Huašaņs jau kopš 2. gadsimta pirms Kristus bijusi svarīga reliģiska vieta – svētais kalns, kur atrodas nozīmīgs daoistu templis. Bīstamu, šauru taciņu tīkls mūkiem un mūķenēm vēsturiski ļāvis sasniegt visas piecas kalna smailes – Dienvidu, Vidus, Rietumu, Austrumu un Ziemeļu, uz kurām atrodas reliģiskas celtnes un objekti, piemēram, jau minētais tējas namiņš uz dienvidu smailes vai šaha namiņš (attēlā).
Interesanti, ka visas piecas smailes kopā veido formu, kas no augšas izskatās pēc zieda. Šis ir viens no pieciem Ķīnas svētajiem kalniem, raksta "The Daily Mail".
Pēdējā laikā šis kļuvis par ļoti populāru tūrisma objektu, un apmeklētāju skaits takās strauji pieaudzis. Lai arī oficiāla statistika nav pieejama, diemžēl daudzie tūristi un viņu pārgalvība liek pieaugt arī negadījumu skaitam. Zinātāji pat teic, ka gada laikā te mūžībā aizejot vairāk nekā 100 cilvēki.
Vietām takas ir fiziski grūti veicamas, bet ne bīstamas, jo tās veido klintīs izcirstas, akurātas kāpnes, savukārt citviet tās ir pavisam aizdomīgas koka plāksnītes, pa kurām jāpārvietojas gājējam, un zem tām plešas bezdibenis. Pārgājienu pa Huašaņu mēdz dēvēt arī pa "koka taku debesīs". Jāpiebilst, ka prātīgākie piedzīvojumu meklētāji pa šīm vietām daudzviet pārvietojas tikai ar alpīnistu aprīkojumu.
"Lai cik arī briesmīgi tas izskatītos, patiesībā bija ļoti jautri," "The Daily Mail" stāsta jauns brazīļu fotogrāfs Leonardo Pereira, kas kopā ar draudzeni nesen pieveicis šo taku. "Varu atklāti teikt, ka sajūta bija lieliskākā, kādu dzīvē esmu piedzīvojis. Ir baumas, ka ik gadu tur bojā iet vairāk nekā 100 cilvēku, bet pēdējo gadu laikā ir daudz darīts, lai uzlabotu drošību takās. Lai arī neviens nespiež tur valkāt drošības aprīkojumu, tas tiek silti ieteikts. Koka laipu taka ir bīstamākais Hua kalna posms. Tā ir ļoti šaura un, ja ar to vēl ir par maz, tad tā ir divvirzienu. Kas nozīmē, ka jau tā šaurā taka kļūst vēl ierobežotāka."
Bīstamākajām vietām uz kalna doti arī visai biedējoši nosaukumi – piemēram, Tūkstoš pēdu taka, Simts pēdu šaurums, Melnā pūķa krauja un citas. Tomēr tie, kas tur pabijuši, atzīst, ka skati un emocijas, kas gūti, ejot pa šo taku, ir tā vērti, lai riskētu.
Par prieku tiem, kam kāpšana šķiet par traku, jāsaka, ka no Austrumu uz Ziemeļu smaili var aizbraukt arī ar trošu vagoniņu. Brauciens ir aptuveni 1500 metru garš un ilgst aptuveni astoņas minūtes. Netālu ir vēl viena trošu vagoniņa līnija, kas ved uz Rietumu smaili. Šis brauciens ir garāks – aptuveni četri kilometri.
Arī apkārtne šeit ir fascinējoša – netālu no kalna atrodas Huajiņas (Huayin) pilsēta, par kuru stāsta, ka tā ir vairāk nekā 3000 gadus veca un viens no Ķīnas kultūras stūrakmeņiem. Tāpat netālu atrodas slavenā Terakotas armija.
