Runājot par šķību torni, ikviens pirmkārt iedomājas Pizas slaveno celtni. Tomēr tas ne tuvu nav pasaulē šķībākais – šis tituls jau gandrīz desmit gadus pieder Austrumfrīzu pilsētiņas Sūrhūzenas (Suurhuusen) luterāņu baznīcas tornim Vācijā. Izrādās, ka par slīpāko torni gribētu tikt atzīti vēl daudzi.
Viduslaikos būvētā Sūrhūzenas baznīca atrodas Vācijas ziemeļos, pavisam netālu no Nīderlandes robežas. 2007. gadā baznīcas tornis iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā, kā visslīpākais tornis, kas savu šķībumu ieguvis dabīgi, laika gaitā sasveroties. Šāds paskaidrojums bijis nepieciešams, jo 2010. gadā Abū Dabī tika uzbūvēts milzu tornis, kura slīpums pārspēja Sūrhūzenas baznīcas torni vairākas reizes, tāpēc tam piešķirts tituls – slīpākais mākslīgi veidotais tornis.
Vācija parasti tiek uzskatīta par vietu, kur viss ir precīzs un darbojas tieši tā, kā vajadzīgs, tomēr arī šajā valstī mēdz gadīties misēkļi. Vēsturnieki stāsta, ka Sūrhūzenas baznīctornis sašķiebies pēc tam, kad 19. gadsimtā gruntsūdeņi un lietus izskalojuši purvaino augsni zem celtnes. Nestabilo pamatu dēļ tornis sašķiebies 5,19 grādu leņķī. 1975. gadā to atzina par bīstamu un slēdza apmeklētājiem, bet tūristi un ticīgie tajā varēja atgriezties tikai 1985. gadā, kad pēc rekonstrukcijas torni atkal atvēra apskatei. Tuvākajā apkaimē tā slīpums bija slavens kā varena būvnieku neveiksme.
Tomēr, kad pēc desmit gadus ilgas restaurācijas Pizas tornis Itālijā tika nedaudz iztaisnots – no 5,5 grādiem uz 3,99 grādiem, daudzas citas vietas steidza pretendēt uz pasaules slīpākā torņa titulu. Arī Sūrhūzenas baznīcas reverents Franks Vesels (Frank Wessels) rakstījis Ginesa rekorda grāmatai, lai pieteiktu savu baznīcu un piesaistītu tai vairāk tūristu. Izrādījās, ka reverentam smaida laime, un viņa baznīca tiešām ir dikti šķība. Tituls tika piešķirts, sertifikāts piekārts pie baznīcas sienas un arī tūristi sākuši plūst – jau pirmajā gadā to apmeklēja vairāk nekā 10 tūkstoši, kas gan vēl joprojām ir daudz mazāk nekā Pizas torni, ko gada laikā apmeklē gandrīz pusmiljons interesentu.
Citi šķībie torņi
Interesanti, ka šis nav vienīgais Vācijas šķībais tornis - Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē ir tornis, kas ir 5,24 grādus slīps, tomēr Ginesa rekordu grāmata noraidījusi pieteikumu, jo tornis ir vien senu drupu daļa, nevis funkcionējoša ēka. Arī Šveices pilsētas Sanktmoricas, slavenā slēpošanas kūrorta, 12. gadsimtā celtais tornis varēja pretendēt uz šķībākā titulu, jo bija pat 5,4 grādus slīps, tomēr, rekonstrukcijas projektā to nedaudz iztaisnoja, un ar to pietika, lai tituls pienāktos Sūrhūzenai.
Arī jau minētais, viduslaikos celtais, 55,86 metrus augstais, slavenais Pizas tornis šobrīd ir sasvēries par 3,99 grādiem. Lai gan sākotnēji torņa šķībums tika uzskatīts par apkaunojumu, ar laiku tas kļuvis par vienu no slavenākajiem Itālijas simboliem. Tornis sasvēries purvainās augsnes dēļ, uz kuras tas celts. Lai glābtu Pizas torni no pilnīgas apgāšanās, vairākas reizes notikuši tā pamatu stiprināšanas un iztaisnošanas darbi.
Tomēr tie, kam pašiem šādu šķību ēku vēsturiski nebija, tādas ir uzcēluši. Pirms dažiem gadiem Apvienotajos Arābu emirātos uzbūvēta viesnīca "Capital Gate" jeb Galvaspilsētas vārti - kulta debesskrāpis, kas atrodas Abū Dabī līdzās Nacionālajam izstāžu centram un ir 160 metrus augsts, ar 35 stāviem, kas graciozi noliekušies 18 grādus uz rietumiem. 2010. gada jūnijā Abū Dabī tornis tika ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā, kā "šķībākais mākslīgais tornis pasaulē."
Šie ir tikai daži piemēri torņu cīņām par šķībākā titulu, jo tas ļauj piesaistīt arvien jaunus tūristus.
Raksta tapšanā izmantota informācija no architecture.about.com, gadling.com, "Der Spiegel", "The New York Times".
