Foto: Shutterstock
Masīvas akmens būves, leģendas par romantiskajiem bruņiniekiem un šaušalīgi nostāsti par raganu medībām – liecības par tumšajiem viduslaikiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Savukārt mītiem apvītie objekti ir kļuvuši par savdabīgiem tūrisma galamērķiem, kuri stāsta par gadsimtiem seniem notikumiem vai tieši pretēji – intriģē ar noslēpumainību. Un viens no intriģējošākajiem objektiem atrodas mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kur kalnu ielejas un pļavas ir noklātas ar aptuveni 60 tūkstošiem oriģināli dekorētiem kapakmeņiem.

Bosnijas un Hercegovinas dienvidu daļā, trīs kilometrus uz rietumiem no Stolacas pilsētas, atrodas skatam nepatverama pļava, kuru dēvē par Radimljas nekropoli. Šajā mītiskajā vietā atrodas 135 viduslaiku kapu pieminekļi, kas blīvi sakārtoti viens aiz otra.

Pieminekļi no baltiem akmeņiem ir dekorēti ar ģeometriskiem ornamentiem, zvaigznēm un debess pavadoņiem, kā arī cilvēkiem, kas šķietami sveic garāmgājējus ar izstieptām rokām. Tā nav vienkārša kapsēta, šī vieta cildeni glabā vesela reģiona vēsturi.

Foto: Shutterstock

Monolītie akmeņi, kurus sauc par "stećci", bet izrunā "stech-tsee", ir viens no Bosnijas un Hercegovinas atpazīstamākajiem un vienlaikus mīklainākajiem objektiem. Aptuveni 60 tūkstoši šo unikālo viduslaiku akmens pieminekļu ir burtiski izkaisīti pa Bosnijas un Hercegovinas lauku teritorijām un pat sastopami kaimiņos esošajā Horvātijā, Serbijā un Melnkalnē. Vēl sirreālāku atmosfēru padara konsekventa akmeņu sagrupēšanās grupās, kas atgādina īstas nekropoles.

Monumentālie viduslaiku akmeņi, kuri pamatā ir veidoti no akmens baltā krāsā, spilgti kontrastē uz Bosnijas sulīgi zaļo pakalnu un pļavu fona. Tie gadsimtiem ilgi ir urdījuši vēsturnieku prātus un iedvesmojuši māksliniekus. Bet mūsdienās tie kļuvuši var valsts lepnumu un vietējo iedzīvotāju identitātes simbolu, kas nebeidz atgādināt par Bosnijas seno un komplicēto pagātni.

"Stećci" tika izveidoti laika periodā no 12. līdz 16. gadsimtam un tieši tāpat kā kapu pieminekļi citur pasaulē, tos dekorē reliģiski motīvi. Uz dažiem redzami arī ieroči, kas, iespējams, liecina par mirušā augsto statusu sabiedrībā. Līdztekus reliģiskiem un varas apliecinošiem motīviem, ir vērojamas arī medību ainas, bruņinieku dueļi un kolorītas dejas, kas piedāvā aizraujošu ieskatu viduslaiku Bosnijas ikdienas dzīvē.

Foto: Shutterstock

Dažos "stećci" ir sastopami arī uzraksti kirilicā, kuros ietverta informācija par apglabāto cilvēku, kā arī filozofiskas piezīmes. Piemēram, Viganja Miloševiča epitāfija, kurā rakstīts: "Es kādreiz biju tāds, kāds esi tu, un tu būsi tāds, kāds esmu es."

Vārds "stećci", kas ir vārda "stećak" daudzskaitlis, cēlies no vārda "stajati", kas nozīmē stāvēt. Vārds radies, jo skulptūru galvenais uzdevums bija stāvēt virs mirušā kapa un sniegt par viņu nepieciešamo informāciju. To vēsturiskās un kultūras nozīmes dēļ "stećci" ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā izcilās universālās vērtības dēļ".

Saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas Vēstures muzeja direktores Elmas Hašimbegovičas teikto, viens no interesantākajiem "stećci" aspektiem ir veids, kā tie attēlo dažādu politisko un reliģisko ideoloģiju saplūšanu kopā – Austrumu un Rietumu, Vidusjūras, Bizantijas un Centrāleiropas, katoļu un pareizticības, kā arī latīņu un kirilicas valodu līdzās pastāvēšanu.

Dažādos vēstures posmos mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritorija ir bijusi dažādu kultūru un reliģiju tikšanās vieta. Viduslaiku Bosnijā līdzās pastāvēja gan pareizticīgā, gan katoļu, gan bosniešu (eksistēja laika posmā no 12. līdz 15. gadsimtam) konfesijas. Taču "stećci" ir tik mītiski, ka viedokļi par to izcelšanos dalās. Vieni eksperti uzskata, ka unikālos kapakmeņus radīja visas iepriekš uzskaitītās konfesijas, savukārt citi vēsturnieki min, ka "stećci" ir radījuši "bogomiļi" – Balkānos izveidojusies duālistiska reliģiska sekta. Mazāk populāra teorija kapakmeņus saista ar vlahiem – nomadu populācija, kas tajā laikā dzīvoja Balkānos.

Foto: Shutterstock

Interesanti, ka kopš serbu, horvātu un bosniešu antropologi 19. gadsimta beigās sāka pētīt "stećci", visi apgalvo, ka tie ir saistīti tieši ar viņu tautu.

Viens no vislabāk saglabātajiem un vērtīgākajiem "stećci" objektiem ir Radimlja. Tas ir viens no nekropoles kapakmeņiem, kurā iegravēta jauna vīrieša figūra. Viņam ir pacelta labā rokā, bet kreisajā rokā ir cieši satverta bulta. Daži antropologi lēš, ka tas varētu būt lūgšanas žests saulei vai mēnesim.

"Stećci" simbolizē ne vien daudzslāņaino vēsturi, bet ir arī kļuvuši par Bosnijas un Hercogovinas kultūras atvērtības garu. Īpaši vīrieša paceltā roka mūsdienās daudziem bosniešiem un hercegoviniešiem rada emocionālu saikni ar pagātni un etnisko piederību valstij.

Foto: Shutterstock

Taču kamēr daudzi jaunie mākslinieki un vietējie iedzīvotāji "stećci" uzskata par īstenu lepnuma avotu, tikmēr vietējās varas iestādes daudzas no šīm nekropolēm ir atstājušas novārtā. Piemēram, Radimlja ir apdraudēto valsts pieminekļu sarakstā, jo tās tuvumā tika izveidota rūpnieciskā un komerciālā zona.

Plašsaziņas līdzekļi bieži ziņo par "stećci" bojājumu gadījumiem un to stāvokļa krasu pasliktināšanos. Taču tā kā arvien lielāka sabiedrības daļa sāk interesēties par šo noslēpumaino viduslaiku relikviju, ir liela cerība, ka tas mudinās varas iestādes iestāties par "stećci" saglabāšanu.

Rakstam tika izmantota informācija no "Bosnia and Herzegovina's mysterious 'stećci' stones".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!