Tuberkulozes slimnīcu 20. gadsimta sākumā atklāja ārsts un politiķis Karlos Durans Kartins (Carlos Durán Cartín) ar mērķi ārstēt savu meitu, kura arī sirga no šīs slimības. Viņš izvēlējās attālu lokāciju, lai nodrošināta svaiga gaisa un lielākoties labvēlīgu laikapstākļu esamību.
Pēc smagas cīņas ar tuberkulozi meitene tomēr mira, vēstī "Atlas Obscura", taču sanatorija turpināja darboties arī pēc šī traģiskā notikuma. Tiek vēstīts, ka sanatorijā uzturējās arī pacienti, kuri ārstēja mentālas veselības problēmas, taču klīst nostāsti, ka tieši viņu gari arī piešķir vietai tik spocīgu noskaņu.
Kad 20. gadsimta 60. gados mazinājās tuberkulozes draudi, cilvēki ar mentālajām veselības problēmām tika pārvesti uz citām, modernākām iestādēm. To pilnībā slēdza vairākus gadus vēlāk, kad Irasu vulkāna izvirduma laikā nopostīta daļa sanatorijas kompleksa.
Mūsdienās interesentiem ir iespēja izstaigāt seno sanatoriju, kas dažādos ceļotāju blogos tiek saukta par vienu no baisākajām vietām Kostarikā. Sekojot norādēm un uzrakstiem, sanatorijā iespējams apskatīt vannasistabas, ārstu posteni, bērnu spārnu un citas telpas. Ņemot vērā sanatorijas specifiku un to, cik daudz slimību un ciešanu vietā bijis, bailīgākajiem ceļotājiem zosāda var uzmesties jau pēc pirmajiem soļiem.
Kā ceļotāji rakstījuši atsauksmju portālā "TripAdvisor", lai ieietu sanatorijā, jāsamaksā neliela ieejas maksa. Tāpat viņi vēstī, ka var gadīties – apmeklējuma laikā esi vienīgais interesents, un vienatnē staigāšana pa pamesto sanatoriju ir vēl nervus kutinošāka.
Šeit iepazīsties ar vietām, kuras iekļaut Kostarikas brauciena plānā, bet šajā rakstā vari izlasīt interesantu trīs paaudžu dāmu ceļojumu uz tālo zemi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
