Tikai nedaudzi tūristi apmeklējuši Brazīlijas Fernando de Noronha arhipelāga balto smilšu pludmales un biezos kalnu džungļus. Taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Tieši pretēji! Lai pasargātu unikālo dabas skaistumu, 1988. gadā arhipelāga 21 salu pasludināja par Brazīlijas nacionālo dabas parku. Tā dēļ tūristu plūsma tika ierobežota – šobrīd dienas laikā te var ierasties vien 420 apmeklētāji.
Lai gan tūristi mūsdienās ļoti vēlas doties uz šīm gleznainajām salām, tā nav bijis vienmēr. No 18. līdz 20. gadsimtam lielākā arhipelāga sala tika izmantota kā cietums dažiem no Brazīlijas bīstamākajiem noziedzniekiem. Šodien tūristi joprojām var apskatīt cietuma drupas.
Šo attālo arhipelāgu, kas sastāv no viena liela vulkāniskā iežu gabala un 20 mazākām salām, 16. gadsimta sākumā pirmo reizi atklāja portugāļu jūrnieks Fernando de Noronha. To izmantoja gan Nīderlandes, gan Portugāles bruņotie spēki, līdz 18. gadsimtā viena no salām kļuva par cietumu.
Fernando de Noronha iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un tiek uzskatīta par Dienvidamerikas izcilāko niršanas un sērfošanas vietu. Salu apņem silts smaragda krāsas ūdens, kurā mīt daudz omāru, bruņurupuču, tropu zivju, kā arī šeit ir pasaulē lielākā delfīnu populācija. Brazīlijas autors Gastao Penalva salu ilgi slavēja par tās paradīzes skaistumu, un tā tika trāpīgi nodēvēta par "Fora do mundo" jeb "ārpus šīs pasaules".
