Svētki vien, tradīcijas citas – daudzās pasaules valstīs ir savas paražas, kas citiem var šķist neparastas, pat īpatnējas, tādēļ interesanti uzzināt, kā gada nogales svētkus svin citviet, piemēram, Norvēģijā. "Fjordu zemē ir ļoti daudz interesantu gadu mijas svinēšanas īpatnību," stāsta Darja Nečepurenko, svešvalodu skolas "Daria Pure language school" dibinātāja, kas Norvēģijā dzīvo jau vairāk nekā 10 gadus. "Piemēram, korporatīvās ballītes sākas jau novembrī, no algas jāmaksā tikai neliela nodokļa daļa, lai būtu vairāk iespēju nopirkt dāvanas, kuras pieņemts dāvināt… ar čeku." Un tas nebūt nav viss.
Valsts palīdz sagādāt dāvanas
Novembrī Norvēģijā no algas tiek atskaitīta vien aptuveni puse no nodokļiem – valsts tādā veidā palīdz iedzīvotājiem nopirkt Ziemassvētku dāvanas draugiem un tuviniekiem. Tā kā norvēģi ir ļoti disciplinēta tauta, pieņemts visu šo naudu pilnībā iztērēt ciemakukuļiem, citādi, kā saka norvēģi, iznāk, ka "mēs krāpjam valsti, taču tā darīt nedrīkst".
"Norvēģijā pieņemts dāvināt dārgas dāvanas, pat bērniem. To vērtība var būt tūkstošiem kronu, proti, simtiem eiro, un pēdējos gados aizvien spēcīgāka kļūst kustība pret patēriņu, kas aicina tērēt apdomīgāk," stāsta Darja. Pretstatā tam, aptuveni pusotru mēnesi pirms gadu mijas svētkiem, tirdzniecības centri sāk strādāt arī svētdienās, kas citkārt Norvēģijā nenotiek.
Pievienots čeks un vēlmju saraksts
Norvēģi ir praktiski cilvēki, tādēļ pieņemts jau iepriekš sagatavot vēlamo dāvanu sarakstu, ar kuru viņi dalās ar draugiem un paziņām. Tas, protams, palīdz izvairīties no vilšanās, kaut arī iebraucējiem no citām valstīm šķiet neierasti.
Taču norvēģiskā praktiskuma kalngals ir dāvanu dāvināšana kopā ar čeku (En byttelapp) – ja dāvana nepatīk, čeks ļauj to apmainīt pret kaut ko citu.
Korporatīvās ballītes – no novembra sākuma
Jau novembra sākumā uzņēmumi sāk organizēt ballītes, kuras pieņemts rīkot ar vērienu – dārgos restorānos, ar plašu alkoholisko dzērienu klāstu. Starp citu, alkohols Norvēģijā ir ļoti dārgs – glāze visnotaļ viduvēja vīna maksā 10–15 eiro. Jo bagātāks uzņēmums, jo grandiozāka ballīte – to rīkošanai te nav pieņemts taupīt. Šādas svinības dēvē par "Julebord", proti, Ziemassvētku galdu.
Ziemassvētki – ģimenes lokā, Jaungada sagaidīšana – kopā ar draugiem
"Ziemassvētkus Norvēģijā pavada mājās, ar ģimeni. Tie patiešām ir ļoti sirsnīgi, svētību nesoši svētki. Visas iestādes un veikali ir slēgti, lai ikviens fjordu valsts iedzīvotājs varētu būt kopā ar ģimeni. Pilsēta burtiski pārņem klusums! Bet Jaungadu vietējie iedzīvotāji sagaida diskotēkās un skaļās draugu kompānijās, skatās salūtu un rīko uguņošanu pilsētas centrā. Bet 2. janvārī visi dodas uz darbu, turklāt jau pulksten 7.30 no rīta. Jā, Norvēģijā darba diena sākas septiņos, ļoti reti – astoņos no rīta, bet beidzas jau pulksten 15–16," piebilst Darja.
Ziemassvētku nedēļa loģistikas ziņā ir ļoti saspringts laiks – norvēģi no visām valsts malām dodas mājās pie vecākiem, dzīvesbiedriem un bērniem, lai tuvinieku lokā svinētu šos svarīgos svētkus, tādēļ lidostas un dzelzceļa stacijas ir pārpildītas un jāierodas ļoti savlaicīgi, lai nenokavētu reisu. Arī biļešu cenas šajā laikā ir augstākas. Starp citu, norvēģi ļoti mīl ceļot ar vilcienu, jo tas ir apkārtējai videi draudzīgāks, un norvēģiem tas ir svarīgi. "Arī skati ir elpu aizraujoši tad, kad vilciens brauc gar fjordiem."
Vislielākās atlaides – janvārī
Pēc svētkiem veikalos var iepirkties ar milzīgām atlaidēm. Piemēram, piparkūku 400 gramu iesaiņojums maksās vien 0,50 eiro. Apģērbs, kosmētika, tradicionālie Ziemassvētku cienasti – visu var nopirkt ar lielām atlaidēm.
