Neskartā Horvātijas daba un vilinošie ūdeņi: 10 šarmantas mazās salas

Horvātijas ziemeļos atrodas sala ar nosaukumu Sveti Nikola. Divus kilometrus garo krasta līniju sargā skujkoku mežs. Sala nav apdzīvota, izņemot viesnīcu kūrortu, kas tur uzcelts 2015. gadā. Pasakainās pludmales atzīmētas ar zilā karoga atpazīšanas zīmi, savukārt paši ūdeņi ir aizsargājams jūras parks, tāpēc snorkelēšana jeb peldēšana zem ūdens būs īpaši iespaidīgs piedzīvojums.

Delfīni salas ūdeņos parādās jūlija un augusta mēnešos. Agrākos laikos sala piederējusi tirgotāju ģimenei, kura uzbūvējusi elegantu pili un atjaunojusi 14. gadsimtā celto bāku, kas ir vecākā Horvātijā. Apskatīt tuvāk seno bāku salas viesi var svētdienu rītos.

Stundas brauciena attālumā no Dubrovnikas un lielās burzmas atrodas Lopudas sala. Vizmojošie gaiši zilās jūras skati perfekti sader ar kalnu varenumu. Cilvēki šo dabas veidojumu apdzīvo tikai aptuveni 220 gadu. Sala ir pavisam neliela, tāpēc mašīnas, motociklus vai velosipēdus praktiski nav nepieciešams izmantot.

Krastmalas promenādē atrodas jūras piekrastes restorāni, mazi veikaliņi un saldējuma pārdošanas vietas. Salas gleznaino ainavu papildina īpaši maigās smiltis vairākās pludmalēs. Tomēr pasakainās vietas īstā dvēsele novērojama vakarpusē, kad lielākā daļa tūristu un viesu dodas atpakaļ uz lielajām pilsētām, un mazā saliņa atgūst savu vietējo elpu un īsteno noskaņu.

Šajā rakstā iepazīsties ar vēl citām salām, kurās nav automašīnu.

Šīs Horvātijas salas, kas kopumā tiek sauktas par Brijun, sākotnēji tika izmantotas kā vasaras atpūtas vietas bijušās Dienvidslāvijas prezidenta Josipa Broza Tito vajadzībām. Pēc viņa nāves arhipelāgs tika pārveidots par nacionālo parku. Uz Veliki Brijun salas nav pastāvīgu iedzīvotāju, tomēr to iecienījuši tūristi un interesenti, kas salu parasti apmeklē vienas dienas ceļojumā.

Pēc pēdējo kuģīšu, laivu un cilvēku aizbraukšanas atklājas salas patiesums un iestājas neskartās dabas klusums. Sala ir salīdzinoši putekļaina, klāta ar biezu mežu un neskartu līču ieskauta. Atpūtniekiem ir iespējams izpētīt iespaidīgos nospiedumus, ko atstājuši dinozauri, romiešu drupas un botānisko dārzu. Savukārt uz salas mītošā safari parka dzīvnieki tikuši uzdāvināti prezidentam Tito, iekļaujot arī ziloni Lanku, ko dāvinājusi pati tā laika Indijas premjerministre Indira Gandija.

Susakas sala ir īpaša, jo to gandrīz pilnībā klāj smiltis. Uz salas nav ceļu, bet ir mīkstas taciņas, kas krustojas dažādos virzienos. Nereti celiņus var atšķirt pēc saldi smaržojošajiem krūmiem, kas salā ir ik uz stūra. Susakas nosaukums radies no grieķu vārda, kas tulkojumā nozīmē oregano jeb raudene. Šis augs uz salas aug savvaļā, tāpēc acis jātur moži vaļā.

Salā mītošo iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 150 cilvēku, tomēr tā pat ir kļuvusi par starptautiskas mākslas vēstnesi, organizējot "Susakas Ekspo" ("Susak Expo"). Šī biennāle tika uzsākta 2006. gadā ar ideju radīt laikmetīgo mākslu, ko praktiski neviens neredzētu. Tomēr tās nākamais izdevums gaidāms jau vasarā! Ja vēl esi sava vasaras ceļojuma meklējumos, tad neskartu vietu ar mākslas piegaršu meklē tieši šajā Horvātijas salā.

Šī sala domāta tiem, kas tiešā nozīmē vēlas aizbēgt no visas pasaules un paslēpties neskartā dabas nostūrī. Silbas salā nav mašīnu un šiku viesnīcu, bet jūlija un augusta mēnešos tur nav pat velosipēdu. Kopumā Silbas sala vada mierīgu un rāmu ikdienu.

Viesi var izbaudīt panorāmas skatu vietējā tornī, kā arī ieplānot rītus snorkelēšanai vai sauļošanās atpūtai pasakainajās pludmalēs. Savukārt garākajā smilšu strēlē izvietoti volejbola laukumi, kur aktīvi pavadīt laiku fiziskās aktivitātēs.

