Itālijas pilsētā Triestē diena nav iedomājama bez kafijas. Tajā atrodas Vidusjūras lielākā kafijas osta un viens no iespaidīgākajiem Itālijas kafijas zīmoliem, vēsta BBC Travel.
Katrā Itālijas pilsētā dienas ritms sākas ar kādas kafejnīcas apmeklējumu. Savukārt Triestē, pilsētā Itālijas ziemeļaustrumu krastā, šis ritms nāk ar uzviju. Iegriežoties jebkurā vietējā kafejnīcā un dzirdot jau pazīstamās tasīšu šķindēšanas un putota piena skaņas, var saklausīt, kā cilvēki pie kases lūdz "capo in b" – mini kapučīno glāzē, ko vietējie tik ļoti iecienījuši. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc šī pilsēta, kas atrodas starp Slovēniju un Adrijas jūtu "zābaciņa" augšgalā, atšķiras no citām vietām Itālijā.
"Es domāju, ka man ir vajadzīgs doktora grāds, lai pasūtītu kafiju, kad pirmo reizi pārcēlos uz šejieni!" atklājusi žurnāla "InTrieste" redaktore Marija Kočetkova. "Caffee" (espresso) vietā jālūdz "nero", kapučīno – "caffelatte". Un šis saraksts turpinās." Marija un viņas vīrs Frančesko no Savonas ar prieku tulko Triestes unikālo "kafejnīcas kodu", lai palīdzētu jaunpienācējiem. Eksperte uzskata, ka viens no labākajiem veidiem, kā patiesi kļūt par daļu no pilsētas, ir rast saikni ar kafijas tradīcijām.
Cilvēki varētu būt pārsteigti, uzzinot, ka šī tālā pierobežas pilsēta, kas jau tā ir apmāta ar kafiju, tiek uzskatīta par Itālijas neoficiālo "kafijas galvaspilsētu". Kas interesanti, vietējie gada laikā ne tikai izdzer divreiz vairāk šī dzēriena nekā jebkur citur Itālijā (aptuveni 10 kilogramu kafijas pupiņu apmērā), bet arī var lepoties ar Vidusjūras galveno kafijas ostu un vienu no Itālijas lielākajiem kafijas zīmoliem – "Illy".
Triestē gandrīz nekad nav novērojami skati, cilvēkiem staigājot ar līdzņemamo kafijas krūzi rokās. Vietējie iecienījuši garas un nesteidzīgas sarunas pie kafijas tasēm, baudot tās kādā no kafejnīcām.
Pirmo reizi kafija Itālijā nonāca tālajā 1570. gadā, kad ārsts Prospero Alpini atveda kafijas pupiņas no Ēģiptes. Lai arī dzēriens uzreiz kļuva iemīļots, tas radīja aizdomas, jo tam bija nezināmi rosīgs efekts. Līdz 17. gadsimta vidum kafija tika uzskatīta par izsmalcinātu dzērienu, ko elegantās Venēcijas un Vīnes kafejnīcās baudīt varēja vien smalkās aprindas – aristokrāti un intelektuāļi.
Kafijas bizness Triestē turpina zelt. Papildus "Illy", kas dibināts 1933. gadā, desmitiem citu mazāku uzņēmumu grauzdē un blendē miljoniem kafijas pupiņu maisiņu, kas katru gadu nonāk pilsētas dokos no visas pasaules.
Ikgadēja tradīcija ir Triestes kafijas festivāls, kas norisinās oktobrī. Restorāni tiek atvērti degustācijām, tiek gatavoti dažādi ēdieni ar kafijas garšu un rīkots čempionāts ar nosaukumu "Capo in B", lai noskaidrotu pilsētas labāko baristu. Pēdējos gadus gan pandēmija ir liegusi festivāla norisi, taču vietējie cer, ka šoruden tradīciju nenāksies laist vējā.
Triestīni apgalvo, ka kafejnīca ar nosaukumu "Caffè degli Specchi" jāapmeklē ikvienam pilsētas viesim. Tur ne tikai atrodas lielākais piekrastes laukums pasaulē, bet tās viena puse ir atvērta Adrijas jūrai, otra – grandiozam neoklasicismam. Šeit iespējams baudīt arī daudzveidīgu picu klāstu. Savukārt aiz laukuma iespējams doties uz "Tommaseo" – tur apmeklētājiem tiek piedāvāti austriešu gardumi, tiek izdalītas kartītes, kas tulko Triestes "kafijas valodu".
Taču visvairāk vietējie iecienījuši "Caffè San Marco". Vēstīts, ka tā saglabā savu oriģinālo dizainu ar bronzas kafijas lapām, kas pārklāj griestus un antīko vara espresso automātu. Uz vietas ir grāmatnīca un marmora galdi, pie kuriem sēž šaha mīļotāji. Vietējie kafejnīcas īpašnieku un bijušo grāmatu izdevēju Aleksandru Delitanasu uzskata par pilsētas varoni, kurš spējis kafejnīcu izglābt no bojāejas. Dodoties uz šīm vietām, svarīgi atcerēties, ka kafija šeit ir īpašā cieņā un maltīte bez tās nav iedomājama.