Taču arī pirms svētkiem veikali piedāvā superatlaides tradicionālajiem Ziemassvētku ēdieniem. "Piemēram, divi kilogrami žāvēta laša filejas maksās vien 10 eiro. Ribiņas, desiņas, zivis – visus tradicionālos ēdienus, kurus pieņemts likt galdā, var nopirkt par ļoti draudzīgām cenām," stāsta bijusī Latvijas iedzīvotāja.
Vienkārši, taču sātīgi
Ikviens Ziemassvētku ēdiens ir tik sātīgs, ka pēc kārtīgām pusdienām daži nemaz nespēj piecelties no galda, it īpaši tādēļ, ka Ziemassvētkos norvēģi mīl visai stiprus, tradicionālus dzērienus.
Svētku galdā norvēģi liek:
- "Pinnekjøtt" – sālītas jēra ribiņas, kas pagatavotas pārī. Ribiņas ir tik sāļas, ka pirms gatavošanas tās jāmērcē vairākas stundas, daudzkārt mainot ūdeni! Piedevās pasniedz vārītus kartupeļus, kolrābju biezeni, mērci un Ziemassvētku desiņas, reizēm arī brūkleņu ievārījumu.
- "Ribbe" – cūkas krūtiņa ar ribiņām. Šo ēdienu gatavo cepeškrāsnī un pasniedz ar Briseles un skābētiem kāpostiem, kartupeļiem un mērci.
- "Torsk" – svarīgākās norvēģu zivs – mencas – fileju pasniedz ar kartupeļiem var dārzeņu biezeni, sviestu un pētersīļiem.
- "Lutefisk" – sālītas, sārmā kaltētas mencas. Šis, šķiet, ir vismazāk populārais norvēģu tradicionālais Ziemassvētku ēdiens. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, zirņu biezieni, bekonu un reizēm ar brūno saldo sieru.
- Ziemassvētku šķiņķi, kā arī no cūkgaļas gatavotu desu, kam reizēm pievienotas garšvielas – krustnagliņas, sinepju sēklas, ingvers un/vai muskatrieksts, bieži pasniedz kopā ar ribiņām.
"Taču lielāki svētki vēderam ir cepti našķi! Pēc norvēģu tradīcijām galdā jāceļ septiņu veidu cepumi un pīrāgi – vispopulārākais, protams, ir "Pepperkake" – mūsu piparkūku analogs. Tāpat gatavo "Multekrem" – desertu no lācenēm un saputota saldkrējuma. Mandeļu pīrāgam "Kransekake" ir 18 apaļas kārtas, tās ir cita par citu mazākas un saliktas viena uz otras veido konusu. Vizuāli mazliet atgādina lietuviešu šakoti. "Riskrem" ir rīsu putra ar saputotu saldkrējumu un sarkanu ogu mērci. Vēl galdā ceļ marcipānu," stāsta Darja.
Norvēģiem ir vēl viens īpašs Ziemassvētku ēdiens – rīsu putra ar sviestu un kanēli. Vienā no šķīvjiem liek mandeli – kurš to atradīs un neaizrīsies, saņems dāvanu. Šai putrai ir vēl viena nozīme: tā ir tik sātīga, ka palīdz ilgāk nereibt no akvavita un citiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Protams, arī dzērieniem galdā jābūt norvēģiskiem:
- Akvavits (Aquavit) – tas ir Norvēģijas nacionālais dzēriens. Destilē no kartupeļu spirta un pievieno garšaugus – ķimenes, anīsu, dilles, fenheli un koriandru.
- Glogs (Gløgg) – karstvīna analogs.
- Ziemassvētku alus (Juleøl) – daudzas norvēģu alus darītavas Ziemassvētkos piedāvā īpašu alu, kas ir stiprāks nekā parastais un ir papildināts ar garšvielām.
- Ziemassvētku limonāde (Julebrus) – gāzēta limonāde.
Pašiem savs Ziemassvētku vecītis
Norvēģiem ir savs Ziemassvētku varonis – Julenise (Julenissen). Tie ir mazi mājas gariņi, kas dzīvo visā Norvēģijā un līdz Ziemassvētkiem strādā visādas blēņas, bet svētkos nes dāvanas, ja tiem pielabinās ar kanēli un mandelēm papildinātu rīsu putru. Pats galvenais Julenise dzīvo Frognas komūnā, netālu no Oslo, un bērni viņam raksta vēstules ar savām vēlmēm.
"Norvēģi – gan pieaugušie, gan bērni – vienmēr atstāj mājas gariņam putru, jo ir pārliecināti, ka paēdis rūķītis noteikti atnesīs veiksmi un laimi. Uz daudzām Ziemassvētku kartītēm rūķītis ir attēlots ar apmierinātu sejiņu, ar gardu muti ēdot putru no karoties. Tādējādi nekādu Santa Klausu vai Ziemassvētku vecīti jūs šeit neatradīsiet," piebilst Darja.
