Klints Skotijā, kas pēc nostāstiem ir milža īkšķis
Vecais vīrs jeb "The Old Man of Storr" ir visai ikoniska klints Skotijā, ko jau no tāluma var saredzēt tie, kas izvēlas doties pastaigā pa šo pasakaino apvidu.
Klinšainais veidojums savos izmēros ir diezgan iespaidīgs – tas sniedzas aptuveni 49 metru augstumā, teikts "Atlas Obscura". Tāpēc tie, kas būs izvēlējušies to uzmeklēt, noteikti nevilsies – pieejot pavisam tuvu, cilvēks sajutīsies mazs un niecīgs.
Kā vēsta sena leģenda, reiz te bijis sastopams milzis, kurš dzīvojis šajā kalnainajā un skaistajā apkārtnē. Kad savu mūžu viņš bija nodzīvojis un tika guldīts zemes klēpī, milzīgā vīra īkšķis palicis daļēji virs zemes, kas tagad zināms kā Vecais vīrs. Milža īkšķi ieskauj arī citi klints stabi, veidojot īpašu kompozīciju, kas ainavu padara tikai krāšņāku.
Septiņi 'stiprie vīri' – noslēpumaina klints kompozīcija Krievijā
Šķietami neierastā vidē Krievijā stalti izslējušies septiņi klints stabi, kas plašāk pazīstami pēc nosaukuma "Manpupuner Rock Formations". Tie kļuvuši teju par Urālu kalnu vizītkarti.
Interesantā klints kompozīcija, ko mēdz dēvēt arī par septiņiem stiprajiem vīriem, nodarbinājusi vairāku ļaužu prātus. Savāda šķiet tās atrašanās vieta, jo tuvākā teritorija absolūti neliecina, ka tā ir organiska vieta klintīm. Vērā ņemami ir stabu izmēri – tie slejas aptuveni 60 metru augstumā. Tieši šie divi faktori liek prātot – kā šīs klintis radušās? "Culture Trip" skaidro, ka tās radušās pirms vairāk nekā 200 miljoniem gadu, kad dabisku procesu rezultātā izzuda apkārtesošie kalni un atstāja vien dažus klints stabus jeb septiņus stipros vīrus. Savukārt "Atlas Obscura" piebilst, ka šī vieta jau izsenis bijusi svētvieta un garu pulcēšanās vieta. Kas interesanti, arī tagad, apciemojot šo vietu, tūristi savas sajūtas raksturo kā visai savādas – viesi izjūtot piepildījuma sajūtu un mieru.
12 apustuļi Austrālijā
Austrālijā, Portkembelas nacionālajā parkā ("Port Campbell National Park"), acīm paveras pavisam skaists skats. Tur piekrastē satupuši klinšaini veidojumu jeb izslavētie Austrālijas 12 apustuļi. Kā skaidro "World Atlas", klints stabi, kuri tagad slejas aptuveni 50 metru augstumā, tur atradušies jau pirms 20 miljoniem gadu. Tiek pieņemts, ka tie veidojušies, pateicoties skarbajam okeānam, kas apskalojis klintis, laikā gaitā izrobojot un izveidojot 12 apustuļa tēlus.
Te gan jāpiemin, ka gadu gaitā šie klinšainie veidojumi saukti dažādi, līdz beidzot ieguvuši šo nosaukumu – galvenokārt tūrisma nolūkos. Visai interesanti ir tas, ka tad, kad klints stabus sāka saistīt ar 12 apustuļiem, piekrastē vairs atradās tikai deviņi, liekot daudziem lūkoties uz krastu un censties saredzēt to, kas nemaz tur vairs nav. Pārējos skarbie apstākļi bija jau nopostījuši. Tiesa gan, arī kopš tā laika daba nav bijusi saudzīga un pamazām šo iecienīto tūristu apskates vietu pagandējusi – šobrīd piekrastē atrodami vien astoņi stabi.
Salas 'vecais vīrs' – tūrisma objekts Skotijā, kas var pazust nebūtībā jebkurā mirklī
Vieta, kas vilina tūristus, bet jebkurā brīdī varētu tikt pakļauta iznīcībai. Tas ir stāsts par kādu populāru apskates objektu ainaviskajā Skotijas piekrastē.
