Spocīgais skaistums – septiņas zemūdens mākslas instalācijas

Ko iespējams apskatīt, ienirstot zemūdens pasaulē? To lūko noskaidrot raksta turpinājumā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Kā tad zemūdens pasaule varētu būt iedomājam bez sengrieķu jūras dieva statujas, ne tā? Mākslinieks Mario Hojos domājis līdzīgi un 2012. gadā Karību jūrā pie San Andresa salas nogremdēja Poseidona statuju (titulbildē), teikts vietnē ''Insight Guides''. Skulptūra veidota no videi draudzīgiem materiāliem, kas piesaista koraļļus, aļģes, zinātkāras zivis un nirējus.

Ik gadu jūlijā tiek organizēts piemiņas pasākums bojāgājušajiem, kura laikā tiek rīkota pastaiga gar jūras krastu. Tāpat statujas pakājē tiek noturēta zemūdens mise, un, pateicoties īpašai skaņu sistēmai, priestera lūgsnās var klausīties arī virs ūdens.

Jēzus Kristus tēlam līdzīgās bronzas skulptūras autors ir Gvido Galletti. Milzu Kristus nogremdēts, godinot pirmo itāļu nirēju Dario Gonzatti. Skulptūra 17 metru dziļumā tika guldīta 1954. gada augustā un atrodas tur vēl šobaltdien.

''Rifa Aizbildnis'' ir gandrīz četrus metrus augsts un nostādīts uz platformas, kas viņu notur jūras dzelmē. Tā ir viena no četrām limitētas sērijas bronzas aizbildņu statujām, kuru kā pirmo nogremdēja 2015. gada 14. aprīlī. Šī instalācija jau kopš pirmās pavadītās dienas zemūdens pasaulē ir piesaistījusi neskaitāmi daudz nirēju, kuriem patīk aizbildni appeldēt, ar to fotografēties, kā arī to filmēt, lai pēcāk uzņemto materiālu publicētu savu sociālo mediju profilos.

Pastāvīgā izstāde ir sadalīta divās galerijās: ''Salon Machones'' ir astoņus metrus dziļa un piemērota gan nirējiem, gan snorkelētājiem; savukārt ''Salon Nizuc'' ir četrus metrus dziļa un tajā atļauts tikai snorkelēt. Muzeja skulptūru starpā skatāmas vairāk nekā 90 zvejnieku un sieviešu izlējumi, kas radīti kā prototipi no reāliem netālu dzīvojošajiem cilvēkiem. Zemūdens vietējie iedzīvotāji stāv sadevušies rokās, tādējādi it kā sargājot okeānu. Taču jūras dzīves sargātāji nebūt nav vienīgie eksponāti. Tur lūkojams arī daudz kas cits, piemēram, kāds vīrs, kurš zviln dīvānā, turot rokā televizora pulti, bet klēpī – burgeru. Tāpat tur iespējams apskatīt reāla izmēra auto, banķierus, kas lūdzas, un citus eksponātus.

Simbolizējot dzīvi un nepārtrauktību, aplī izvietotas 48 dabiska izmēra statujas. ''Ligzda'' veidota no diviem apļiem – ārējā ir apskāvušies mīlnieku pāri, bet iekšējā ir ūdens dzelmē nogūlušies cilvēki. Katra statuja izgatavota no reālu cilvēku atlējumiem, padarot skulptūras vēl unikālākas.

Aktualizējot koraļļu rifu izmiršanu, arī ''Ligzda'' izveidota kā jauna mājvieta koraļļiem. Tiek lēsts, ka pirmie uz dzīvi ''Ligzdā'' apmetīsies mīkstie koraļļi un sūkļi, kas nodrošinās pamatus daudzveidīgākas jūras dzīves attīstībai. Jau tagad vērojams, ka ap ''Ligzdu'' spieto daudz zivju un par jūras bruņurupuču. Zemūdens dzīvei labvēlīgā skulptūra palīdz ne tikai izglābt koraļļu rifus, bet arī piesaista tūristus, tādējādi tos iepazīstinot ar nopietno vides problēmu.

Muzejs nodēvēts par ''Līderu aleju''. To 1992. gadā izveidoja Doņeckā dzimušais nirējs Vladimirs Broumenskijs. Tolaik Padomju Savienība tikko bija sabrukusi, un visapkārt bija atrodamas pārāk daudz bojātas komunistisko līderu statujas un krūšutēli. Dažas no tām tika nogādātas Maskavā, kur kļuva par ''Kritušo varoņu parku''. Savukārt Vladimirs dažus vadoņus savāca savā īpašumā un aizveda sev līdzi uz Tarhankuta ragu, kur, kā jau noprotams, tos nogremdēja Melnās jūras dzelmē. Kopš tā laika zemūdens muzeja eksponātu klāsts ir audzis.