta, kurp apkārtnes iedzīvotāji dodas baudīt krāšņu rudens ainavu, gluži tāpat kā mēs braucam uz Siguldu.
Interesanti, ka šīs vietas nosaukums radies tādēļ, ka ieceļotājiem no Eiropas šejienes daba un īpaši kalni šķituši brīnumskaisti, nu gluži kā Grieķijas Olimpa kalns. Parkā ir gan krāsainas augstkalnu pļavas, gan arī ļoti neparasts lietusmežs. Tajā izveidotas pastaigu takas, kas ļauj izbaudīt un apbrīnot brīnumainus skatus. Tāpat ceļotājiem parasti aizraujas elpa, redzot iespaidīgo piekrasti un pludmales.
Iecienītākie aktīvās atpūtas veidi šeit ir kalnos kāpšana un makšķerēšana.
Informāciju par nakšņošanas iespējām un telšu celšanu parkā var atrast šeit.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no www.placestoseeinyourlifetime.com, www.nps.gov,