Kornatas salu arhipelāgā atrodas 89 mazas saliņas, kas veido neaizmirstamus un Horvātijai raksturīgus salu skatus. Kornatas salu kopumu lielākoties pārklāj salvijas, olīvu un vīģu koki, tāpēc tās ir īpaši aizsargātas teritorijas. Arī salu ūdeņi ir aizsargājamo teritoriju sarakstā.

Atkarībā no laivu izmēra, salu viesiem jāmaksā nodeva. Savukārt svarīgi ir ievērot deviņas niršanas vietas, kur ir atļauts izmantot akvalangus un organizēt šāda veida aktivitātes. Tiem, kas vēlas izjust izolāciju no ārpasaules, saules siltumu, jūras svaigumu un neskartu dabas taku pārgājienus, Kornatas saliņas ir ideāls galamērķis. Tajā pašā laikā uz salām ir vairākas privātmājas, ko atpūtnieki var izīrēt savai atpūtai.

Horvātijas saliņu apmeklētāji nereti nemaz nezina par Šoltas salu – īstenu pasaku pērli, kur aizbēgt no straujās ikdienas un baudīt skaistu ceļojumu. Salas rietumos ir sens zvejnieku ciematiņš, kas apaudzis ar skujkoku mežu. Tomēr Šoltas kroņa numurs ir 18. gadsimtā celtā pils, kas pārveidota par luksusa viesnīcu. No greznajiem apartamentiem var vērot ne tikai vizuļojošo jūru un zilās debesis, bet arī septiņu salu arhipelāgu.

Tiem, kuriem ir interese nobaudīt vietējo ēdienu, ieteicams atstāt kādu brīvu vietu koferī, lai mājās aizvestu, piemēram, olīvu eļļu "Levantinka", ko darina vietējie fermeri. Tāpat uz salas tiek audzētas vīnogas vietējam "Dobričić" vīnam un ievākts savvaļas ziedu medus.

Populāro Hvaras salu bieži apmeklē Holivudas aktieri un dziedātāji, piemēram, Džordžs Klūnijs un Bejonsa Noulza. Nav brīnums, ka viņu atvaļinājumi nereti tiek plānoti tieši tur apburošās vides dēļ. Tomēr netālu (aptuveni piecu minūšu laivu braucienā) atrodas sala ar nosaukumu Sveti Klement, kas patiesi ir apslēpts dārgums.

1906. gadā botānikas pazinējs Eugen Meneghello būtībā pārveidoja salu par viņa paša noslēpumu dārzu. Salā tika iestādīti smaržojošie augi - rozmarīns, lavanda un lilijas. Drīz pēc dārza izveidošanas viņš atvēra arī viesu mājas, par kurām vēl joprojām turpina rūpēties viņa radinieki. Sala praktiski ir bez mašīnām, kas piedod papildu šarmu un rosina plānot neskartu ceļojumu tuvākajā nākotnē. Idilliskā sala piedāvā gardi pusdienot vietējā pludmales restorānā, kur var baudīt jūras salām atbilstošu ēdienkarti. Salas 20 līču izpēte būs neaizmirstams piedzīvojums, kur vērties dabā, tirkīzzilajos ūdeņos un baudīt apkārt valdošu klusumu.

Vēl viena Horvātijas salu pērle – Biševa sala. Tā ir ļoti maza, tomēr salas apdzīvotība ir otrā lielākā aiz Horvātijas kontinentālās daļas. Biševa salas pazīstamākā vieta ir zilā ala, kas apskatei pieejama tikai ar laivas palīdzību. Lai redzētu zilo dabas veidojumu, nākas izbraukt cauri nelielai jūras ieejai. Ieteicams uz pasakaino vietu doties vēlākā rīta stundā, kad saules stari iespīd alā un izgaismo kaļķakmeni.

Dzirdi zilās krāsas jūra jau vien ir iemesls, lai izvēlētos Biševa salu par savu galamērķi, tomēr tā ir mājvieta arī delfīnu kolonijām un jūras bruņurupučiem. Ja paredzētais laiks atļauj, ieteicams izbaudīt salas līci un senā klostera drupas, kas saglabājušās kopš 11. gadsimta.

Īstens piedzīvojums gaidāms pilnībā neapdzīvotajā Proizda salā. Tiem, kuriem nepatīk pūļi, šis būs ideāls galamērķis. Tikai 30 minūšu brauciens ar laivu no Korčulas ostas, un tu nokļūsi citā pasaulē. Uz salas var doties aizraujošos pārgājienos, baudīt vietējo dabu un rīkot piknikus baltās smiltīs. Populārākā pludmale "Bili Boci", kas atrodas salas ziemeļos, sezonas laikā ir salīdzinoši piepildīta ar atpūtniekiem, tomēr salas šarmam un atpūtai tas netraucē.

Tāpat salas viesi var baudīt snorkelēšanu jeb peldēšanu zem ūdens, pētot astoņkājus un citus ūdens iemītniekus. Vasaras brīvdienās ir atvērts arī vietējais restorāns, kas atrodas salas dienvidos netālu no ostas un ļauj pilnvērtīgi baudīt vietējos gardumus un īpašo auru.