Skotijas ziemeļdaļā atrodas Orknejas arhipelāgs. Tur meklējama arī sala, uz kuras stalti izslējies 137 metrus augstais, dabiskais smilšakmens tornis, ko mēdz dēvēt par "The Old Man of Hoy" jeb salas veco vīru. Klinšainais brīnums torņa veidolā veidojies no vietai raksturīgā sarkanā smilšakmens, vēsta "Pandotrip".
Šo skatu un torni iemīļojuši ne tikai dabas vērotāji, bet arī asu izjūtu meklētāji, kas labprāt izvēlas rāpties augšup pa torni, izaicinot gan sevi, gan, iespējams, arī likteni.
Troļļa mēle – viena no skaistākajām un baisākajām vietām Norvēģijā
Katrai valstij ir savi apslēptie dārgumi, un Norvēģijā daudzi no tiem slēpjas dabas brīnumos. Tiem, kuri jūtas fiziski spēcīgi un ir gatavi iekarot šīs valsts plašumus, viens no populārākajiem pārgājieniem ved tieši uz Trolltungu jeb Troļļa mēli.
Trolltunga atrodas Norvēģijas dienvidos, 1100 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tās garums sasniedz 700 metru. Šis ir viens no noslēpumainākajām Norvēģijas dabas objektiem – nosaukums tam dots savdabīgā izskata dēļ. Mēle ir teju horizontāla klints šķēpele kraujas malā, kas izslējusies virs Ringedāles dambja veidotā sprostezera. Šī ir ļoti populāra vieta, kur daudzi vēlas nofotografēties, stāvot uz dabīgā akmens "balkona" malas un šūpojot kājas tukšumā.
Lai līdz tai nokļūtu, ceļotājiem jāmēro fiziski un emocionāli grūts ceļš, kurš var aizņemt pat 12 stundas.
'Dievu dārzs' – sarkanas un neparastas klintis Amerikas sirdī
Izrādās, arī ASV ir savs Dievu dārzs jeb "Garden of the Gods". Tas atrodas Kolorādo, ASV, un ir neprasts, dabīgu klinšu veidojumu kopums – viens no šīs apkaimes lielākajiem lepnumiem un arī simboliem.
Dievu dārzs ir populārs dabas parks, kurā var apskatīt īpatnējos ģeoloģiskos veidojumus – ikoniskās un Ziemeļamerikas vidienei tik raksturīgās sarkanās klintis lielā koncentrācijā, kas apkaimei piešķir īpašu formu un krāsas. Slavenākās no parka klintīm ir Siāmas dvīņi, Loga klints un Balansējošais akmens.
Arheologu ievāktie paraugi liecina, ka cilvēki šajā teritorijā apmetušies aptuveni 250 gadus pirms mūsu ēras. Tomēr vārdu, ko lietojam pašlaik, klintīm krietni vēlāk deva pētnieki, kas bija pārsteigti no to varenuma. Dabas parks ir populārākais apskates objekts apkaimē.
Neparastie jūras 'skursteņi' ar gandrīz neizrunājamo nosaukumu Islandes krastā
Islande ir neparasta zeme – valdzinoša un mežonīga, ļoti atšķirīga un neparasta. Tajā netrūkst geizeru, vulkānu, brīnumainu ūdenskritumu un neparastu klinšu veidojumu. Viens no tādiem ir Rejnisdrangaras ("Reynisdrangar") jūras "skursteņi".
Vienam šie neparastie bazalta veidojumi atgādina nokvēpušus skursteņus, jo tie patiešām ir ogļu melni, citam ērģeļu stabules vai pat samazinātus lielpilsētas debesskrāpju "džungļus". Savukārt islandiešu mīts vēsta, ka tas ir avarējuša troļļu kuģa vraks, kas nu uz mūžiem palicis Rejnisdrangaras pludmalē.
Visapkārt šajā reģionā pludmales klāj melnas smiltis un oļi, kas radušies vulkānu izvirdumu rezultātā. Tomēr dažās vietās bazalta ieži izveidojušies sešstūra kolonnu formā, kas gan šai zemei nemaz nav tik neierasti. Tie veidojušies, vulkāniskajai lavai sastopot mežonīgo jūru.
